NEPLP rosina sakārtot valodu lietojumu radio ēterā

0 komentāri

No 2010. gada spēkā esošais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums un radiostacijām izsniegtās apraides atļaujas paredz valodu lietošanas proporciju radio ēterā. Proti, ja izsniegta apraides atļauja paredz 30% latviešu valodas lietojumu nelatviešu auditorijai paredzētajā radiostacijā, tad trešdaļai no diennakts ētera (neskaitot mūziku) ir jāskan latviski. No integrācijas politikas viedokļa izklausās loģiski, taču realitātē viss nenotiek tā, kā “uz papīra”.

Pašlaik radiostacijas var izpildīt apraides atļaujā noteikto latviešu valodas proporcija, piemēram, iekļaujot raidījumus latviešu valodā mazāk klausītākajā laikā. Likums un apraides atļauja ir ievēroti, bet faktiskais likuma mērķis – sekmēt latviešu valodas plašāku skanējumu – pildīts netiek. Tieši pretēji, radio stacijas ir spiestas “izgudrot” dažādus likuma apiešanas veidus, sekojot savas auditorijas pieprasījumam un interesēm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šodien radio ir pieejams arī internetā – tā ir rītdienas nozīmīgākā auditorijas daļa, kuru zaudēt var ļoti ātri, piemēram, no Krievijas raidošām stacijām, bet atgūt būs teju neiespējami.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) par šo jautājumu ir diskutējusi, tikusies ar nozares pārstāvjiem un secinājums ir – labāk visiem definēti skaidri spēles noteikumi nekā dzīvošana puspatiesībās, kur valodas aizstāvība notiek “uz papīra”.

Neviens negrasās likvidēt krievu valodā raidošus medijus, kā to nepatiesi apgalvo daži likuma pārmaiņu kritiķi. Tiek noteikts viens valodas standarts – vai nu tā ir latviešu valodā, vai arī svešvalodā raidoša stacija, taču tas neattiecas uz mūziku.

NEPLP monitorings liecina, ka šobrīd 26 radio programmas raida galvenokārt vai pilnībā latviešu valodā, 13 radiostacijas raida galvenokārt vai pilnībā svešvalodā, savukārt 7 radiostacijās valodu proporcija ir 50/50.

Pārejot uz jauno modeli, par pilnībā latviski raidošām stacijām pārtaptu visas tās radiostacijas, kurām pašlaik apraides atļauja prasa raidīt latviski vismaz 50% no diennakts laika. Ja apraides atļauja pašlaik paredz mazāku latviešu valodas proporciju, radiostacija varēs pāriet uz pilnībā svešvalodā raidošas stacijas modeli.

Likuma grozījumi paredz arī iespēju svešvalodā raidošām stacijām ievietot programmas vai raidījumus (to fragmentus) latviski, bet latviešu valodā raidošajām raidījumus (to fragmentus) svešvalodās būs jātulko valsts valodā. Līdzīga pieeja – nosakot vienotu valodas standartu visiem – radio nozarē jau ieviesta Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, Spānijā, Polijā, Rumānijā, Zviedrijā, Somijā, kā arī mūsu kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā.

Diskusija par likuma grozījumiem notika gandrīz gadu un nekas no likumprojektā iekļautajiem nosacījumiem nav pēkšņi un nedzirdēti jauninājumi kā to mēģina iztēlot daži likumprojekta kritiķi. Likuma grozījumu tapšanā NEPLP konsultējās ar nozares pārstāvjiem, Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, VAS “Elektroniskie sakari”, Latvijas Reklāmas asociāciju, Latvijas Izpildītāju un producentu apvienību.

Uzklausot Latvijas Raidorganizāciju asociācijas ierosinājumu, likumprojektā ir piedāvāts precizēt radio programmu veidošanas nosacījumus, kas pamatā attiecas uz ārvalstīs tapušu raidījumu pārraidīšanu (ārpus retranslācijas regulējuma). Pirmkārt, likumā tiktu noteikts, ka vismaz 80% no programmas ir jāsastāv no paša elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veidotiem raidījumiem. Otrkārt, cita, tajā skaitā citas valsts, elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu un raidījumus Latvijā varēs pārraidīt tikai retranslācijas ceļā (saņemot attiecīgu atļauju).

Ja Latvijas radiostacijas, kas raida un raidīs svešvalodās, iekļaus savā saturā Latvijas ziņas, veidos raidījumus par Latvijas notikumiem svešvalodā – guvums integrācijas kontekstā būs daudz lielāks, nekā masveidīga auditorijas migrācija uz citu valstu radiostacijām internetā. Tāds ir arī radio nozares vairākuma viedoklis.

Sakārtojot valodu lietojumu radio ēterā, tiks novērsta visai haotiskā valodu proporcijas sistēma, kas ļauj interpretēt likumdevēja ieceri, tiks stiprināta un paplašināta latviešu valodas izmantošana un saglabātas mazākumtautību tiesības uz vārda brīvību un savu valodu lietojumu.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas