Tiesa spriedīs sodu tiesnesei par apšaubāmiem lēmumiem maksātnespējas lietā

0 komentāri

Nākamnedēļ tiesnešu disciplinārkolēģija vērtēs, vai sodīt Siguldas tiesas tiesnesi, kura kritizēta par apšaubāmu lēmumu maksātnespējas lietā.

Nekā personīga jau stāstīja, ka uzņēmumam Dobeles dzirnavnieks radās aizdomas, ka kāds viņa parādnieks izmantojis shēmu ar maksātnespējas administratora un tiesneša līdzdalību, lai parāds nebūtu jāatdod. Neraugoties uz kritiku, par šādu shēmu arvien pieaugošo skaitu, šī būs pirmā reize, kad Temīdas sargi vērtēs savu kolēģa rīcību kādā maksātnespējas lietā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Parādos iestigusī zemnieku saimniecība Zemzari Dobeles dzirnavniekam par preci nesamaksāja 163 tūkstošus eiro. Lielais graudu pārstrādātājs gaidīja, kad viņam parādu atdos, bet tad ar Zemzari sāka notikt dīvainas lietas – visu saimniecības mantu un nekustamo īpašumu izpārdeva. Par jaunajiem īpašniekiem kļuva acīmredzami ar veco uzņēmumu saistīti  cilvēki. Nomainījās arī Zemzaru juridiskā  adrese, lai tiesāšanās notiktu tieši Siguldā. Tur maksātnespējas lietas skata viena tiesnese, un tā ir Valija Grebežniece. Zemzari vērsās pie viņas, tiesiskā aizsardzība tika apstiprināta, lai uzņēmums pats var izkulties no parādiem. Taču šajā plānā bez Dobeles dzirnavnieka negaidīti bija uzradušies citi, lielāki aizdevēji.  Dobeles dzirnavniekam ir aizdomas, ka tie ir fiktīvi.

Foto: LETA

Foto: LETA

Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils:
Viens uzņēmums tikai šogad bija dibināts, bet jau bija paspējis aizdot Zemzariem, citam  gada pārskats bija tikai par 2011. gadu, vēl cits bija izslēgts no PVN reģistra; kaut kā neviena veiksmīga kreditora, bet kaut kā no lielākā kreditora,  visas šīs shēmas rezultātā mēs no lielākā kreditora pēkšņi nonācām kādā 4. vai 5. vietā.

Siguldas tiesas tiesneses Valijas Grebežnieces apstiprinātajam Zemzaru aizsardzības plānam iznīcinošus vārdus velta Augstākās tiesas tiesneši, Grebežnieces  lēmumu atceļot.

No  Augstākās tiesas  2014. gada 24. oktobra lēmuma:
Tiesnesei nebija dibināta iemesla konstatēt zemnieku saimniecības Zemzari tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna atbilstību Maksātnespējas likuma prasībām, jo šis atzinums nav nedz objektīvs, nedz patiess, uz ko norāda tālāk minētie apstākļi.

Dobeles dzirnavnieks cīnījās un sūdzējās. Un lieta nonāca Augstākajā tiesā. Taču Grebežniece nesagaidīja lietas iznākumu un pasludināja Zemzaru bankrotu. Tagad  Grebežnieces rīcību vērtēs Tiesnešu disciplinārkolēģijā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Vai Jūs kā tiesnese pildījāt pienākumus un noskaidrojāt taisnību?
Siguldas tiesas tiesnese Valija Grebežniece: Ļoti godprātīgi pildu savus pienākumus, un man par šo jautājumu  nav, ko jums teikt, jo likumdošana ir tāda, kāda tā ir, un es neko šajā jautājumā nevaru pateikt. Es godprātīgi pildu savus pienākumus!

Dobeles dzirnavnieks vērsās arī Maksātnespējas administrācijā, jo uzskatīja, ka negodīgais plāns jau no sākta gala īstenots ar maksātnespējas administratora Andra Bērziņa ziņu. Maksātnespējas administrācija saskatīja pārkāpumus un prasīja Bērziņu no Zemzaru lietas atcelt. Taču atkal iejaucās tiesnese Grebežniece. Šoreiz viņa  nesteidzās – kaut arī likums dot  izlemšanai tikai 15 dienas, Grebežniece nolēmusi lietu skatīt divus mēnešus vēlāk – tikai decembra vidū.

Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis: 
Maksātnespējas administrācija pieteikumu tiesā ir iesniegusi, un, protams, ka mēs nevaram pavēlēt tiesnesim nolemt konkrētā datumā. Tā kā – jā, mums zināmā mērā ir sasietas rokas; citiem vārdiem sakot ,mums ir jāgaida, kas tiesa izlems to, kas jādara tiesai.

Dobeles dzirnavniekam tikmēr arvien attālinās iespēja atgūt savu naudu no Zemzariem. Krietni efektīvāka shēma izmantota kādā citā maksātnespējas lietā, kurā bija plāns norakstīt 7,7 miljonu eiro kredītu, ko bija izsniegusi Swedbank. Par aizņēmumu tapa šī te biroju māja Lāčplēša un Tērbatas ielas stūrī. Taču bizness nevedās, māja vairākas reizes mainīja īpašniekus. Un tālākais turpinās pēc līdzīgas shēmas kā Dobeles dzirnavniekam, uzrodas jauni aizdevēji, un bankai vairs  netiek ne nauda, ne māja.

Swedbank Juridiskās daļas vadītājs Ivars Dimants:
Tādā tautas valodā varētu teikt, ka, ja jūs, piemēram, ejat gar Centrāltirgu, tur bija tādi veikli vīri, kas nodarbojās ar uzpirksteņu spēli – jūs iesaistīja šajā spēlē, bet beigās jūs konstatējat, ka nav jau šīs bumbiņas zem šiem uzpirksteņiem. Tāpat arī šeit, mistiskā veidā no tukša gaisa uzrodas fiktīvais kreditors, kurš dienas beigās pieņem jūsu vietā lēmumus un noraksta 80% mūsu kredītu.

Tas nebūtu bijis iespējams bez maksātnespējas administratorēm Ievas Kazinieces un Argitas Jaunsleines. Parāda atlaišanu akceptēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, kurā nonākt vēlējušies daudzi uzņēmumi, kam ir finanšu grūtības. Arī Tērbatas biznesa centram mainīja  juridisko adresi, lai lieta nonāktu tieši pie šīs tiesas tiesnešiem. Lēmumus Swedbank lietā pieņēma  daudzi tiesneši, taču sākotnēji izšķirošs bija Raimonda Bula lēmums. Augstākā tiesa īpaši paplašinātā  – 9 cilvēku – sastāvā pagājušā piektdienā atcēla Bula pārstāvētās tiesas lēmumu, nosaucot to par nesamērīgu un ārpus jebkuriem komercdarbības standartiem.

Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105. panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā. Jo īpaši rūpīgi tas tiesai bija jādara tādēļ, ka prasījuma tiesību samazinājums par 75–80% ir netipisks komercdarbībai un turklāt konkrētajā gadījumā ir noticis bez kreditora piekrišanas.

No Augstākās tiesas 2014. gada 31. oktobra sprieduma:
Šis ir pirmais tāds spriedums, kas devis spēcīgu pretsitienu maksātnespējas krāpniecisko shēmu autoriem. Augstākā tiesa šajā lietā lūgusi izmeklēšanu veikt Ģenerālprokuratūrai. Šādi pavērsieni notiek reti.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Vai jūs bijāt ieinteresēts Tērbatas Biznesa centra parāda norakstīšanā par 80%?
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls: Nē, nebiju!
Nekā personīga: Tad Augstākās tiesas 9 tiesneši būtu kļūdījušies?
Raimonds Buls: Es izlasīju spriedumu, tur nebija ne vārda par maniem lēmumiem.
Tur bija atsauce uz Jūsu 2012. gada 6. septembra lēmumu!
Raimonds Buls: Par mani vairākkārt izmeklēšanu veikusi Ģenerālprokuratūra un neko nav atklājusi.

Bula vārds daudzkārt minēts saistībā ar maksātnespējas lietām. Tomēr Tiesnešu disciplinārlietu kolēģija skatījusi tikai vienu lietu par tiesnesi Bulu. Viņš iesūdzēja Swedbank par goda un cieņas aizskaršanu, un turpināja skatīt ar šo kredītiestādi  saistītās lietas laikā, kad pats ar to tiesājas. Par to viņam izteica rājienu.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone rosinājusi disciplinārlietu pret R. Bulu:
Saka kaut ko tādu, ka ir noilgums un pamatīgi jāvērtē, un cerams arī par to, ka tiesu vadītājiem pašiem jābūt aktīvākiem.

Tiesības rosināt disciplinārlietas pret tiesnešiem ir arī tieslietu ministram. Dzintars Rasnačs tiesnešu jautājumus nolēmis atstāt viņu pašpārvaldes ziņā. Bet vēl pirms apstiprināšanas amatā Rasnačs nāca klajā ar ideju atteikties no Tieslietu ministrijai pakļautās valsts aģentūras Maksātnespējas administrācijas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība – Visu Latvijai!TB/LNNK): 
Ir viens milzīgs 40 cilvēku aparāts, kas patērē valstij pāri par pusmiljonu eiro, kas nodarbojas ar sūdzību izskatīšanu, un tad ir nevalstiska organizācija, kurai praktiski nav nekādu tiesību.

Efektīvu uzraudzību pār maksātnespējas administratoriem šobrīd neveic neviens. Maksātnespējas administrācija var lūgt atcelt administratoru no konkrētas lietas, taču kā mēs redzējām Dobeles dzirnavnieka gadījumā, tas nedod tūlītēju rezultātu.

Taču Rasnača pieminētā maksātnespējas administratoru asociācija var anulēt sertifikātu, tikai noteiktos apstākļos, piemēram, ja administrators atcelts no divām lietām divu gadu laikā. Tāds gadījums šogad bijis tikai viens. Lielāku ietekmi vēlas gan valsts aģentūra, gan nevalstiskā organizācija.

Maksātnespējas administrācijas Uzraudzības departamenta direktora vietnieks Edgars Stafeckis:
Tas ir tas jautājums par politisko izšķiršanos, vai Maksātnespējas administrācijas lēmumiem vai atzinumiem varētu piedot lielāku svaru un ietekmi šajos jautājumos. Viennozīmīgi varu apliecināt, ka šo sistēmu var pilnveidot ar atsevišķiem  instrumentiem. Patlaban šis  process nav pietiekami ātrs un efektīvs.

Ceļš, lai sodītu negodīgu administratoru, ir grūts, taču vēl sarežģītāks tas ir uz mūžu ieceltajiem un Saeimas apstiprinātajiem. Lai Tiesnešu discplinārkolēģija vispār vērtētu amata brāļu iespējamos pārkāpumus, tiesu vadītājiem vai ministram jārosina disciplinārlieta. Un var saprast, kāpēc amatpersonas uzdrīkstas tik reti apšaubīt savu kolēģu rīcību, jo  tiesnešiem iedoti gana daudz instrumentu viņu neatkarības stiprināšanai. TV3 zināms, ka Siguldas tiesas tiesnese Valija Grebežniece, kuras rīcību nākampiektdien vērtēs Tiesnešu disciplinārkolēģijā, vērsusies Valsts policijā, lai tā sāk kriminālizmeklēšanu par tiesas ietekmēšanu. Pie ietekmētājiem minēts arī Nekā Personīga vārds.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas