Vilks: Jauna valdība ir tuvāko mēnešu jautājums

0 komentāri

Ministrijās šobrīd moderni kļuvis gandrīz visus tēriņus piesaistīt valsts drošības stiprināšanai. Lai pret tiem būtu grūtāk iebilst. Sākot ar algām ugunsdzēsējiem, pastniekiem, dzelzceļniekiem un cietumu uzraugiem, beidzot ar ceļu būvi, pasta piegādēm un skolotāju algu reformu un iespējamu minimālās algas celšanu.

Lūk, daži no politiķu izteikumiem par izdevumu palielināšanu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Foto: LETA

Foto: LETA

Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība): ”Mūsu priekšlikumi bija – vai nu mēs saglabājam to, kāda ir esošā situācija 360 eiro, vai nu paceļam līdz 367 eiro, vai paceļam līdz 375 eiro.”

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība): ”Budžeta kontekstā mēs prasām iet straujākiem soļiem uz 2% sasniegšanu, lai 2018. gadā mēs sasniegtu 2%.”

 

 

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība): ”Mums ir hronisks finansējuma trūkums. Tā kā es neredzu, kur ar vieglu roku būtu iespējams atteikties no kādas programmas.”

 

 

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile: Mēs runājam par 9,7 miljoniem šogad un attiecīgi 3 reizes vairāk nākamajā gadā.
Nekā personīga: Šogad šī nauda jau ir?
Mārīte Seile: Nē nav. Ir rezervēti 3 miljoni šogad. Bet, protams, man ir jāmin, ka es saprotu situāciju, kāda var veidoties valstī, ņemot vērā arī dažādus ārpolitikas riskus, un ir jāsaprot, ka izglītības sistēma dzīvo kopējā telpā. Mēs neesam atrauti ne no situācijas Latvijā, ne pasaulē.

Kā atrisinājumus visiem tēriņiem ministri min ēnu ekonomikas apkarošanu. Tomēr vairāki labi iecerēti plāni ir iestrēguši. Piemēram, Finanšu ministrija vēl pagājušajā gadā lūdza Saeimas deputātus reformēt Komerclikumu, lai neļautu nodokļu krāpniekiem izmantot firmas, kas slēpšanās nolūkos reģistrētas uz fiktīvu ārvalstnieku vārdiem. Ārzemniekam personīgi būtu jāierodas Uzņēmumu reģistrā – tāds bija ministrijas ieteikums. Šī gada budžetā ieplānoti 6 miljoni eiro, ko bija iecerēts iekasēt, labojot šo likuma robu. Saeimas deputāti iebilda.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (Vienotība):
Droši vien, ka Finanšu ministrija teiks, ka Budžeta komisija nav izdarījusi savu darbu, un savukārt es kā Budžeta komisijas pārstāvis varētu teikt, ka mēs tomēr sagaidām no Finanšu ministrijas, kam tomēr ir daudz lielāks administratīvais resurss nekā mums komisijai, izsvērtu mērķtiecīgu un efektīvu normu piedāvāt mums.

14,5 miljonu eiro robs šogad, 6,5 miljoni nākamajā, 7,4 miljoni eiro aiznākamajā gadā radīsies, ja neizdosies pieņemt grozījumus, kas liktu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par aizdomīgajiem darījumiem dot ziņu Valsts ieņēmumu dienestam. Šie divi likumu grozījumi dotu papildus 20 miljonus eiro.

Finanšu ministrija valsts sekretāre Sanita Bajāre: Tas pašreiz vēl neatstāj ietekmi uz pirmo ceturksni, bet gadam kopumā tika plānoti ap 20 miljoniem eiro uz šiem pasākumiem.
Nekā personīga: Tad Saeimas deputāti neizdara savu darbu un tas var rezultēties kā mīnuss 20 miljoni budžetā?
Sanita Bajāre: Tas var rezultēties, ja patiešām netiek panākts kompromiss, tad tas var rezultēties kā neieņemtie prognozētie ieņēmumi 20 miljonu apjomā.

Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai. Tomēr pašu pieņemtos noteikumus ministrijas neievēro.

Līdzekļus piešķir valsts pamatbudžeta apropriācijās neparedzētiem izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 1644

Kultūras ministrija no ārkārtas naudas prasīja 201 tūkstoti, lai rīkotu 4. maija 25. gadadienas svinības. 5,5 miljoni eiro iedalīti, lai saglabātu nemainīgu mikrouzņēmumu nodokli. Tieslietu ministrija par 430 tūkstošiem grib iepirkt iekārtas Valsts tiesu ekspertīžu centram. Pašvaldību ministrija prasījusi naudu, lai segtu atskurbtuvju darbu laukos. Kopā apmierinātas jau 35 vajadzības. Atlikušajiem 5 miljoniem arī jau pieteikušies vairāki gribētāji.

Foto: LETA

Foto: LETA

Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība)
Diemžēl tā ir sanācis šogad, ka visas valdības sēdes, kurās es neesmu piedalījies, bija jautājumi par neparedzētiem līdzekļiem. Es neesmu piedalījies tajās sēdēs, kur šādu jautājumu izskata. Es arī uzskatu, ka tas nav pareizi, ka jau divos mēnešos mēs esam rezervējuši visus līdzekļus, bet, cik es sapratu no pēdējās sēdes, ka valdība nolēma, ja būs nepieciešami neparedzētie gadījumi reāli, tad ministrija sametīsies no kopējiem līdzekļiem.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Bet jūs bijāt par šādu līdzekļu sadali?
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība): Protams, ka mēs kopumā šo akcentu vērsām, ka šie līdzekļi tiek tērēti ja pirmajos mēnešos, bet tāds bija valdības lēmums un mēs esam tur, kur mēs esam.

Foto: LETA

Foto: LETA

Premjere Nekā Personīga atklāj, ka ministriem piedāvājusi no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3%, un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus kā valsts var palielināt ieņēmumus vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri ieceri nav atbalstījuši.  “Bet skaidrs, ka tas būs jādara. Mani šī doma neatstāj, ka valsts pārvaldei vajadzētu būt efektīvākai…” Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Atturēties no nepārdomātiem pieprasījumiem nākamā gada budžetā iesaka Fiskālās disciplīnas padome – to izveidoja vēl Valda Dombrovska valdības laikā. Padomē strādā Saeimas, Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas virzīti speciālisti. Viņi gan var tikai ieteikt kā rīkoties. Padomes priekšsēdētājs Jānis Platais bijis Starptautiskā Valūtas fonda konsultants un krīzes gados minēts arī kā premjera un finanšu ministra kandidāts. Viņaprāt, Valdības ministri no budžeta prasa pārāk daudz.

Fiskālās disciplīnas padome priekšsēdētājs Jānis Platais: 
Pašlaik ministriju vēlmes tērēt naudu ir ārkārtīgi lielas. Un mēs no Fiskālās disciplīnas padomes puses neredzam, kādā veidā tas sabalansējas ar valsts rīcībā esošajiem resursiem. Ministrijas, protams, bieži vien ir prasījušas izdevumus atbilstoši biznesa klases līmenim. Tie nav ekonomiskās klases līmeņa pieprasījumi. Pašlaik cik ministrijas ir informējušas Fiskālās disciplīnas padomi, tas ir 700 miljoni eiro papildus izdevumi 2016.gadā. Nu ļoti liela summa.

Aizejot no politikas, viens no pēdējiem bijušā finanšu ministra Andra Vilka novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem, rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sastādīts nekvalitatīvi, un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē plūdu vai vētru gadījumiem.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks
Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un ministri uzskata to par normu. Atceros, kad bija tas smagais periods 2009.-2011.gads, tad jau arī tika pieprasīts. Bet tad bija kaut kāda pietāte pret šo jēdzienu – līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Tagad tā ir kā shēma. Principā Finanšu ministrija, izskatās, paliek viena, un nav spējīga noturēt to. Tā ir ļoti bēdīga situācija.

Vilks atceras, kā pret eiro ieviešanu bijusi Zaļo un zemnieku savienība. Jau tolaik viņš no partijas dzirdējis ieteikumus mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To Vilks min kā vienu no iemesliem, kāpēc Laimdotas Straujumas kabinets varētu krist.

”Ir ļoti grūti.. Tur ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Laimdotai Straujumai nav šis atbalsts. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts, arī politiskais nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi un nebrīnītos, ka jaunā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk un mēs varam nonāk situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina,” uzskata bijušais finanšu ministrs Andris Vilks, ”bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. Jo tur tie riski ir pietiekami lieli. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties.”

Kā brīdina bijušais Finanšu ministrs – sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas