Likums pieļauj rīkot necaurspīdīgus iepirkumus valsts un pašvaldību uzņēmumiem

0 komentāri

Rīgas satiksme 280 tūkstošu latu vērto nanoūdens iepirkumu slepus varēja noorganizēt, jo Latvijā no 2010. gada spēkā ir Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums, kas stingru kārtību iepirkumiem šobrīd paredz tikai no 414 tūkstošiem eiro. Būvniecībā tie ir 5,2 miljoni eiro.

Ja iepirkumu summas nesniedzas līdz slieksnim, tad attiecīgais uzņēmums var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Katrā uzņēmumā ir sava kārtība, taču tikai no kapitāldaļu turētāja un uzņēmuma vadības ir atkarīgs, cik caurskatāms ir process.

Jau  2011. gadā sākās diskusijas, ka slieksnis ir pārāk augsts, ka pārāk liela vaļa ļauta iepircējiem un process ir necaurskatāms. Premjers Valdis Dombrovskis uzdeva Valsts kancelejai izveidot darba grupu, lai iepirkumus sakārtotu. Darba grupas vadību uzticēja Ivaram Mēkonam. Ir pagājuši divi gadi, kad darba grupā uzsāktas diskusijas par augsto slieksni, taču likumprojekts joprojām nav gatavs.

Valsts ir devusi neredzētu brīvību veselai virknei valsts un pašvaldību uzņēmumu pašiem lemt, ko pirkt publiski un ko mazliet slepus. Vismaz četrus gadus valdība spriež, ka tas nav gluži pareizi, taču mainīt to nesteidzas.

Izredzētie ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji, kopumā ap 240 uzņēmumu. Piemēram, Latvenergo, Latvijas dzelzceļš, visas ostas un lidostas. Arī Rīgas satiksme. Šo uzņēmumu iepirkumiem piemēro īpašu likumu, kurā atklātas un stingri reglamentētas iepirkumu procedūras prasītas, tikai sākot no 414 tūkstošiem eiro preču un pakalpojumu iegādei un 5,2 miljoniem būvniecībai. Līdz šim slieksnim viss ir atstāts pašu uzņēmumu ziņā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile:
Viņi var slēgt, ar ko viņi grib, tad viņi var pirkt no sevis, no brāļa, no sievas kādus pakalpojumus, iepirkumus taisīt? Ir likuma kārtība, un jebkura cita kārtība ir brīvprātīga. Tas kas ir saistošs, ir noteikts likumos vai Ministru kabineta noteikumos.

2012. gadā šādā veidā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji tērējuši 355 miljonus latu, 2013. gada jau 363 miljonus latu.

Tendence ir augoša un liecina, ka uzņēmumi ļoti cenšas nepārsniegt šos sliekšņus, lai nav liekas klapatas ar iepirkumu procedūrām. Šādu iepirkumu slieksni paredz Eiropas direktīva, kas iestrādāta Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā. Latvija šos sliekšņus var samazināt, taču to nav izdarījusi. Nevajagot apgrūtināt uzņēmumus ar administratīvo slogu un esot jāļauj tiem bez aizķeršanās nodrošināt pakalpojumus.

Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktore Inta Liepa:
Lai nodrošinātu šo pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību un viņiem būtu zināma elastība iepirkumu veikšanai, šie sliekšņi ir augstāki. Un ne tikai Latvijā, bet pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Atbildīgie ierēdņi uzsver, ka augstais slieksnis nenozīmē haosu un patvaļu, jo uzņēmumu darbību regulē arī citi likumi, piemēram, publisku personu mantas izšķērdēšanas novēršanas likums.

Tomēr ne visi uzņēmumi apgrūtina sevi ar zemākiem sliekšņiem. Izmantojot iespēju nerīkot atklātas iepirkumu procedūras, pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme bez lieka trokšņa 2013. gadā noslēdza līgumu nano mazgāšanas līdzekļu iegādei par 280 tūkstošiem latu. Visi pretendenti bija sarunāti. Konkurences nebija.

Rīgas satiksme 2012. gadā un 2013. gadā, izmantojot iespēju nerīkot atklātas iepirkumu procedūras, ir iztērējusi attiecīgi 30 un 25 miljonus eiro. Uzņēmums arī nesniedz informāciju, kāda tad ir kārtība, kā tas veic iepirkumus.

Uz sliekšņa samazināšanu uzstāj Ārvalstu investoru padome. Spēkā esošās normas ļauj sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem nepubliskot iepirkumus, tā mazinot konkurenci. Arī nepamatoti noraidītajiem pretendentiem ir liegtas iespējas panākt konkursa rezultātu pārskatīšanu. Līdz pat 2013. gadam rezultātus nevarēja apstrīdēt arī tiesā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā Personīga: Kura ir tā sāpīgākā nozare?
Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Logins: Pēc būtības līdzīga situācija ir visās šajās nozarēs. Protams, sāpīga situācija ir pašvaldību kapitālsabiedrībās, tāpat kā mēs redzam no valsts kancelejas ziņojumiem, problēmas tiek konstatētas, veicot auditus brīvostās.

Lai sakārtotu iepirkumu sfēru, tā brīža Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 2012. gadā izdeva rīkojumu Valsts kancelejā izveidot darba grupu. Darba grupas vadīšana uzticēta kancelejas direktores palīgam Ivaram Mēkonam. Pirmais darbs, pie kā ķērusies darba grupa, bija izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Darbs sekmējies, un deviņu mēnešu laikā jau stājušies spēkā grozījumi likumā. Atvieglota dokumentu iesniegšana, ierobežotas iespējas negodprātīgam firmām atkārtoti saņemt valsts pasūtījumus.

Citādi ir ar Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju likumu. LTV raidījums De Facto 2013. gadā ziņoja, ka likumprojekts par sliekšņu samazināšanu būšot gatavs līdz gada beigām. Tomēr tas nenotika.

Lai skaidrotu aizķeršanās iemeslus, Ivars Mēkons sākotnēji piekrita intervijai raidījumam Nekā Personīga. Tomēr divdesmit minūtes pirms noliktā laika izrādījās, ka viņam ir citi, svarīgāki darbi.

Savā vietā viņš izsūtīja Valsts kancelejas juristu Viktoru Sidorenkovu. Jurists skaidro, ka darba grupa uzdevumu saņēmusi tikai pērn, strādājusi ļoti aktīvi, uz sēdēm gan sanākusi reti, jo lielākais darba apjoms veikts e-pastā un sazvanoties. Sliekšņi nav vienīgais jautājums, kas diskutēts. Esot panākts zelta vidusceļš. Projektā paredzēts, ka turpmāk iepirkumiem slieksnis būs 150 tūkstoši eiro, bet būvniecībā 1,5 miljoni.

Pēc Nekā Personīga intereses par darbu pie likumprojekta, Valsts kanceleja piektdien izsūtīja preses relīzi, kurā lepojas ar paveikto un sola, ka tuvākajā laikā grozījumi ar jaunajiem iepirkumu sliekšņiem nonāks valdībā.

Nekā Personīga: Cik tas darbs tai darba grupai bija aktīvs?
Ārvalstu investoru padomes pārstāvis Māris Logins: Uz Sabiedrisko pakalpojumu likuma šiem te grozījumiem, ņemot vērā to, ka sākotnēji nebija šis “consensus” starp darba grupas dalībniekiem, un arī Valsts kancelejai bija citas prioritātes, tad šis darbs manā ieskatā ir aizkavējies. Taču pēdējā laikā tas ir aktualizējies, un ceru, ka tas rezultēsies ar likuma grozījumiem.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas