Nesen atvestajiem bēgļiem negaidīti labi padodas latviešu valoda

2 komentāri

Februāra sākumā, solidarizējoties ar Eiropu, uz Latviju tika pārvesti pirmie seši patvēruma meklētāji no Sīrijas un Eritrejas.

Nu jau viņi atguvušies no pārdzīvojumu pilnā ceļa un pamazām aprod ar dzīvi Latvijā. Par būtisku ikdienas sastāvdaļu šiem patvēruma meklētājiem kļuvusi latviešu valodas stundas. Skolotāja viņus slavē, jo netipiski ātri viņiem izdevies ielauzīt mēli svešajās skaņās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Gan abiem sīriešiem Marjamai un Mosūram, gan eritrejiešiem Robulam un Senaitai šī ir tikai piektā reize, kad viņi no Muceniekiem atbraukuši uz Rīgu, lai mācītos runāt latviski. Skolotāja izdrukājusi dažādus attēlus, lai būtu vieglāk saprasties. Mācības notiek tikai latviešu valodā.

Foto

Skolotāja apbrīno, ka neatkarīgi no tā, ka šo cilvēku dzimtajai valodai ir pilnīgi cits alfabēts un burti, viņi ielauzījuši mēli latviski, turklāt jau spēj pateikt savu domu atsevišķās frāzēs.

Lai arī šī četrotne ir smaidīga un kameru priekšā nekautrējas, tomēr visi izteikuši vēlmi, ka pagaidām nevēlas, lai mediji viņus iztaujātu. Taču uz skolotājas jautājumiem viņi atbild labprāt.

Eritrejiešu ģimenē vīrs bijis viesnīcas menedžeris, savukārt sieviete ir friziere. Sīrietis strādājis par drēbnieku, bet viņa sieva par medmāsu.

Eritrejiešiem pēc bēgļu statusa iegūšanas varētu notikt ģimenes apvienošana Latvijā. Savukārt sīriešiem uz nodarbību līdzi atbraukuši abi bērni.

Latviešu valodas stundas notiek divreiz nedēļā, pa trim stundām. Skolotāja stāsta, ka mazāk uzmanības tiek pievērsts rakstībai, vairāk spējai sarunāties. Viņa uzskata, ka svarīgi, lai šie cilvēki Latvijā varētu justies droši.

Kopumā patvēruma meklētājiem valsts nodrošina 120 mācību stundas, skolotāja atzīst, ka ar to būs krietni par maz, lai viņi spētu brīvi runāt. Taču saprast un atbildēt pratīšot. Pēc bēgļu statusa iegūšanas viņiem pašiem būs jāmeklē, kur turpināt apgūt valodu.

Video

2 komentāri

TOP komentāri

  • anna panna
    +1

    anna panna

    Bet kāpēc nevar noalgot vienu latviešu valodas skolotāju, kura Muciniekos atrastos regulāri un palīdzētu apgūt valodu uz vietas? Tas taču tomēr būtu lētāk, nekā tiem cilvēkiem braukt turp un atpakaļ, turklāt vēl tērējot naudu.

    26.02.2016 08:18

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas