Vjetnamiešu imigranti rada neparedzētus izdevumus budžetam simtiem tūkstošu eiro apmērā

0 komentāri

Kamēr Eiropā lemj, kā taisnīgi sadalīt simtiem tūkstošus Sīrijas un Eritrejas bēgļu, un, cik no tiem būs jāuzņem Latvijai, arvien uzstājīgāk no austrumiem pāri mūsu robežai ierodas vjetnamieši.

Atšķirībā no Āfrikas un Tuvo Austrumu izcelsmes migrantiem, kas bēg no kara un reliģiskas izrēķināšanās, Vjetnamas Sociālistiskās Republikas pilsoņi mūk no nabadzības.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Robežsargi pirms nedēļas aizturēja 17 vjetnamiešu grupu, kas basām kājām naktī pāri Ļebedincu purvam ienāca no Krievijas. Vjetnamieši robežsargiem vairs nav pārsteigums. Lielākas vai mazākas grupas tiek aizturētas katru nedēļu.
Naktī uz 24. maiju Līdmumnieku pagastā Krievijas robežas tuvumā robežsargi aizturēja līdz šim lielāko vjetnamiešu nelegālo imigrantu grupu.

Ludzas Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka p.i. Aleksejs Kakaulins:

Viss notika naktī. Norīkojums patruļā ar dienesta suni konstatēja primārās pazīmes, kas liecina, ka bija mēģinājums nelikumīgs mēģinājums šķērsot valsts robežu. Izsludināts signāls pārkāpējs, iesaistīti papildu spēki pārkāpēja meklēšanā, kuras rezultātā 17 nelegāli migranti vjetnamieši un viens atbalstītājs tika aizturēti.
Nekā personīga: Kā tā izturēšana notika? Viņi mēģināja mukt vai padevās?
Aleksejs Kakaulins: Īpašas pretošanās nebija, tika iesaistīti vairāki spēki, gan imigrācijas dienests, gan aviācijas dienests – helikopters no gaisa, kas piespieda viņus apstāties un tomēr padoties. Īpašu pretošanos nebija. Uzreiz viņi tika pamanīti, un inspektors ar dienesta suni panāca to grupiņu, viņi jau bija apstājušies un jau, protams, padevās.

Tajā pašā dienā netālajā Pasienas pagastā robežsargi aizturēja vēl vienu grupu. Tajā bija divpadsmit vjetnamieši un divi pavadoņi.

VRS Ludzas Robežkontroles un imigrācijas kontroles dienesta priekšnieka p.i. Aleksejs Kakaulins:
Vairāk nekā 10. Tas ir pirmais gadījums. Pārsvarā bija vai nu 6 vai 8 cilvēki. Plus tie pārvadātāji kopā ar viņiem. Līdz desmit. Šoreiz tas ir tieši vienā dienā, kad grupa 17 un otrā struktūrvienībā bija noķerti vēl 12 cilvēki. Kopā 29. Tas ir pirmoreiz.

No septembra Latvijā pār zaļo robežu ir centušies iekļūt jau gandrīz 200 vjetnamieši. Robežsardzes dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins domā, ka likumsargiem izdodas aizturēt līdz 80 procentiem robežpārkāpēju.

VR Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins: Nepilnos piecos mēnešos šogad esam aizturējuši vairāk nekā pagājušogad pa visu gadu.
Nekā personīga: Un kāds tam ir skaidrojums, kāpēc tas pieaugums ir tik liels?
Mariks Petrušins: Viennozīmīga skaidrojuma nav. Tas ir vairāku apstākļu kopums. Tā ir gan situācija Ukrainā, caur kuru kādreiz ir gājusi nelegālo imigrācijas kanāli. Tā ir arī Krievija, kas pastiprina migrācijas kontroles mehānismus un cenšas arī apkarot savā valstī cilvēkus, kuri nelegāli strādā, nelegāli uzturas, līdz ar to radot arī kaut kādu spiedienu uz šādiem darba tīkotājiem turpat Krievijā.

Vjetnamiešu gala mērķis ir Polija, kur jau no padomju laikiem viņiem izveidojusies spēcīga kopiena. Pirmais bēgšanas posms ir iekļūšana Krievijā. Tur viņi sameklē pavadoņus nokļūšanai Eiropā. Cena šādam ceļojumam no Vjetnamas līdz galamērķim ir ap 10 tūkstošiem eiro. Ar cilvēku kontrabandu nodarbojas dažādu valstu pilsoņi – aizturēti igauņi, lietuvieši, krievi un poļi.

VR Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins:
Pēdējā laikā jāatzīst arī Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, no kuriem daudzi jau atrodas Robežsardzes redzeslokā kā bijušie kontrabandisti. Tātad cilvēki, kuri jau ir pieķerti vai par kuriem ir aizdomas par kontrabandas pārvadāšanu. Un kuri izmanto savas iegūtās zināšanas un nodibinātos kanālus, nomainot preču kontrabandu, pārsvarā tās bija cigaretes agrāk, ar dzīvo kontrabandu, kuras pārvietošana zināmā mērā ir pat vieglāka, jo viņi paši iet pāri robežai, viņi nav jānes un jāstiepj.

Pēc aizturēšanas robežpārkāpēji nonāk Daugavpils Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā. Tā ir slēgta tipa iestāde, taču nav cietums. Aizturētajiem te ir labiekārtotas telpas ar virtuvi, atpūtas telpām, trenažieru zāli. Pieejami telefoni, internets. Centrā ir 84 vietas. Robežpārkāpēju skaita pieaugums rada bažas, ka vietas var nepietikt. 30 nelūgtajiem ārzemniekiem vieta paredzēta Daugavpils policijas izolatorā. Ja ar to nepietiks, tad kā rezerves variants būs robežsargu sporta zāle, vai pat teltis. Lielāks centrs bija paredzēts Rīgā Čiekurkalnā, taču naudas trūkums projektu ir apstādinājis.

Tālāk aizturēto ceļi ir dažādi. Ja ir pietiekami pierādījumi par nelegālu robežas šķērsošanu, personu nosūta atpakaļ kaimiņvalstij. Ja tas neizdodas, tad imigrantus iesēdina lidmašīnā un nosūta uz dzimteni. Tas maksā līdz 2500 eiro par vienu vjetnamieti. Nelegāļu uzturēšanas un izraidīšanas izmaksas līdz šim sedza ar Eiropas finansējumu, taču šī nauda ir beigusies un tagad jāmaksā no valsts budžeta.
Vjetnamieši kļūst apsviedīgāki un iemanās te izmantot ērto cilvēktiesību regulējumu. Arvien vairāk sāk pieprasīt politisko patvērumu. Tas ļauj viņiem uzturēties Latvijā ilgāk.

VR Dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins
Attiecībā uz vjetnamiešiem var teikt, ka sākotnēji viņi neprasīja patvērumu, jo viņi nebrauca šeit, lai to patvērumu iegūtu. Bet redzot, ka patvēruma pieprasīšana ir viens no veidiem, ka netikt aizturētam, palikt uz brīvām kājām un tālāk realizēt savu mērķi, tad šādu cilvēku kļūst arvien vairāk un vairāk.

Ar patvēruma jautājumiem nodarbojas Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Pārvaldes priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze skaidro, ka patlaban saņemti jau 46 vjetnamiešu pieteikumi. Kamēr viņu lietas tiek izskatītas, viņi saņem nelielu dienas naudu divus eiro un 15 centus un iespēju bez maksas uzturēties Muceniekos.

PMLP priekšnieka vietniece migrācijas jautājumos Maira Roze
Kad mēs pieņemam lēmumu, kad uzsākam procedūru, mēs cenšamies pieņemt lēmumu 3 mēnešu laikā. Bet gadās, kad ir jāpagarina, un arī viņam ir arī tiesības vēl pārsūdzēt šo lēmumu tiesā. Tas arī paņem kaut kādu laiku, Mēs rēķinam, ka no ierašanās brīža līdz galējam lēmumam ir dažādi šie laiki. Seši līdz deviņi mēneši.

Piektā daļa nelegālo imigrantu nemaz negaida migrācijas dienesta lēmumu. Viņi izmanto izdevību, lai turpinātu savu ceļu uz rietumiem. Kopš 1998. gada Latvijā patvērumu lūgušas ap 1500 personas. Latvijā palikt atļauts 197. Tā kā vjetnamieši nebēg no kara un represijām, viņiem ir maz izredžu iegūt bēgļa statusu. Tomēr to, vai kāds no viņiem šo statusu ir saņēmis, migrācijas lietu pārvalde neatklāj.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas