Pērnā gada nogalē ministrijās strauji auguši izdevumi – budžeta deficīts 390 miljoni

2 komentāri

Straujš izdevumu pieaugums gada pēdējā mēnesī ir Latvijas budžetā jau sena un grūti maināma tradīcija, un arī pagājušais gads nebija izņēmums, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Vēl pērn novembrī valsts pamatbudžetā bija izveidojies 18 miljonu eiro pārpalikums, bet jau gada pēdējā mēnesī valsts maciņa izdevumi tā palielinājušies, ka izveidojās 390 miljonu deficīts. Decembrī par 250 miljoniem eiro pieauga pamatbudžeta uzturēšanas izdevumi, tai skaitā par 70 miljoniem eiro vairāk nekā novembrī tērēts algām, precēm un pakalpojumiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

13 ministrijās situācijas ir dažādas, tomēr lielākajā daļā izdevumi strauji auguši.

Satiksmes ministrijai (SM) un ar to saistītās institūcijās decembrī bijis straujākais lēciens tēriņos par precēm un pakalpojumiem. 15,4 miljoni ir 20 reizes vairāk nekā novembrī un vismaz divas reizes vairāk nekā vidēji citos gada mēnešos. Dati liecina, ka par teju 13 miljoniem eiro decembrī šie izdevumi auguši valsts autoceļu fondam.

SM valsts sekretāra vietnieks Kaspars Ozoliņš skaidroja, ka ”decembrī apmaksāti divi rēķini par oktobri un novembri, par paveiktajiem ikdienas uzturēšanas darbiem, jo tika saskaņota papildus informācija par atsevišķām izmaksu pozīcijām”.

Izdevumi par precēm un pakalpojumiem decembrī par 4,6 miljoniem eiro pieauga arī Iekšlietu ministrijas iestādēs, un tie bija par 70% lielāki nekā citos mēnešos. Tajā skaitā par miljonu jeb divas reizes pieauga izdevumi Drošības policijas vajadzībām. Par 600 000 eiro jeb piecas reizes pieauga tēriņi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes preču un pakalpojumu pirkumiem.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V), kurš patlaban pilda arī satiksmes ministra pienākumus, straujos lēcienus gada pēdējās dienās skaidro ar budžeta plānošanas īpatnībām.

”Situācija saistās ar budžeta likumu, nu attiecīgi būsim reāli, tās iniciatīvas un kaut kādi pasākumi, kas tiek uzsākti, dažādu iemeslu dēļ aizķeras un ievelkas, un līdz ar to skaidrs, ka decembris ir pēdējais mēnesis, kad to var izdarīt un sakārtot,” skaidroja Kozlovskis.

Par pieciem miljoniem eiro jeb trīs reizes decembrī auguši tēriņi par precēm un pakalpojumiem Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un daudzās tās iestādes. Decembrī esot bijuši dažādi maksājumi par remontiem, pieauga rēķini par komunālajiem pakalpojumiem. Ministrija ap 50 000 eiro iztērējusi mēbeļu un kancelejas preču iegādei – tam iepirkumi rīkoti gada vidū.

”Galvenais uzdevums ir nepārtērēt tos līdzekļus, kas ir piešķirti,” tā norāda valsts finanšu uzmanītājs finanšu ministrs Jānis Reirs (V), komentējot straujo izdevumu pieaugumu ministrijās. Viņš piebilst: ”Otrkārt, lai idejas par līdzekļu tērēšanu nerastos brīdī, kad jūtat, ka paliek pāri līdzekļi.”

Finanšu ministrijas (FM) tēriņus Reirs uzskata par plānotiem un pamatotiem. FM struktūrās precēm un pakalpojumiem decembrī iztērēja astoņus miljonus eiro, kas ir divreiz jeb par 4,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējos mēnešos. Bet par pieciem miljoniem eiro jeb 76% vairāk tērēts algām. Valsts kases informācija liecina, ka lielākais pieaugums atlīdzībām – par 3,8 miljoniem – bijis Valsts ieņēmumu dienestam.

Foto:

Pēc ministrijas pārstāvja skaidrotā, gadam noslēdzoties, FM iestādēs pieņemts decembra algas izmaksāt jau decembrī, nevis janvārī, kā tas mēdz būt citās iestādēs. Līdz ar to sanācis decembrī izmaksā algas par diviem mēnešiem. Bet precēm un pakalpojumiem decembrī papildu 300 000 eiro iztērējusi pati ministrija, bet par miljonu eiro vairāk  – Valsts kase. Kancelejas preces, ventilācijas sistēmas remonts – ar to, pēc Reira teiktā, ir saistīti šie izdevumi. Ministrs straujos kāpumus decembrī skaidro ar līgumu slēgšanas specifiku – ir normāli, ja gadā ieplānotie darbi iepirkumu procedūru dēļ var noslēgties gada beigās.

Budžeta tēriņu disciplīnas vērotāji zināmā mērā aizstāv pašreizējo situāciju un straujos tēriņus decembrī vērtē kā normālu praksi.

Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzskata, ka ir virkne apstākļu, kas rada šādu situāciju jebkurā valstī. ”Un cēlonis tam visam ir tas, ka budžets ir izdevumu un ieņēmumu plāns, kuram ir noteiktas laika robežas. Ja laika robežas pastāv līdzekļiem, kuri pieejami, tādā gadījumā veidojas pilnīgi naturāli tādas situācijas, ka visu nevar precīzi iztērēt  – 1/12 daļu visa gada laikā, bet kaut kādas summas uzkrājas uz gada beigām,” uzskata Platais.

Tomēr, kāpēc tiek iztērēta visa ieplānotā nauda un kaut kas netiek ietaupīts, ekspertu skaidrojums atšķiras no ministriju paustā. Pēc viņa teiktā, ministrijās un iestādēs lēmums tērēt vai netērēt tiekot pieņemts ap to laiku, kad tiek veidots nākamā gada budžets. ”Tad tur ir virkne neapmierināto vēlmju un, ja mēs redzam, ka mums šogad ir nauda, lai apmaksātu lietas, kurām mums trūks naudas nākamajā gadā, tad viņi tā arī aiziet novembrī, decembrī,” uzskata Platais.

Vienlaikus fiskālās disciplīnas padome kritizē valsts dzīvošanu uz parāda un budžetu ar deficītu. Tomēr iemesli šai situācijai esot nevis pārmērīga ministriju tērēšanās decembrī, bet gan neatrisinātas strukturālas problēmas atsevišķās nozarēs, piemēram, izglītībā, kā arī nepietiekami ienākumi, kurus varot audzēt, apkarojot ēnu ekonomiku.

Skaties video!

2 komentāri

TOP komentāri

  • Haralds Elceris
    +1

    Haralds Elceris

    nav tiem par†ijniekiem paradums no sovdepa laikiem - ja valsts kantoris gada beigās atstāja kādu kapeiku neizlietotu, nākamajā gadā piešķīra mazāk kapāsta - tad nu bija kaut sūdos jāizpērk!

    25.01.2016 08:12

  • ES
    +1

    ES

    Ministriju kantoriem piešķirt līdzekļus katru mēnesi vienu divpadsmito dalu vai vidēji, cik 10 mēnešos.Lai mācās.

    25.01.2016 05:52

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas