VK: ERAF sākotnēji ieguldītie 50 miljoni faktiski ir pazaudēti, un liela daļa uzņēmumu – bankrotējuši

2 komentāri

Eiropas fondu atbalsts uzņēmējiem kopumā nenodrošina cerēto pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Tā secinājusi Valsts kontrole, auditējot uzņēmumus, kuri saņēmuši Eiropas Reģionālās attīstības fonda naudu. Katrs trešais ERAF atbalstu 2004.-2006. gadā saņēmušais komersants bankrotējis, bet ar ERAF līdzekļu negodprātīgu rīcību ierosināti 32 kriminālprocesi.

Latvijā komersanti šo atbalstu saņem no 2004. gada. Kontroles aprēķini nav iepriecinoši – katrs trešais uzņēmums, kas finansējumu ieguva fonda dalīšanas pirmajos gados, patlaban likvidēts vai nīkuļo. Revidenti pārbaudē secinājuši, ka prasības uzņēmējiem nav palikušas stingrākas, viņi var neizpildīt solīto, bet saņemt atbalstu tik un tā. ERAF naudas administrētāji Latvijā kritiskajam ziņojumam nepiekrīt. Valsts kontrole neesot ņēmusi vērā, ka uzņēmumus esot ietekmējusi krīze un arī no biznesa neveiksmēm neviens nav pasargāts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Savulaik Dzelzavas iela 117 bija reģistrēts mēbeļu ražotājs Sāga. ERAF atbalstu saņēma vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā. Uzņēmums patlaban likvidēts. Maksātnespēju tam savulaik pieteica ar pašu uzņēmumu saistīti cilvēki. Brīvības iela 401. Kādreizējā uzņēmuma Juglas audums adrese. No ERAF ražotnes modernizācijai tas saņēma 719 000 eiro. Uzņēmums nogrima pašā krīzes karstumā. Andrejostas iela 4a. Šī bija kādreizējā juridiskā adrese uzņēmuma Jelgavas būvniecības sistēmas. No Eiropas fonda firma saņēma 660 000 eiro. Uzņēmums likvidēts pērn.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar kopējo finansējumu 2, 4 miljardi ir paredzēts uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. Latvijā šo naudu uzņēmēji saņem jau vienpadsmit gadus. Valsts kontrole nolēma auditēt, vai uzņēmumi ir dzīvotspējīgi arī pēc tam, kad Eiropas finansētais projekts ir beidzies. Revidentu atklātais nav iepriecinošs – katrs trešais bankrotējis vai ir tuvu likvidācijai. Valsts kontrole pirmajos divos gados ERAF ieguldītos 50 miljonus sauc par faktiski pazaudētiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts kontroliera padomniece stratēģiskajos jautājumos Marita Salgrāve
Diezgan tāds cipars nepatīkams. Pirmais struktūrfondu periods, un mēs 30% no visa investīciju atbalsta varam norakstīt.

Pēc fondu apgūšanas neveiksmīgā starta arī nākamajos gados tikai katrs piektais atbalsta saņēmējs radīja solītās jaunās darbavietas un eksporta pieaugumu. Valsts kontrole izceļ kādu farmācijas kompāniju, kas saņēmusi 4,8 miljonus lielu ERAF atbalstu. Tomēr neviens no tās īstenotajiem četriem projektiem valsts kontroles ieskatā nav bijis veiksmīgs. Nekā personīga zināms, ka runa ir par kompāniju Grindeks. “Šis ir arī tāds ilustratīvs piemērs, kāda situācija ir izveidojusies ar prasībām fondu apguvei. Nav nekādu šķēršļu, lai uzņēmējs pieteiktos jaunām un jaunām aktivitātēm, acīmredzot viņa saimnieciskā darbība ir labā līmenī, un rezultāts no viņa netiek prasīts pēc 1. projekta, kaut gan viņš sniedz atkal jaunu projektu, summa jau 4 miljoni, un rezultāti nevienā no šiem projektiem nav lielāki par 10 procentiem. Nekas jau nekavē!” komentē Valsts kontroliera padomniece stratēģiskajos jautājumos Marita Salgrāve.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols
Manuprāt, ļoti cinisks un vispārīgs vērtējums, jo farmāciju visvairāk skāra Krievijas sankcijas un krīzes ietekme. Un Grindeks taktiska kļūda bija likt daudzas olas vienā groziņā, tomēr tā vienlaikus bija arī lielā iespēja, nodarbinot vairāk nekā 740 darbiniekus.

Ozols uzskata, ka Valsts kontrole auditu veikusi atrauti no dzīves. Nav ņemti vērā globālie satricinājumi un neveiksmes, bez kā biznesā neiztikt. Arī ERAF vadības atbildīgā iestāde – Ekonomikas ministrija aizstāv uzņēmējus. Vēl stingrākas prasības neesot nepieciešamas.

Foto: LETA

Foto: LETA

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko
Mēs nevaram un negribam uzreiz pie pirmā pārkāpuma nocirst pirkstus un pateikt – nesanāca. Mums ir vajadzīgs mehānisms, kā turpināt diskutēt ar uzņēmējiem un skaidrot, mēs gribam, lai jūs sasniedzat un rādāt, kā jūs sasniegto ievērojat. Pirms mēs ieviešam sodu sankcijas, mums jāievēro kaut kāda fleksibilitāte – nevis kā datorspēlītē, nosacījumus neizpildīji, viss paldies par uzmanību!

LIIA pārbauda, vai iekārtas, kam tērēti Eiropas miljoni, tiešām nopirktas. Uzņemtās saistības par apgrozījuma pieaugumu un citi uzlabojumi var palikt neizpildīti, jo biznesā gadoties visādi. Jāuzmana esot vienīgi ļaunprāši. Tādus gadījumus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra cenšas atklāt pati. Nekā personīga ziņoja par uzņēmumu Evopipes, kas, izmantojot starpniekus, centās iegūt Eiropas naudu stipri sadārdzinātām iekārtām. Blēdība nāca gaismā un izmeklēšana pavirzījusies jau līdz prokuratūrai.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols
Ir vairāk nekā 30 kriminālprocesi ierosināti no LIIA puses, un, mūsuprāt, ir nesamērīgi mazi sodi, piemēram, par 3 miljonu eiro krāpšanas mēģinājumu notiesājošs, spēkā esošs spriedums ir atmaksāt vien 4 tūkstošus eiro. Kā saka, – signāls – varat mēģināt vēl, nekas jums par to nebūs.

Lielākā daļa no ERAF miljoniem ieguldīta ražošanas iekārtās – par šo naudu uzbūvētas rūpnīcas. Turpmāk finansējumu uzņēmumu infrastruktūrai Eiropa var arī nedot.

Foto: LETA

Foto: LETA

EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko
Šāds paziņojums tieši šobrīd mums stipri sarežģī sarunas ar Eiropas Komisiju par iekārtu programmām nākamajā periodā. Tūlīt pēc šīs intervijas braukšu uz Briseli un stāstīšu, kāpēc uzņēmumiem Latvijā vajag ieguldījumus tieši iekārtām, ja mums izdosies, mēs būsim viena no retajām ES valstīm, kur struktūrfondi to finansēs.

Reģionos vairāk nekā pusi no ERAF atbalsta uzņēmējiem veido ieguldījumi tieši iekārtās. Ja finansējuma tam vairs nebūs, bet to pašu naudu maksās par jaunu produktu pētījumiem, cietīšot tautsaimniecība.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols
Tā ir palīgprogramma, bet tas nav atbalsts kā tautsaimniecības mugurkauls. Latvijas valstij šo palīgrīku izvirza kā panaceju – ka mums nākotne ir ar jauniem Skype un Nokia pārbagāta, un es šai koncepcijai neticu. Ļoti neticu. Pēdējos 20 gados Latvija nav izgudrojusi neko, kas ir ļoti vērtīgs. Atvainojos, tā nav necieņa pret zinātniekiem, bet iekšzemes kopproduktam zinātnes loma ir gauži nepiedienīgi niecīga. Savukārt milzīgs IKP ir ražotājiem, darba rūķiem, kuriem šajās kritizētajās zāģētavās algas pārsniedz pat 1000 eiro uz strādājošo.

Savā apjomīgajā revīzijā par ERAF naudas sadali Valsts kontrole nav saskatījusi likuma pārkāpumus un prokuratūrā nevērsīsies. Taču nosūtījusi vēstuli premjerministrei Laimdotai Straujumai, lūdzot nodrošināt stingrāku Eiropas fondu projektu uzraudzību.

2 komentāri

TOP komentāri

  • kzh
    +1

    kzh

    labāk uzrakstiet par tiem kas nav bankrotējuši, par tām 2/3...

    11.05.2015 07:05

  • Raimonds Cellers
    0

    Raimonds Cellers

    G 24.

    14.05.2015 21:25

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas