Piebalgs pret Smiltēnu. Kurš kļūs par Vienotības nākamo līderi?

0 komentāri

Andris Piebalgs pret Edvardu Smiltēnu. Ar debatēm Cēsīs abi Vienotības politiķi uzsākuši dueli, kura uzvarētājs stāsies Solvitas Āboltiņas vietā un partijas ārkārtas kongresā pēc trīs nedēļām kļūs par Vienotības nākamo līderi.

Partijas vadību viens no viņiem uzņemsies Vienotībai jo īpaši sarežģītā laikā, kad tā ir sašķēlusies, pati panākusi to, ka ir zaudējusi ilggadējas premjera partijas statusu un piedzīvo tik dramatisku atbalstītāju kritumu, ka pat balansē uz robežas, lai neiekļūtu Saeimā, ja vēlēšanas notiktu tagad.

Un tieši par kritisko situāciju partijā arī tika atklātas debates.

”Nedrīkstam mēs zem tepiķa paslaucīt problēmas iekšējās partijas tāpēc, ka šīs problēmas iznīcina motivāciju un iznīcina to degsmi, kas ir mums katram. Galvenais princips, kurš partijā ir nevis jāuzraksta uz papīra, bet jāievieš, ir taisnīgums. Un tas ir tas, kas manuprāt dedzina motivāciju, dedzina partijas biedrus, šķeļ partiju un iznīcina partiju,” norāda Smiltēns.

Video:

”Diemžēl šobrīd tā Vienotība ir zaudējusi daļu no saviem pamatvēlētājiem. Un tagad tas galvenais uzdevums, kas man ir, šķiet, ka ir jāatgūst šī uzticība. Tas nozīmē, ka uzticība ir jāatgūst, pirmkārt, ar to, ka izbeidzas iekšējie ķīviņi un iekšējie strīdi. Otrs, mobilizējot biedrus savstarpējā iesaistē un savstarpējā komunikācijā. Bet pats galvenais, piedāvājot vēlētājiem skaidru virzienu, uz kurieni mēs gribam iet,” saka Piebalgs.

Debates apliecināja, ka partijas priekšsēdētāja amata kandidātiem ir atšķirīgs redzējums, kam jāvelta galvenā uzmanība, lai izvestu partiju no krīzes.

”Pusgada laikā Vienotībai ir jābūt spējīgai atgūt 10% aptaujās tajās robežās,” saka Piebalgs.

Savukārt Smiltēns norāda: ”Kas mani biedē visā šajā sarunā, ka mēs, manuprāt, pārlieku daudz nervozējam un uztraucamies, un runājam par procentiem, reitingiem, jāuzvar, mums ir jāsasniedz divciparu skaitļi reitingos.”

”Nekad reitingi nav pašmērķis. Bet reitings ir veids, kā tu mēri, vai tu sasniedz cilvēkus. Tev nav abstrakts mērķis. Tev jābūt ļoti konkrētam. Un ja tu nesasniedz savu mērķi, tad tu esi kļūdījies,” teic Piebalgs.

Katrs no abiem arī citādāk uztver, kas ir partija.

”To es varētu salīdzināt ar ģimeni. Partija savā ziņā arī ir tāda kā ģimene. Ģimenē tu nevari piespiest savu sievu sevi mīlēt ar varu. Tev ir jābūt labam vīram un tad viņa mīlēs tevi pati no sevis,” uzskata Smiltēns.

Savukārt Piebalgs pauž: ”Es neuzskatu, ka partija ir ģimene”.

Šāda duelēšanās Latvijas politikā iepriekš pieredzēta tikai vienu reizi, kad 2005. gadā pirmo lielo krīzi kopš dibināšanas piedzīvoja Jaunais laiks. Toreiz partijas līderim Einaram Repšem izaicinājumu meta Krišjānis Kariņš. Pirms partijas kongresa visos piecos vēlēšanu reģionos abiem priekšsēdētāja amata kandidātiem tika sarīkotas debates.

Vienotības līdere to atceras kā vērtīgu pieredzi, tāpēc šoreiz nolemts rīkoties tāpat.

”Manā uztverē pašiem kandidātiem tā ir iespēja sevi, kā potenciālajam ministra vai premjera kandidātam arī pārbaudīt savu spēju auditorijā. Argumentēt par dažādiem tematiem, argumentēt ar partneri, reaģēt varbūt uz negaidītiem jautājumiem. Tā, ka, manuprāt, ļoti veiksmīgi. Mums, protams, bija tās bažas, ka tur var būt arī provokācijas. Protams, vienmēr zālē ir cilvēki, kas ir neapmierināti un šajā brīdī var pateikt savu.. atnākt, tieši tāpēc izmantot šo brīdi, lai pateiktu to, kas viņiem ir uz sirds un kas noteikti nav nekas labs,” teic Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.

Un jau pirmās debates pierādīja, ka nav iespējams izvairīties no tā, ka partijas biedri publiski pauž neapmierinātību.

Debates vērot klātienē bija ieradušies aptuveni 100 interesentu. Tās ilga gandrīz divas stundas un, pametot norises vietu, aptaujāto viedoklis par debašu lietderību bija neviennozīmīgs.

Jautāta, vai šīs debates kā ietekmēja viedokli par Vienotību, Vienotības vēlētāja no Smiltenes Dzintra Ozoliņa norāda: ”Pilnīgi nekādi neietekmēja. Jo vienkārši tā runāšana jau ir vienmēr skaista, bet kur ir tie rezultāti? Kāpēc mēs tā kā grimstam visu laiku. Un es nevainoju Āboltiņu atsevišķi vai, teiksim, Piebalgu ne tik. Bet man jau šķiet, ka viņš ir pilnīgi atrauts no Latvijas dzīves vispār – tur pa to Eiropu un pa to Āfriku. Nu, ko viņš?”

Vaicāts, vai, viņaprāt, šīs debates var ietekmēt priekšsēdētāja vēlēšanu iznākumu un, vai ir lietderīgi tādas rīkot, Vienotības biedrs no Garkalnes Gunārs Bērtulsons saka: ”Jā, protams! Protams! Viennozīmīgi. Viennozīmīgi. Arī biedriem ir jāredz, principā jāredz tā nākamā priekšsēdētāja redzējumu. Lai viņš izstāsta, kā viņš redz to visu. Mums ir problēmas lielas partijā, un tās problēmas jārisina ir.”

”Tā ir jārunā visiem un tas būtu ļoti interesanti arī citām partijām. Tad varbūt mēs labāk redzētu. Jo tā jau mēs redzam tikai Brigmani vai tur redzam Rīgas domes Ušakovu, vai citu kādu. Es domāju, ka tas ir ļoti labi. Un arī man šķiet būtu labi, ka jūs pārraidītu šo. Jo tad arī redzētu, cik gudri tad ir šie politiķi, kas grib šo partiju vadīt,” teic Vienotības biedre no Rīgas Marija Balcere.

Savukārt Vienotības Garkalnes nodaļas vadītāja Elga Liepiņa stāsta: ”Iespaids ir tīri apmierinošs. Varbūt es personīgi nesaklausīju atbildes konkrētākas, diezgan vispārīgas. Es domāju, ka varbūt vēl “ieskriesies” šīs debates. Varbūt nākamajās pilsētās būs saturīgākas un ar konkrētākām atbildēm”.

Vienotības biedre no Rīgas Zinta Zviedre norāda: ”Domāju, ja varbūt kāds vēl svārstās, šaubās, tad šādās diskusijās viņš savu viedokli var arī mainīt”.

Politikas eksperti uzskata, ka debates ir labs veids, kā iepazīt kandidātus. Līdz ar to tiek prognozēts, ka tām būs sava loma partijas priekšsēdētāja vēlēšanās un debates ietekmēs rezultātu. To rīkošana tiek vērtēta atzinīgi. Tomēr, cik prasmīgi šāds formāts tiek izmantots, Vienotības bijušā biedra, tagad partijas Latvijas Attīstībai valdes locekļa Edgara Jaunupa un politologa Filipa Rajevska viedokļi dalās.

”Ja sākotnēji, zinot par to, ka tādas debates būs, es biju ļoti atturīgs, tad paskatoties šīs debates realitātē, kā tās ir noorganizētas un kā tās izskatās, godīgi pateikšu, tas ir ļoti pozitīvs solis. Es domāju, lielā mērā arī piemērs citām politiskajām partijām, kas dod iespēju cilvēkiem, kuri interesējās par politiku un interesējas par vienu vai otru partiju, gūt ieskatu līderu viedokļos par dažādām lietām, kas noņem šo mūžīgo pārsteigumu, kas Latvijā ir, kad vienu vai otru cilvēku ievēl un viņš sāk paust savu viedokli par jautājumiem, un tad ir brīnums – ko viņš runā, es nemaz nezināju, ka viņš ir tāds,” teic politologs, SIA Mediju tilts līdzīpašnieks Filips Rajevskis.

”Metode kā tāda, es domāju, tā ir ļoti piemērota. Arī piemērota “Vienotībai” tās pašreizējā tajā attīstības stadijā vai pašreizējā situācijā, jo ir ļoti daudzas lietas acīmredzot neizrunātas, kuras sāp dažādām partijas daļām. Tiesa gan, raugoties tajās pirmajās notikušajās debatēs, neizskatās, ka tā saruna ir pēc būtības. Neizskatās, ka kaut ko tieši šis formāts atrisinās no tām jutīgajām problēmām,” stāsta Vienotības bijušais valdes loceklis Edgars Jaunups.

Debates Vienotība var izmantot, ne vien, lai noskaidrotu, kurš ir piemērotāks priekšsēdētāja amatam, bet arī, lai mēģinātu vairot vēlētāju atbalstu. Tomēr izredzes kāpināt reitingu, tiek vērtētas vien kā teorētiskas.

”Tas formāts ir tāds, kuram vajadzētu dot to iespēju atgūt. Bet pats formāts nav neko vērts, ja tie dalībnieki tajā formātā nav tādi, kuri ieinteresē cilvēkus, kuri ieinteresē žurnālistus, kuri ieinteresē, kas ir Vienotības liela auditorija, – Twitter auditorija, cilvēkus sociālajos tīklos. Un jāatzīst, ka pirmās debates neguva faktiski nekādu atsaucību “twitterī”. Tā ir slikta zīme. Un iemesls tam varētu būt, ka īstenībā, nu lai man piedod cienījamais. Piebalga kungs un Smiltēna kungs, diezgan garlaicīgi abi kandidāti. Nav interesanti skatīties. No tā viedokļa varētu būt, ka, ja būtisku uzlabojumu nebūs, un man ir aizdomas, ka to nevar būt, jo nav tāda potenciāla, talanta, tad uz reitingu tas var neatstāt nekādu iespaidu,” teic Jaunups.

Arī Filips Rajevskis šaubās, vai publiski rīkotais duelis Vienotībai ļaus atgūt vēlētāju uzticību.

”Es nedomāju, ka tagad pēc šīm debatēm pēkšņi Vienotības reitings sāks lekt uz augšu. Tas nē. Bet tas, ko tās dara, tās nostiprina priekšsēdētāja kandidāta, teiksim tā, tēlu un iedod viņam caur šīm debatēm izcīnītais amats iedod viņa zināmu uzticības mandātu brīvākas rokas cīnīties par šo reitingu,” teic Rajevskis.

Cīnīties tiešām ir par ko, jo, saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām, par Vienotību gatavi balsot vien seši procenti vēlētāju.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas