Pēc 80 gadiem ar zīmogu ”leģionāra dēls” vīrietim beidzot dota iespēja apglabāt savu tēvu

0 komentāri

Kara laikā tēvi apglabā dēlus, miera laikā – dēli savus tēvus. Rīt latviešu leģionāru tuviniekiem būs iespēja beidzot atvadīties no saviem dēliem, brāļiem, vīriem un tēviem. Lestenes Brāļu kapos godinās tur šopavasar pārapbedīto 236 karavīru pīšļus, kurus ar lielām grūtībām pēc vairāku gadu pūliņiem šoziem beidzot izdevās pārvest no Krievijas. Viens no cilvēkiem, kurš dosies uz atvadu ceremoniju, ir Laimonis Laimis Brauns.

Laimonis bez tēva palika astoņu gadu vecumā. Īsi pirms Otrā pasaules kara beigām no cīņubiedra vēstules vien uzzināja, ka tēvs kritis no savējo lodēm, bet ne mamma, ne pats tā arī nesaprata, ko īsti tas nozīmē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nacistiskās Vācijas fīrera Ādolfa Hitlera sagrāvei tuvojoties, Laimoņa tēvs tika mobilizēts vācu armijā. Sasniedza Krievijas teritoriju, bet tur 1944. gada 11. aprīlī arī palika atdusēties kopā ar citiem latviešu karavīriem.

Pleskavas apgabalā pie Voronkovo ciema, pārplūdušos un marodieru izlaupītos apbedījumos latviešu puiši gaidīja turpat 70 gadus, līdz tikai aizvadīto Ziemassvētku vakarā karavīru meklēšanas vienība ”Leģenda” viņus beidzot pārveda mājās. Pavisam 236 leģionāru mirstīgās atliekas.

Meklējot radiniekus, avīzē tika publicēti pārvesto vārdi, un tur Laimonis pēkšņi atrada arī savu tēvu – Brambatu Ansi Viktoru.

Laimonis Laimis Brauns, leģionāra dēls:
Kad es saņēmu šo sarakstu un uzzināju, ka viņi ir pārvesti uz Latviju, es tiešām neticēju! Līdz šim laikam augsti vērtēju cilvēkus, kas to paveica… Tas ir vienreizēji!

Foto:

Zīmogs ”leģionāra dēls” Laimoni pavadīja visus padomju gadus. Abi ar mammu tikuši saukti uz čeku (PSRS Valsts drošības komiteja), pēdējo reizi pat vēl 1982. gadā. Dienēt, lai arī pedagoģijas skolas absolventu, viņu aizsūtīja uz Ukrainu, vēlāk – apspiest sacelšanos Budapeštā. Tomēr visvairāk atmiņā iespiedies pirmais ”sitiens”, kad viņš centās iestāties tehnikumā.

Laimonis Laimis Brauns, leģionāra dēls:
Mammu atlaida no darba, pēc tam sākās ar mani. Stājos VEF tehnikumā. Kā jau lauku zēns, godīgi ierakstīju, ka tēvs kritis Lielajā Tēvijas karā. Lai arī konkurss bija liels un iestājeksāmenus biju nokārtojis, mani ņēma un izslēdza. Nevaru to aizmirst, ka tā bija… tēva dēļ.

No izrēķināšanās par būšanu leģionāra dēlam Laimonis jau bija tiktāl noguris, ka tēva uzvārdu nomainīja pret angliski skanošo Braunu. Dēls un mazdēls gan palikuši Brambati.

Tagad, jau 80 gadu vecumā, Laimonim uzdāvināta necerēta iespēja tomēr atvadīties no tēva. Ieguldīts mazā zārciņā ar kārtas numuru 187, Laimoņa tēvs jau atdusas Lestenes Brāļu kapu zemē.

Līdz ar atgriešanos dzimtenē viņam karš beidzot ir beidzies.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas