Tieslietu ministrija bremzējusi VDK komisijas darbu

4 komentāri

Tieslietu ministrija bremzējusi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētes komisijas darbu. Trīs mēnešos nav izdots tās reglaments – tas bijis šķērslis slepeno dokumentu vētīšanai. Pērn Saeima bija spiesta lemt, ko darīt ar padomju režīma specdienesta atstātajiem materiāliem. Tajos minēti gan VDK štata darbinieku vārdi, gan tie, kuri  sadarbojās ar čeku un nodeva savus tautiešus. Būtiskākā VDK mantojuma daļa joprojām ir slepena, un, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas, saraksti pie mums nav publicēti.

Konstantīns Pupurs  bija viens no karstgalvīgākajiem atmodas laika grupas Helsinki 86 dalībniekiem. Izslēgts no Maskavas vēstures un arhīva institūta politisko uzskatu dēļ, 21 gadu vecais jauneklis atgriezās tēvzemē un aktīvi  iesaistījās pretpadomju mītiņu un demonstrāciju organizēšanā.

Čekistu izsekotais un aizturētais Pupurs bija pirmais, kurš 1988. gada 14. jūnijā Staļina terora upuru piemiņas pasākumā iznesa sarkanbaltsarkano karogu cauri visai Rīgai no Brīvības pieminekļa līdz pat Brāļu kapiem.

Disidents Konstantīns Pupurs:
Un tad pie mātes tēla Brāļu kapos, es nezinu, cik ilgi, es tur stāvēju, (un tas bija smagākais brīdis, kad man kājas trīcēja), kad cilvēki krita ceļos un bučoja karogu, tas bija kaut kas tāds! Pirmo reizi! Pēc kara! Raudāja vīrieši un vecāka gadagājuma cilvēki.

Pēc šīs uzdrošināšanās padomju vara disidentu vairs nesaudzēja. Pupuru kopā ar māti izraidīja no PSRS, un 20 gadus sava mūža viņš nodzīvoja emigrācijā. Vispirms Rietumeiropā, tad Amerikā, kuras armijā uzdienējās līdz pat leitnanta pakāpei.

Ziņotāju vārdus viņš centās uzzināt pēc atgriešanās Latvijā. Visvairāk informācijas bija Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, rūpīgi apsargātajās SAB telpās. No čekistu elektronisko skaitļojamo mašīnu lentēm un diskiem saglabājušies  ziņojumi, ko par Pupuru savulaik bija devuši Valsts drošības komitejas savervētie aģenti un uzticības personas.

Disidents Konstantīns Pupurs:
Grupas Helsinki 86 dalībnieks Pupurs sarunā ar VDK uzticības personu SVI izteica politiski kaitīgus uzskatus, kuru jēga ir šāda  – pašlaik republikā nav patiesas tautas varas, to aizvieto sauja komunistu, kurus viņš personīgi neieredz.

Viņš teica, ka ir uzrakstījis grupas Helsinki 86 aicinājumu nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa 1988. gada 25. martā.

”Tu jau sejā zināji tos čekistus, kas tev sekoja, tur viņi mainījās ik pēc 30 minūtēm. Skaties viens, tad pēc 30 minūtēm nomaina vēl viens. Un tāda bija dzīve,” atceras Pupurs, ”un šeit tas viss bija savākts, un tur viss balstīts uz ziņojumiem no daudziem aģentiem, un katram aģentam piešķirts segvārds. Manā gadījumā tie, kas ziņoja par mani, bija Viesturs, Mazulis.”

Konstantīnam Pupuram cilvēkus, kuri slēpjas zem segvārdiem, neatklāja. Latvijas likumi tos joprojām sargā. Dažas VDK uzticības personas Pupurs ir atšifrējis, starp tiem arī zināmi Latvijas Universitātes dekāni un profesori. ”Protams, ka mēs visi gribam, lai šie cilvēki nes atbildību par to. Ar prātu vajag pieiet pie šīs lietas un novest to līdz galam, lai vairs nav nekādu spekulāciju attiecībā par šo jautājumu. Un publicēt, kāpēc nē,” uzskata Pupurs.

Atšķirībā no kaimiņiem baltiešiem, Latvija neērto patiesību publicējusi vien dažos rakstos, un padomju laiks joprojām ir vismazāk pētītā Latvijas vēstures daļa. Lietuvā jebkurš var uzzināt gan VDK štata darbiniekus, gan aģentus un viņu ziņojumus, uz kuru pamata padomju režīma kritiķus izsūtīja, apcietināja vai pat nošāva.

Lietuvas publicists, politiķis Arvids Anušausks:
VKD dokumenti mūsu valstī nav slepeni. Izņēmums ir vienīgi  to cilvēku vārdi, kuri labprātīgi atzinās par savu sadarbību ar čeku. Tas notika 1999. gadā, kad bija izsludināta pieteikšanās. Cik man zināms, Latvijā čeka atstāja mazāk dokumentu nekā pie mums. Taču Latvijā palika nozīmīgie aģentu ziņojumi, pēc kuriem var daudz ko uzzināt. Domāju, ja šāda situācija būtu Lietuvā, tad pētniekiem, zinātniekiem, žurnālistiem, patiesībā visai sabiedrībai, būtu jāļauj šai informācijai piekļūt. Citādi par ļoti daudziem cilvēkiem pieejami kompromāti, un tas nekad nebeidzas.

Latvijā VDK atstāto mantojumu vajadzēja publicēt jau pagājušajā gadā. Taču Saeima nolēma daļai dokumentu slepenību saglabāt vēl uz 4 gadiem, kuru laikā materiālus pētītu valdības apstiprināta zinātniskā komisija. Tās vadītājs, vēstures doktors, trimdā dzimušais un augušais Kārlis Kangeris stāsta, ka pētījuma viens no galvenajiem pētāmajiem objektiem būtu VDK pretizlūkošanas datubāze ”Delta Latvija”. Tā glabā ap 8 tūkstošiem aģentu  ziņojumu. To kā būtisku pieminēja arī Lietuvas politiķis un citēja disidents Pupurs. “Visinteresantākā ir jau tā elektronisko dokumentu datubāze. Delta datu bāze. Un tad otra tā pieeja, ko mēs gribam darīt, skatīt saikni starp nomenklatūru, komunistisko partiju un VDK. Un tad tur jāskata visas tās personālijas, kas ir šeit arhīvos, varbūt mēs no TSDC varam dabūt kaut kādu palīdzību.”

Ap 4 tūkstoš ziņotāju kartīšu jeb tā saukto čekas maisu turēšana slepenībā līdz šim radīja iespaidu, ka tas ir lielākais ļaunums. Maisu atvēršanas pretinieki teica, ka sabiedrība vilsies savos kultūras darbiniekos, dzejniekos, māksliniekos un zinātniekos, sportistos un  garīdzniekos, kuri atrodami ziņotāju tīklā, bet patiesībā darījuši daudz laba neatkarīgas Latvijas labā. Pēc Kangera teiktā sanāk, ka komisiju tikpat daudz interesē arī kompartijas vadības augstākie orgāni, pilsētu un rajona komiteju vadītāji un komjaunatnes nomenklatūras darboņi. Šiem padomju režīma atbalstītājiem atšķirībā no VDK darbiniekiem un informatoriem likums neliedz ieņemt vēlētus amatus, un augstus posteņos Latvijā joprojām ir kompartijas nomenklatūras bijušie kadri.

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris:
Būtībā šeit jau nenotika nekāda attīrīšanās. Būtībā tautas fronte saplūda ar komunistisko partiju. Vienīgais, ka likumā noreglamentēja, atstāja spēkā ierobežojumus. Būtībā te notika sistēmu saplūšana. Un tāpēc es iedomājos, ka šiem grupējumiem nav lielas intereses šos te jautājumus par pagātni cilāt.

Lai arī politiķi vārdos solīja atbalstu Kangera vadītajai komisijai, praksē piepildījās Kangera piesaukto grupējumu ietekme. Sākumā zinātniekiem nedeva naudu, tad Vienotība novēla komisijas pārraudzību no savas izglītības ministrijas uz Nacionālās apvienības vadīto  Tieslietu ministriju. Ministrs Dzintars Rasnačs ilgi vilcinājās izdot komisijas reglamentu, kas ir izšķirošs, lai zinātnieki piekļūtu slepeniem dokumentiem, līdz visbeidzot valdība sāka reformēt VDK izpētes komisiju. Tas pielika punktu zinātnieku pacietībai, un viņi lūdza premjeri komisijas pārraudzību nodot neatkarīgai iestādei, piemēram, Latvijas vēstures institūtam.

Latvijas vēstures institūta direktors Guntis Zemītis:
Mēs runājam par tādu parādību kā VDK, kas ļoti dziļi skāra mūsu sabiedrību, kas ir, lai mēs attīrītos no visām šīm okupācijas sekām, kas ir ārkārtīgi jūtīgs jautājums, kas šinī gadījumā šai komisijai jābūt tādai, kas ir bez jebkādām aizdomām.

Premjere šonedēļ sasauca pie sevis atbildīgos par turpmāko komisijas likteni. Pēc vairāku stundu debatēm izlēma  zinātnieku lūgumu apmierināt. Taču vēl nav skaidrs, zem kuras neatkarīgās zinātniskās iestāde VDK dokumentu izpēte notiks un vai tai izdosies tikt laukā no krīzes. Likums šobrīd nosaka, ka 2018. gadā tai jārāda savs darbs un jāiesaka, kā slepenos dokumentus publicēt. Komisijas vadītājs šobrīd ir noskaņots, ka VDK štata un ārštata darbinieku vārdus publicēt būtu tikai taisnīgi.

VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris:
Jau mēs varējām nopublicēt represēto vārdus, gan 1941. gadā deportētos, gan 1949. gadā izsūtītos, visas čekas krimināllietas, kas ir 40 tūkstoši. Kā arī es domāju, neskatoties uz personu datu aizsardzības likumiem, šos te vārdus vajadzētu publicēt. Bet tas ir mans personiskais uzskats.

4 komentāri

TOP komentāri

  • Vate
    +1

    Vate

    Sanāk, ka tie bija NA politiķi, kas bremzēja VDK komisijas darbu.
    Laikam tur arī netrūkst bijušo čekistu?

    01.04.2015 01:46

  • Kristaps
    +1

    Kristaps

    Laikam visi ir aizmirsuši to faktu, kad mūsu Laimdota Straujuma sākotnēji nemaz negribēja piešķirt finansējumu VDK dokumentu izskatīšanas komisijai.
    Latviešiem ir īsta atmiņa un to palīdz samazināt dažāda veida mediji.

    30.03.2015 13:36

  • un
    0

    un

    kas vainīgs, tas arī bailīgs. nožēlojamas mūsu valdības tomēr - nav jau brīnums, ka necienītas. aiz viltības, melu un mantrausības maskas noslēpušies šo valsti novedušas tur, kur tagad esam. kāpēc igauņi var normāli dzīvot? kāpēc leiši nav tik gļēvi? labāk jau rūgta patiesība lai nāk gaismā, nekā gadu 20 gadu garumā meli un slēpšanās. cilvēki jau nav tik stulbi, lai "viltos dzejniekos, māksliniekos"utt. to var palīgskolai deklarēt, nevis visus šos 24 posta gadus pārdzīvojušu sabiedrību.kad gaismā nāks patiesīa, varbūt tauta vienosies kopīgā dziesmā, atgriezīsies aizbraukušie un Latvijas sabiedrība sāks sevi vairāk cienīt.

    08.04.2015 01:28

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas