No Latvijas aizbēgušie bēgļi turpina saņemt valsts pabalstu Saeimā “iestrēgušu” likuma labojumu dēļ

12 komentāri

Par “brāķi”, kas steidzami jālabo, pagājušā gada vasarā tika atzīta kārtība, ka uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina turpina dzīvot arī tie bēgļi, kuri Latviju jau pametuši, jo likums neliedz viņiem pārtraukt maksāt valsts pabalstu. Pieaugušie saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē – 97 eiro.

Augusts Brigmanis, kurš pārstāv premjera partiju, toreiz solīja, ka rīkosies bez vilcināšanās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Augusts Brigmanis

Augusts Brigmanis
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs (2016. g. augusts)

Tas ir, manuprāt, nekavējoties jānovērš. Mēs esam ar premjeru šo jautājumu pārrunājuši. Cik es zinu, rītdien viņš šo jautājumu pārrunās ar atbildīgajām amatpersonām.

Lai pārtrauktu valsts pabalstu maksāt no Latvijas aizbēgušajiem bēgļiem, jau pērn augustā bija sagatavotas izmaiņas Patvēruma likumā. Par spīti tam, valdošā partija tagad spiesta atzīt, ka mainījies nav nekas un joprojām spēkā tā arī palikusi vecā kārtība.

Augusts Brigmanis

Augusts Brigmanis
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs

Kā mēs redzam, ir pagājis jau turpat pusgads vai vairāk pat, un lieta faktiski ir iestrēgusi, nekustas no vietas.

Likuma labojumi Saeimā tika iesniegti pagājušā gada novembrī. Tie tapa Iekšlietu ministrijas vadībā, un jaunajam Patvēruma likumam spēkā bija jāstājas gadumijā.

Ilze Pētersone-Godmane

Ilze Pētersone-Godmane
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre

Ne velti Ministru kabinets lūdza steidzamības kārtību ar tieši šādu mērķi, lai šie grozījumi stātos spēkā iespējami ātri.

Tomēr Saeima atteicās likumu pieņemt kā steidzamu un nolēma, ka tas stāsies spēkā nevis janvārī, bet pirmajā aprīlī. Tomēr arī tas nav noticis.

Likuma labojumi Saeimas sēdē bez debatēm – turklāt vienbalsīgi – tika apstiprināti gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Taču, kad pienāca laiks likumu pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā, tā vietā, lai balsotu, tika izveidota jauna darba grupa.

“Vienotības” deputāte Lolita Čigāne šādā rīcībā saskata mēģinājumu novilcināt laiku.

 

Lolita Čigāne

Lolita Čigāne
Saeimas deputāte, “Vienotība”

Jā, nu diemžēl ir tā, ka darba grupas reizēm ir instruments, kā novilcināt procesus un kā nepieņemt vajadzīgus lēmumus.

Par likuma pieņemšanu ir atbildīga Cilvēktiesību komisija. Tās vadītāja Inese Laizāne noraida pārmetumus par vilcināšanos.

Inese Laizāne

Inese Laizāne
Saeimas Cilvēktiesības komisijas vadītāja, VL-TB/LNNK

Deputāti ir aktīvi. Patvēruma likums ir, teiksim, īpaši jutīgs likums. Bija diezgan daudz priekšlikumu un diskutējamu priekšlikumu – tādu, kur komisijas sēdes laikā nevar uzreiz pieņemt lēmumu. Ir nepieciešama dziļāka iedziļināšanās.

Darba grupa tika izveidota, lai vērtētu jaunos priekšlikumus, ko bija iesniedzis Nacionālās apvienības deputāts Jānis Dombrava. Viņš likumu ierosina papildināt ar nosacījumu, ka pabalstu drīkst saņemt tikai tie bēgļi, kuriem nav īpašumu, vērtspapīru un naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 128,06 eiro. Tas ir minimālais ienākumu līmenis, lai Latvijā personu atzītu par trūcīgu.

Jānis Dombrava

Jānis Dombrava
Saeimas deputāts, VL-TB/LNNK

Šeit mēs runājam par patvēruma meklētājiem, kuri ir ieceļojuši, bieži vien samaksājot kontrabandistiem piecus vai pat desmit tūkstošus eiro. Un tāpēc ir pamatots jautājums, vai vispār viņiem ir nepieciešams kāds papildu pabalsts.

Lolita Čigāne to sauc par radikālu priekšlikumu, kura dēļ arī nācies atlikt likuma pieņemšanu.

Lolita Čigāne

Lolita Čigāne
Saeimas deputāte, “Vienotība”

Pēdējā posmā šo procesu nogrāva visnotaļ radikālie priekšlikumi no Nacionālās apvienības deputāta. Un te arī jāņem vērā tas, ko, piemēram, Valsts prezidents ir teicis, ka tomēr uz trešo lasījumu nevajadzētu nākt grozījumiem, kas radikāli visu situāciju maina.

Savukārt Jānis Dombrava kritiku uzskata par nepamatotu.

Jānis Dombrava

Jānis Dombrava
Saeimas deputāts, VL-TB/LNNK

Iekšlietu ministrija varēja šos grozījumus virzīt pirms desmit gadiem. Tas, manuprāt, nav arguments, ka viņi iesniedza, un tagad ātri Saeimai uzreiz ir jāakceptē tas, ko viņi ir piedāvājuši. Nē! Mēs papildinām arī ar tām niansēm, kas liekas mums būtiski, lai šī norma būtu tiešām kvalitatīva, nevis vienkārši ātri “ķep, ļep” uztaisīta.

Ar jauno likumu vienlaikus plānots bēgļiem atvieglot mājokļa atrašanu. Izmaiņas paredz saīsināt pabalsta izmaksāšanas laiku, lai pirmajā mēnesī to izmaksātu dubultā apmērā. Ar to, iespējams, pietiktu, lai sāktu īrēt dzīvokli.

Priekšlikumus Patvēruma likuma labošanai Saeima turpinās vērtēt nākamnedēļ. Deputāti prognozē, ka jaunais likums stāsies spēkā pirmajā jūnijā. Kamēr tas nav noticis, no Latvijas aizbēgušo bēgļu naudas maku ik mēnesi turpina papildināt no Latvijas nodokļu maksātāju naudas sniegtais pabalsts.

Foto

12 komentāri

TOP komentāri

  • juris
    +9

    juris

    idiotu valsts / kalpi svesam varam

    02.04.2017 22:41

  • irina
    +9

    irina

    kapec begliem maksa vairak bernunaudu,a mums latviesiem kapeikas.

    02.04.2017 22:36

  • ķencis
    +8

    ķencis

    Tie mērkaķi pelnījuši elles ugunīs degt, 1x miniet - kuri. Nav vārdu, ar kuriem izteikt nosodījumu, tas ir kā pīlei ūdens, vienīgi ņemt rokās dakšas un iet...

    02.04.2017 22:59

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas