Vai varam justies droši? Latvijā šobrīd trūkst 701 policista, jo zemo algu dēļ nav, kas strādā…

15 komentāri

Veidojot šā gada budžetu, Finanšu ministrija atcerējās arī par policistiem. Algu pielikumu vidēji 100 eiro kopš janvāra saņems katrs policists. Tomēr policistu joprojām pietrūkst – visvairāk tukšas darbavietas ir Rīgā un Kurzemē. Augot apdraudējumam Eiropā, papildus būtu jāstiprina arī īpašās policistu vienības, kas ir mācītas reaģēt ekstremālās situācijās. Šā gada budžetā tam nauda neatradās.

Saeimā šomēnes gatavojas lemt, kā mainīt policistu mācības. To kvalitāte pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas pēdējo gadu laikā būtiski kritusi. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc krītas kopējā policijas darba kvalitāte – aizvien biežāk prokuratūra un tiesas saņem pavirši un nekvalitatīvi izmeklētas lietas, kas jāsūta atpakaļ policijai papildu izmeklēšanai.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tukumā no 105 darbiniekiem tukšas ir 14 darbavietas. Visvairāk trūkst to policistu, kas rūpējas par kārtību un cilvēku drošību ikdienā. No 13 kartībniekiem izdevies nokomplektēt mazāk par pusi – 6 darbavietas. Ikdienā Tukumā un četros novados dežurē tikai viena policijas ekipāža. Pagaidām esot paveicies un cilvēku trūkums nav liedzis pagūt uz visiem izsaukumiem.

Foto: mūsu policistu ikdiena

“Tagad arī, meklējot vienu pēdējo vakanci, uzzināju, ka cilvēks bija meklējis darbu domē dispečerdienestā. Tātad dispečers. Saņem tikpat, cik es. Paredzēta alga. Es jau, protams, nevaru dabūt cilvēku uz šejieni, kur ir, sākot no 530 bruto uz papīra, ja viņš kandidējis uz vietu, kur ir 800,” norāda VP Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs.

Es esmu piedalījies kursos ārvalstīs, kur piedalās vadošā līmeņa policisti no visas Eiropas. Tad par atalgojumu tajās sanāksmēs labāk klusēju. Jo tad, kad mēs par to ieminamies, tad ir tādi līdzjūtīgi skatieni… Kopā Latvijā trūkst 701 policists (92 vecākie virsnieki, 244 jaunākie virsnieki un 365 instruktori). Visvairāk – 15% pietrūkst Rīgā. Šeit brīvas ir 437 darbavietas.

“Izskatās, ka 2015. gads atkal būs tas gads, kad tomēr no policijas būs aizgājuši vairāk policistu nekā tika pieņemti,” skumji secina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Valdība pagājušogad lēma par policijas attīstību. Jaunam algu modelim bija vajadzīgi 60 miljoni. Atrada 26 miljonus. No šīs naudas kopš janvāra katram policistam piemaksās ap 100 eiro mēnesī.

Zemās algas policijā ir ļoti būtisks iemesls, kāpēc policisti nolemj paši pārkāpt likumu – tā uzskata jaunieceltais Iekšējā drošības biroja vadītājs.

“Viennozīmīgi atalgojums ir viens no riska momentiem. Vai tāpēc būs vairāk vai mazāk darba, es neņemtos prognozēt, bet noteikti, ka tā sadaļa spēlēs lomu. Tas ir riska faktors. Noteikti,” domā VP Iekšējās drošības biroja vadītājs Valters Mūrnieks.

Pretterorisma vienība Omega ir labs piemērs. Darbinieku tajā gandrīz netrūkst. No darba kaujinieki aiziet tikai, ja pienāk pensija. Notiek regulāras mācības Latvijā un ārvalstīs. Atlase uz vienību ir ar īpaši smagiem pārbaudījumiem. Tajos pārliecinās, vai cilvēkam nav bailes no uguns, ūdens, šaurām telpām, liela augstuma. Bieži kandidāti ģībst no stresa un slodzes.

Eiropā Omega tiek uzskatīta par ļoti labi sagatavotu specvienību, kas prasmēs un spējās neatpaliek no lielvalstu policiju elites vienībām. Tomēr specvienībā atalgojums neatšķiras no Latvijas ierindas policistiem.

“Atalgojums ir tieši tāds pats kā Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē. Vai tā būtu organizētās noziedzības apkarošanas pārbaude, vai tas būtu ekonomisko noziegumu apkarošanas pārbaude. Vienīgā atšķirība ir tā, ka tiem kaujiniekiem, kas strādā ar suņiem, ir 20% piemaksa,” atklāj Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Juris Šulte.

Jautāts, vai ir pareizi, ka cilvēku, kas pastiprināti papildus mācīti, izturējuši pārbaudījumus un ikdienā daudz vairāk riskē ar dzīvību un veselību, atalgojums neatšķiras, viņš saka: “Es jau domāju, ka ikdienā ikviens policists riskē ar dzīvību. Iespējams, jā – ka šiem puišiem būtu nepieciešams lielāks atalgojums.”

“Protams, ka ir daudz dažādi viedokļi. Vieni uzskata, ka – jūs taču tiekat galā. Tad jums ir nepieciešams tik, cik jūs esat. Jo, lūk, apdraudējums nav tik milzīgs, un viss notiek,” saka Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Taujāts, vai starp “sacītājiem” ir arī Finanšu ministrija, Ķuzis atbild apstiprinoši: “Tajā skaitā… Nu, protams, viņi skatās no sava. Tam, kas ir manā rīcībā, jāspēj nodrošināt pamatfunkcijas. Bet tajā pašā laikā paliek daudz kas neizdarīts. Kur būtu nepieciešami papildu resursi. Kaut vai tajā pašā sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. Tas ir lielākais caurums. Tieši instruktoru – kārtībnieku līmenī. Vislielākais. Un vislielākais caurums ir Rīgā.”

Cilvēku trūkums policijā īpaši satraucošs ir šobrīd saspringtajā situācijā Eiropā. Kaimiņvalstīs naudu piešķir, lai stiprinātu īpašo uzdevumu vienības, kas spētu ātri reaģēt iespējamu konfliktu vai teroraktu gadījumā. Šāda papildu vienība būtu nepieciešama arī Latvijā. Šobrīd būtu apgrūtinoši novērst apdraudējumus, ja tie vienlaikus izceltos vairākās vietās Latvijā.

“Mēs iesniedzām priekšlikumu – palielināt šo skaitu par 200–250 darbiniekiem. Nu, budžeta iespējas bija tādas, kādas bija. Tas neizdevās. Bet uz to būtu jāvirzās. Man ir informācija, ka arī Igaunijā, skatoties uz it kā nelielo policistu skaitu, tomēr viņi arī ir apzinājuši to, ka tieši šī sadaļa būtu viena no tām, kur viņiem būtu jāpalielina kapacitāte,” skaidro iekšlietu ministrs.

Viens no iemesliem, kas apgrūtina kvalitatīvu policistu sagatavošanu, ir haoss izglītībā. 2010. gadā likvidēja Policijas akadēmiju. Policistu apmācību nodeva Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei. Dažus gadus vēlāk to pārņēma Stradiņu universitāte. Eksperimenti piecu gadu garumā bijuši neveiksmīgi, un policistu apmācību kvalitāte esot zema – tā šobrīd spriež Saeimā. Tāpēc radusies ideja policistu gatavošanu nodot Aizsardzības akadēmijai.

“Šādu iespēju vairākus gadus atpakaļ liedzās atbalstīt politiķi, kas bija aizsardzības un iekšlietu struktūru vadībā. Bet redzot, kas realitātē notiek – ka šīs zināšanas ir vienkārši nepietiekamas, mēs sākam just atbalstu arī no iekšlietu ministra un iekšlietu struktūrām. Tieši tāpēc mēs esam viņiem lūguši nākt jau ar konkrētiem priekšlikumiem janvārī un komisijas sēdē to apspriest,” stāsta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Iekšlietu ministrija vērtējusi vairākus variantus. Arī Policijas akadēmijas atjaunošanu, ko pagaidām esot pārāk dārgi un nepaceļami. Reālākais plāns – veidot fakultāti kādā no augstskolām. Tajā gadā būtu jāmāca ap 50 policistu.

Milzīgais kadru trūkums licis ķerties pie īpašas mācību programmas, lai paātrinātām metodēm sagatavotu policistus. 6 mēnešu laikā īpašos kursos jebkuru, kurš ir ieguvis augstāko izglītību, pārkvalificē par policistu.

Uz jautājumu, vai esošā situācija policijā ir normāla, VP Tukuma iecirkņa priekšnieks Bahs norāda: “Nu, bez šādas prakses vispār nevarētu nodrošināt policijas darbu normāli. Es domāju, ka nav citu variantu.”

Šogad augustā policijas priekšniekam Intam Ķuzim beigsies darba līgums. Iekšlietu ministrs pagaidām neatklāj, vai Ķuzi redz šajā amatā arī turpmāk. Lielu iebilžu pret Ķuzi ministram neesot. “Ķuža kungam augustā beidzas piecu gadu termiņš. Trīs mēnešus pirms augusta jābūt izvērtējumam, kas arī būs. Ja viņš pats izteiks vēlēšanos un jūs vēl būsit ministrs – tad nebūs iemesla, lai teiktu nē? Būs vērtējums. Jo ir lietas, ko var sakārtot bez finansējuma. Un attiecīgi arī skatīsimies. Bet tāda uzstādījuma – pateikt Ķuža kungam augustā, ka jāiet prom – tāds, protams, nav,” paskaidro Kozlovskis.

Augustā termiņš beigsies ne vien policijas šefam. Līdzīgu izvērtējumu par paveikto līdz maijam valdība saņems arī par Robežsardzes priekšnieku Normundu Garbaru un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku Oskaru Āboliņu.

Skaties video!

15 komentāri

TOP komentāri

  • Renārs
    +5

    Renārs

    Kādus vel vidēji 100 eiro? :D
    Maksimums 100 eiro un tie paši uz papīra, sekojoši maksimālais pielikums kas iespējams tiks saņemts būs tik 60 eiro. Turklāt vēcās algas rēķinot uz eiro būti ap 700, tagat ar "PIELIKUMU" sanāk ap 560.
    Kā var apgriezt algas uz pusi pielikt mazliet un nosaukt to par pielikumu? To drīzāk var dēvēt par pakāpenisku atgriezšanu, bet ne pielikumu. Kad algas būs kā iepriekš un pieliksiet 60 eiro tad tas būs pielikums. :)

    10.01.2016 21:27

  • haralds elceris
    +4

    haralds elceris

    trūkst kā? 701 policista - ģenitīvs. darbs nekļūs ne vieglāks, ne patīkamāks, kad pēc Saeimas un valdības, īpaši pēc Iekšlie†u minis†rijas valsts sekre†ū†es Ilzes Pē†ersones - Godmanes un bremzes Lēnumas ielūguma atbrauks "bēgļi"!

    11.01.2016 00:12

  • Lauksaimnieks
    +2

    Lauksaimnieks

    Jā, trūkst, tikai tad kad normāli puikas gājām stāties iekšā, uzliek tādus normatīvus, visus atsijā, nevienam neko nevajag. Čakarē pa pilnu programmu. Stulbā valsts sistēma.

    12.01.2016 00:51

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas