Nesen atvestajiem bēgļiem negaidīti labi padodas latviešu valoda

2 komentāri

Februāra sākumā, solidarizējoties ar Eiropu, uz Latviju tika pārvesti pirmie seši patvēruma meklētāji no Sīrijas un Eritrejas.

Nu jau viņi atguvušies no pārdzīvojumu pilnā ceļa un pamazām aprod ar dzīvi Latvijā. Par būtisku ikdienas sastāvdaļu šiem patvēruma meklētājiem kļuvusi latviešu valodas stundas. Skolotāja viņus slavē, jo netipiski ātri viņiem izdevies ielauzīt mēli svešajās skaņās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Gan abiem sīriešiem Marjamai un Mosūram, gan eritrejiešiem Robulam un Senaitai šī ir tikai piektā reize, kad viņi no Muceniekiem atbraukuši uz Rīgu, lai mācītos runāt latviski. Skolotāja izdrukājusi dažādus attēlus, lai būtu vieglāk saprasties. Mācības notiek tikai latviešu valodā.

Foto

Skolotāja apbrīno, ka neatkarīgi no tā, ka šo cilvēku dzimtajai valodai ir pilnīgi cits alfabēts un burti, viņi ielauzījuši mēli latviski, turklāt jau spēj pateikt savu domu atsevišķās frāzēs.

Lai arī šī četrotne ir smaidīga un kameru priekšā nekautrējas, tomēr visi izteikuši vēlmi, ka pagaidām nevēlas, lai mediji viņus iztaujātu. Taču uz skolotājas jautājumiem viņi atbild labprāt.

Eritrejiešu ģimenē vīrs bijis viesnīcas menedžeris, savukārt sieviete ir friziere. Sīrietis strādājis par drēbnieku, bet viņa sieva par medmāsu.

Eritrejiešiem pēc bēgļu statusa iegūšanas varētu notikt ģimenes apvienošana Latvijā. Savukārt sīriešiem uz nodarbību līdzi atbraukuši abi bērni.

Latviešu valodas stundas notiek divreiz nedēļā, pa trim stundām. Skolotāja stāsta, ka mazāk uzmanības tiek pievērsts rakstībai, vairāk spējai sarunāties. Viņa uzskata, ka svarīgi, lai šie cilvēki Latvijā varētu justies droši.

Kopumā patvēruma meklētājiem valsts nodrošina 120 mācību stundas, skolotāja atzīst, ka ar to būs krietni par maz, lai viņi spētu brīvi runāt. Taču saprast un atbildēt pratīšot. Pēc bēgļu statusa iegūšanas viņiem pašiem būs jāmeklē, kur turpināt apgūt valodu.

Video

2 komentāri

TOP komentāri

  • anna panna
    +1

    anna panna

    Bet kāpēc nevar noalgot vienu latviešu valodas skolotāju, kura Muciniekos atrastos regulāri un palīdzētu apgūt valodu uz vietas? Tas taču tomēr būtu lētāk, nekā tiem cilvēkiem braukt turp un atpakaļ, turklāt vēl tērējot naudu.

    26.02.2016 08:18

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas