Straujumas valdība neapdomīgi sadalījusi 53 miljonus Vienotības un ZZS vadītajām pilsētām

5 komentāri

13. oktobra valdības sēdē valdība nolēma valdības izdevumus uz tuvākajiem gadiem palielināt par 53 miljoniem eiro, šo naudu piešķirot deviņām lielajām pilsētām. Uz valdības galda izmaiņas Eiropas struktūrfondu finansējumā nonāca pēkšņi, un tāpat arī noteikumu pēdējā redakcija bija tapusi nevis valdībā, bet gan koalīcijas padomes darba grupā.

Pašvaldību lielās vajadzības tika nolemts risināt ar unikālu finanšu risinājumu – virssaistības. Virssaistības, tā ir it kā valsts nauda, kuru paredzēts prasīt no Eiropas, bet no Eiropas to nedabūs. Parasti plānošanas periodā valsts rēķina, ka no Eiropas saņems konkrētu naudas summu. Rēķinot, ka kādu daļu no šīs summas neiztērēs, ir ieplānotas nelielas virssaistības. Parasti tie ir 10%. Šajā gadījumā, lai izdabātu pašvaldībām, tika pieņemtas virssaistības 25% apmērā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Virssaistības garantē valsts. Ja netiek iztērēts viss Eiropas struktūrfondu līdzfinansējums, tad uz tā rēķina virssaistības dzēšas. Ja apgūst visu Eiropas naudu, tad virssaistības kļūst par valsts budžeta problēmu. Taču lielās pilsētas līdz šim ar struktūrfondiem strādājušas teicami. Līdz ar to cerības, ka tās neiztērēs visu, ko piešķirs, esot mazas.

Finanšu ministrs Jānis Reirs valdības sēdē nepiedalījās, jo bija Valūtas fonda sanāksmē Peru. Ministriju pārstāvēja valsts sekretāra vietnieks fondu jautājumos Armands Eberhards. Viņš sūdzējās, ka ar naudas piešķiršanas projektu iepazīstināts tikai stundu pirms sēdes. Turklāt viņš no saņemtā materiāla īsti nesaprotot, ko lielpilsētas ar naudu darīs. Iebildumi acīmredzami aizkaitināja premjerministri un pašvaldību ministru.

Laimdota Straujuma, Ministru prezidente (Vienotība):
Es īstenībā esmu neapmierināta, kā mēs ņemamies ar matu skaldīšanu par fondiem. Ministrijas nevar sakārtot visu, lai varētu atnākt uz Ministru kabinetu, lai fondu izmantošanu varētu sākt.

Kaspars Gerhards, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs:
Mēs ņemamies jau ļoti ilgu laiku, es domāju, ka jautājumi, ko Eberharda kungs ir uzdevis, mēs esam par tiem diskutējuši dažādās darba grupās. Šeit nav tik daudz jautājumu par VARAM, bet par citām ministrijām. Bet es domāju, ka pašreiz nolemtais ir labākais risinājums. Tādēļ mēs varētu iet uz priekšu, ja mēs patiešām gribam, lai nākamā gada sākumā lielās pilsētas varētu šos resursus apgūt.

Valdība vienbalsīgi atbalstīja lielo pilsētu prasību, lielajām pilsētām nākamos piecus gadus garantējot 260 miljonu eiro tēriņus. Pilsētas pie 260 miljonu apguves ķeršoties nekavējoties. Labiekārtošot lielās degradētas teritorijas, modernizēšot izglītības iestādes un palīdzēšot uzņēmējiem. Pirmie darbi būšot galā jau līdz pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā.

Lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Rēzekni, pārvalda mēri no valdības partijām. Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā pie varas ir ZZS. Daugavpilī, Jēkabpilī un Valmierā Vienotību atbalstošas partijas. Kāds valdošās koalīcijas politiķis, kas nevēlējās minēt savu vārdu, Nekā personīga atklāja, ka neizpildīt lielo pilsētu mēru prasības nebūtu bijis iespējams, jo ZZS draudējusi tādā gadījumā boikotēt budžetu.

Latvijas Bankas pārstāvis uzskata, ka valdība sāk uzvesties kā Aigara Kalvīša laikos, kad lielāko interešu lobisti budžetu sadalīja pēc savām vajadzībām, neraugoties uz to, vai valsts tēriņus var vai nevar atļauties.

Edvards Kušners, Latvijas Bankas padomes loceklis:
Valdības lēmums nozīmē, ka, izmantojot zināmas manipulācijas, ir piešķirti 53 miljoni lielo pilsētu vajadzībām un šai naudai nav segums ne no valsts budžetu ieņēmumu puses, ne arī no struktūrfondiem.

Kušners arī uzskata, ka, izvēloties virssaistības kā finanšu avotu, valdība paver Pandoras lādi. Tagad katrs, kam nav slinkums, prasīs Eiropas naudu uzzīmēt virtuāli lielākā apjomā, nekā tā ir. Mazie attīstības centri jau arī sniedz projektu par 21 miljonu palielināt tiem iezīmēto 100 miljonu Eiropas naudu.

Skaties video!

5 komentāri

TOP komentāri

  • Valts
    +2

    Valts

    Rīga un Rēzekne nav zzs vadītas pilsētas.
    Kas par meliem tiek izplatīti no mēdiju puses?

    26.10.2015 07:32

  • aigars
    +1

    aigars

    Kopš kura laika Jēkabpils ir liela pilsēta?

    26.10.2015 07:09

  • Paulis
    +1

    Paulis

    Kas tiksim vaļā no padomiskajiem oligarhiem, kas ir iekrampējušies varā Latvijā kopš 1991.gada?

    26.10.2015 01:16

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas