Vīķe-Freiberga: Krievijas vara izmanto visus līdzekļus, lai opozīcijai nebūtu sava līdera

1 komentārs

Garija Kasparova Brīvās Krievijas forums Viļņā notika gadu pēc Borisa Ņemcova slepkavības. Pēc tās opozīcijai nav izdevies atrast līderi, kurš spētu apvienot politiķus un aktīvistus.

Opozīcija joprojām ir vāja un saskaldīta. Ņemcova brālis rūpīgi seko līdzi slepkavības izmeklēšanai un jūtas bezspēcīgs. Viņaprāt, slepkavība lieliski parāda, kā strādā valdošais režīms un Krievijas izmeklētāji nav ieinteresēti atrisināt šo noziegumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Igors Ejdmans, žurnālists, publicists, nogalinātā opozīcijas līdera Ņemcova brālis:

Tas viss ir acīmredzams. Tas bija redzams jau uzreiz pēc slepkavības, un viss šis gads to ir apstiprinājis, ka šāda slepkavība nevarēja notikt bez tiešas Kremļa un augstākās vadības – konkrēti prezidenta Putina iesaistes. Konkrēti prezidenta Putina. Tālāk ir divi varianti. Vai nu iesēdinās parastos izpildītājus, vai kas, visticamākais, – lieta pilnībā izgāzīsies. Tiesā pateiks, ka nav vajadzīgo pierādījumu. Tāds variants arī ir iespējams. Bet katrā ziņā – kamēr Krievijā pie varas būs diktators Putins, patiesību nenoskaidros un vainīgie sodu nesaņems.

Opozīciju Krievijā vajā policija un specdienesti. Tiek ierosinātas krimināllietas par izdomātiem noziegumiem. Tos, kuri aizbēg uz ārvalstīm, cenšas noķert, izmantojot Interpolu. Tāpēc forumā Viļņā dzima ideja prasīt aktīvu ārvalstu iejaukšanos.

Konstantīns Borovojs, politiskais aktīvists un žurnālists:

Es piedāvāju deklarācijas formā vērsties pie Rietumvalstu līderiem, kuriem būtu ar ultimātu palīdzību jāsāk vērsties pret Putinu. [Ja tas nenotiks? Kas tad?] Tad tas ir bezjēdzīgi. Šī ir ekspertu sabiedrība. Bet tai nav ietekmes Krievijā. Ar viņu Putina režīms cīnās, bet tai nav vajadzīgās ietekmes, lai kaut ko izmainītu.

Šobrīd starptautiskajā meklēšanā atrodas vairāki no opozicionāriem, kuri bija ieradušies Viļņā. Tostarp Iļja Ponomarjovs. Viņš joprojām ir Krievijas Valsts domes deputāts, bet Krievijā atgriezties vairs nevar. Kad prezidents bija Sergejs Medvedjevs, Ponomarjovs iesaistījās Medvedjeva projektā – veidoja vietējo Silīcija ieleju Skolkovā. Viņš bija vienīgais no 450 domes deputātiem, kurš nobalsoja pret Krimas aneksiju. Drīz pēc tam viņu sāka meklēt varas iestādes par it kā finanšu mahinācijām Skolkovas projektā. Kolēģi deputāti nobalsoja par Ponomarjova nodošanu starptautiskajai vajāšanai.

Iļja Ponomarjovs, starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Krievijas Valsts domes deputāts:

Jā, es tur esmu oficiāli arestējama persona, meklēšanā izsludināts. Bet es neesmu vienīgais tāds. Un es uzskatu, ka taisnīga tiesa jebkurā normālā un civilizētā valstī, izpētot lietas materiālus, tikai apstiprinātu šo vajāšanas politisko raksturu. Es tajā būtu ļoti pat ieinteresēts. Jo vienīgā tiesa, kas līdz šim ir to skaitījusi, ir Krievijas tiesa, un tas dod iespēju mūsu pretiniekiem par to spekulēt un runāt par to, ka “redziet – viņi visu ir nozaguši, izzaguši visu budžetu”. Tāpēc es būtu ieinteresēts, ka lietu izskatītu kāda starptautiska tiesa un man būtu dokuments par to, ka esmu bez vainas.

Ponomarjova rīcība ir dati, ka kopš Krimas aneksijas no valsts aizbraukuši pusotrs miljons cilvēku. Tāpēc Kasparova iecere, veidojot šo fondu, esot īpaši svarīgs solis, lai apvienotu spēkus. Jo Krievijas opozīcijas problēma ir vienotas organizācijas trūkums.

Garijs Kasparovs, foruma Brīvā Krievija līderis:

Manuprāt, ļoti svarīgi ir izmainīt šo paradigmu – nevis kurš nāks Putina vietā, bet kas nāks Putina vietā. Nevajadzētu iekrist šajā lamatās – kas nomainīs Putinu. Nevienam nevajadzētu nomainīt Putinu. Jo viena diktatora nomaiņa ar vienu demokrātu līderi ir tik un tā kaut kādā mērā mūsu ideoloģiska sakāve. Jo mēs sākam spēlēt pēc viņu noteikumiem. Kas Putina vietā? Tieši tas ir ļoti svarīgi. Jo mēs runājam par sistēmiskām lietām, kam būs jābūt kā pamatam 21. gadsimta Krievijai.

Opozicionāru idejas un ieceres gan skan ideālistiski un dažbrīd nereāli. Viņuprāt, īpaši svarīgs būs pārejas periods laika posmā starp Putina režīma krišanu un pirmajām brīvajām vēlēšanām. Šajā laikā būs jāizvirza līderi, kuri formulēs jaunus noteikumus gan politikā, gan medijos. Palīdzēs organizēt vēlēšanas. Un tad pašiem no politikas viņiem būs jāaiziet, lai šādi radītu pilnīgu pārliecību, ka jauno sistēmu viņi radījuši sabiedrības, nevis paši savā labā.

Foto:

Artemijs Troickis, žurnālists, Krievijas opozīcijas aktīvists:

Mums ir vairāki līderi. Daži no viņiem savā starpā draudzējas, daži ne visai. Plāni arī ir vairāki. Kaut kāds viens kopīgs plāns nav. Bet vairāk vai mazām ir skaidrs, ko šajā situācijā jādara. Visu vajadzētu demokratizēt, ātri nodrošināt preses brīvību, neatkarīgas tiesas, veikt lustrāciju. Uzdevumi ir pašsaprotami. Un šie dažādie plāni, kas mums ir, atšķiras tikai detaļās.

Aleksandrs Rilkins, žurnālists, Krievijas opozīcijas aktīvists:

Problēma ir tajā, ka Krievijas opozīcija nekādi nav iemācījusies dzīvot bez Kremļa priekšrakstiem. Ne tādā ziņā, ka opozīcija skrietu uz Kremli… Bet ar lielu nožēlu jāsecina, ka Krievijas opozīcija nav spējīga izstrādāt kopīgu vēstījumu. Un iedrošināt nelielo viņus atbalstošo sabiedrības daļu šo vēstījumu pieņemt. Tā ir galvenā Krievijas opozīcijas problēma. Nevis ”draiva” trūkums, nespēja rīkoties pārliecinoši. Tas viss ir. Jautājums ir saturā. Ir nepieciešams modelēt nākotni un stāstīt cilvēkiem, ko tuvākajā laikā opozīcija gribētu panākt un kā to sasniegt.

Žurnālista Aleksandra Riklina darbu vairākkārt traucējušas Krievijas varas iestādes. Nesen viņa portālu slēdza pēc Krievijas Ģenerālprokuratūras pavēles. Par piedalīšanos protesta akcijās vairākkārt arestējusi policija. Pēdējā aizturēšana notika ap jauno gadu. Žurnālista meklēšanā pa visu pilsētu bija iesaistītas vairākas Maskavas policijas ekipāžas.

“Kauns…. Nu jā… Man ir kauns. Protams. Īpaši, kad runā ar ārvalstu kolēģiem. Un es atceros šo sajūtu no padomju laikiem. Tad es maz tikos ar cilvēkiem no rietumiem. Bet tu ej pa Gorkija ielu Maskavā, tu redzi ārzemnieku un tu jūties neērti. Jūties neērti par to visu ārprātu, kas notiek apkārt. Par netīrību, pelēcību, portretiem uz māju sienām – tu jūties neveikli. Esmu ilgi dzīvojis arī padomju laikos un šo sajūtu atceros. Un šī sajūta atkal ir atgriezusies. Jā – mēs esam pieļāvuši šīs šausmas savā valstī. Mēs kā nācija neko nedarījām, lai to novērstu. Jā ir kauns. Bet tiksim ar to galā,” teic Rilkins.

Jevgēņijs Kiseļovs, žurnālists:

Krievijas opozīcijas šobrīd ir marginalizēta. Viss valsts aparāta spēks darbojas pret to. Izdzīvot un līdzdarboties ir ļoti grūti. Drīz būs vēlēšanas. Un tas visticamāk nozīmē, ka izmantos visu – sākot ar spēka spiedienu beidzot ar atklātu falsifikāciju. Un viss varas aparāta spēks būs vērsts uz to, lai nepieļautu nekādas opozīcijas partiju iespējas parlamenta vēlēšanās. Un pēc tam varēs teikt – nu klausieties… Viņiem taču nav sabiedrības atbalsta.

Ņemcova slepkavība, iebiedēšanas, safabricētās izmeklēšanas un krimināllietas, starptautiskā vajāšana. Tas viss Krievijas opozīciju ir tiktāl novājinājis, ka tā šobrīd nespēj pretoties Vienotajai Krievijai un tās līderim. Agrākā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Garija Kasparova un citu Putina oponentu izredzes nevērtē pārāk augstu.

Vaira Vīķe-Freiberga, bijusī Valsts prezidente:

Šī brīža vara ir darījusi visu, kas ir viņas spēkos un tas ir diezgan daudz, lai rūpētos par to, ka opozīcijā nerodas tāds cilvēks un viņiem visi līdzekļi ir bijuši derīgi. Tiešām no A līdz Z, lai tādi, kas rāda pazīmes jeb dažu ļaužu acīs cerības, ka viņi varētu būt opozīcijas līderi, ka viņi tiek, brutāli runājot, noņemti no trases. Šādā vai citādā veidā. Jautājums, vai cilvēkiem savās sirdīs un prātos kaut kas notiek zem ledus kaut kur tur dziļos ūdeņos. Tas ir tas īstais jautājums. Virs ledus tur maz kas drīkst un ir atļauts parādīties. Lūk – tā ir tā nelaime.

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • Nu re
    0

    Nu re

    Nekas sevišķs. Visur ir tā, arī Latvijā.

    14.03.2016 08:03

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas