Stradiņa jaunajā ēkas būvniecībā jau konstatē pārkāpumus; apdraudēta ES finansējuma piesaiste

2 komentāri

Stradiņa slimnīcas jauno ēku projektam ir deviņus gadus sena vēsture. 2006. gadā Tautas partijas veselības ministrs Gundars Bērziņš bija iecerējis būvēt ar vērienu – jaunā projekta izmaksas plānoja ap 500 miljoniem latu. Krīze plānus apcirpa, un ministre Baiba Rozentāle lika pamatakmeni krietni pieticīgākam projektam. Kopš tā laika būvniecība vairākkārt iestrēgusi.

Starp aizvadītajiem Ziemassvētkiem un Jauno gadu lija lietus. Ūdens iekļuva jaunceļamās ēkas konstrukcijās, sasala un būvi deformēja. Janvāra sākumā slimnīcas nolīgtais būvdarbu uzraugs atklāja bojājumus un darbus apturēja. Slimnīca lūdza ekspertu – firmu Inspecta – jaunceļamo ēku pārbaudīt. Tikmēr pamazām darbi atsākās. Bet 26. janvārī būvuzraugs atklāja jaunus defektus – kādas sijas atraušanos no sienas, kas, iespējams, bija turpinājums sasalušā ūdens bojājumiem. 2 februārī būvuzraugs vēlreiz aptur darbus. Pēc 2 nedēļām darbus aizliedz arī Rīgas būvvalde.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nekā Personīga rīcībā esošajā būvvaldes atzinumā ēkas bojājumu saraksts ir garš:
”Notikusi ar betonu pildīto kolonnu deformācija visā augstumā – tās ir mainījušas savu ģeometrisko formu – no precīza kvadrāta ar taisnām sānu malām kļūstot par ieapļotu malu četrstūri. Tādēļ vietām ir pārrauti starpstāvu paneļu enkurojumi.
Atsevišķām tērauda kolonnām konstatētas nobīdes no vertikalitātes. Līdz ar to ēkām nav nodrošināta mehāniskā stiprība un stabilitāte. Iespējamais iemesls ir tērauda siju deformēšanās.
Atsevišķiem tērauda kolonnu pēdu enkuriem uzgriežņu vītnes vijumi nav pilnībā izmantoti vai uzgriežņu savienojums aizstāts ar metināšanu.

Rīgas pilsētas būvvalde, 16.02.2015.”

Daļa defektu radušies no ūdens, daļa, būvmateriālus ražojot vai transportējot, bet daļa, iespējams, no nepareizi izvēlētas tehnoloģijas. Ēkas karkass veidots no metāla sijām ar tukšu vidu. Pēc to montāžas ar augstu spiedienu sijās pildīts betons. Iespējams, spiediens bijis par lielu.

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis: ”Ir deformējušās nesošās kolonnas. Tā versija ir par iemesliem, kāpēc tas noticis, ir tāda, ka, iestrādājot betonu, šajā te kolonnā ir radies pārspiediens, kolonna ir izliekta, un kolonnas sieniņas ir izliekušās. Līdzīgs stāsts ir arī par sijām.”

Otrdien būvnieki izrādīja pusuzcelto māju žurnālistiem. Bojājumi, viņuprāt, esot sīki un nenozīmīgi. Kā lielākais defekts tika demonstrēta neliela plaisa betona plāksnēs trešā stāva grīdā. Par citiem defektiem būvnieki nerunāja.

PS SBRE celtniecības projektu vadītājs Uldis Pētersons: Nav neviena būve tāda, kur viss būtu uz milimetru tā, kā tas ir projektā. Vienmēr ir kaut kādas atkāpes. Bet svarīgi, vai viņas ir būtiskas, vai viņas atstāj kaut kādu iespaidu uz nestspēju un noturību.
Nekā Personīga: Tad, jūsuprāt, šajā gadījumā tā nav?
Uldis Pētersons: Šajā gadījumā vajadzētu turpināt darbus.

Domāt, ka deformētie būvmateriāli apdraud mājas noturību – tā varot tikai nespeciālisti ministrijās, bet nevis būvnieki. Pēc darbu apturēšanas Veselības ministrija un Slimnīcas vadība saņēma būvfirmu vadītāju un īpašnieku Aināra Pauniņa un Gunta Rāvja vēstuli. Viņi uzskata, ka būvniecība apturēta nepamatoti:

”Pilnsabiedrība “SBRE” uzskata, ka darbi ir apturēti nepamatoti, un iesniegs par to attiecīgu sūdzību atbilstošajām kontrolējošajām institūcijām. Pilnīga darbu apturēšana uz tik nenozīmīgiem apstākļiem, kas neapdraud ne ēkas drošību, ne veiktos būvdarbus, ir bezatbildīga rīcība situācijā, kad nepieciešams mobilizēt visus resursus, lai ēku būtu iespējams nodot paredzētajā termiņā un apgūt ES piešķirtos fondu līdzekļus.

Pilnsabiedrība ”SBRE” biedri

Ainārs Pauniņš, SIA ”RE&RE” valdes priekšsēdētājs
Guntis Rāvis, SIA ”Skonto Būve” valdes priekšsēdētājs”

 

Nekā Personīga: Ja tādas lietas nebūtu pamanītas, tas būtu bīstami?
Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis: Es negribu izdarīt secinājumus bīstami vai nebīstami, bet jebkurā gadījumā jebkura novirze un atkāpe no normas nav pieļaujama. Būvniecība vispār ir paaugstinātas bīstamības process, līdz ar to katrai niansei ir nozīme, un, kā jau es teicu, šīs te deformācijas ir mērāmas milimetros un viņas jau ir būtiskas.

Slimnīcas uzdevumā savu ekspertīzi veica SIA Inspecta. Tā ir starptautiska kompānija ar birojiem Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā, kas specializējas šādu slēdzienu gatavošanā. Būvnieku izvēlētais eksperts ir Aldis Grasmanis. Arī par viņu būvniecības speciālisti atsaucas pozitīvi. Tomēr Grasmanis ir cieši saistīts ar Stradiņu būvnieku Skonto būvi – viņš ir valdes loceklis uzņēmumā Būvinženieru konsultāciju birojs. Firmā Grasmanim pieder 5%. Puse uzņēmumam GRIF 16, kas pastarpināti pieder Skonto būve īpašniekam Guntim Rāvim. Grasmanis apgalvo, ka šī saistība neietekmēs viņa ekspertīzes objektivitāti.

SIA Būvinženieru konsultāciju birojs valdes loceklis un īpašnieks Aldis Grasmanis: Latvijā principā esam maza tauta un kaut kādā veidā saistīti visi, bet, ja runa ir konkrēti par to, vai mūsu birojā daļas pieder Guntim Rāvim, tad to mierīgi var pārbaudīt Uzņēmumu reģistrā, un tas ir, protams, konstatējams fakts. Jā, protams, pieder. Jā.
Nekā Personīga: Bet, jūsuprāt, tā nav problēma, ka viena firma, kas pieder Guntim Rāvim, pārbauda citas firmas veikto darbu.
Aldis Grasmanis: Es domāju, ka tā nav problēma tādā ziņā, ka mēs nekad neesam taisījuši nevienu slēdzienu tādā veidā, ka mēs neesam pārliecināti par to, ko mēs uzrakstām šajā slēdzienā.

Būvnieki savu ekspertu slēdzienu nerāda. Tas nav saņemts ne slimnīcā, ne ministrijā. Arī mēs pēc vairākkārtēja lūguma ar slēdzienu iepazīties saņēmām attiekumu. Šobrīd, kad abu pušu ekspertu domas par būvdarbu turpināšanu atšķiras, ir izvēlēts trešais neatkarīgais eksperts, kuram būs gala vārds. Tas būs Artis Dzirkalis. Viņš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes Maximas būvniecībā. Kas notiks tālāk – slimnīca un Veselības ministrija nespēj atbildēt. Par to jāspriež ekspertiem. Vērtēt, vai līgums ar būvniekiem būtu jālauž, esot priekšlaicīgi.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits:
Katram no procesā iesaistītajiem mums katram ir savas intereses. Mūsu intereses ir uzbūvēt kvalitatīvu un drošu jauno slimnīcu Latvijas iedzīvotājiem un iespējami ātrāk, būvniekiem ir savas intereses, un es domāju, ka viņi, cik labi spēdami ,un es teiktu – viņi to dara ļoti prasmīgi, tās arī aizstāv.

Veselības ministrs (Latvijas Zaļā partija) Guntis Belēvičs:
Ja noskaidrosies, ka vertikalitāti zaudējušas tikai dažas vertikālās kolonnas, tad viņas būtu ātri nomaināmas, un labi būtu, ja šie bojājumi būtu minimāli un viegli novēršami. Bet mēs nevaram spriest par to.
Nekā Personīga: Pastāv bažas, ka bojājumi var būt lielāki?
Guntis Belēvičs: Mums ir rūpe tikai par vienu lietu – mēs gribam, lai Stradiņa slimnīca ir uzbūvēta droši. Šis ir galvenais mūsu arguments.

Būvniecību apturot, Latvija var zaudēt Eiropas naudu. Šādos projektos ir stingri jāpieturas pie visiem termiņiem, kas noteikti līgumā ar būvnieku.

Līdzīgas problēmas radās Austrumus slimnīcā. Tā par četriem miljoniem eiro pārbūvēja vienu korpusu. 600 tūkstošus slimnīca cerēja atgūt no Eiropas. Pēc konkursa konkurenti rezultātu pārsūdzēja un darbu sākšana ievilkās. Slimnīca uzvarētājiem Re&Re atļāva darbu grafiku mainīt. Eiropai šī atkāpe nepatika, un nauda tika atteikta. Būvdarbu apturēšana Stradiņos nozīmē, ka arī tur termiņi pārbīdīsies, un Eiropai tas būs arguments, kāpēc naudu nedot.

Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne:
Mūsu vērtējumā situācija ir diezgan sarežģīta, un tas ir diezgan augsta riska projekts. Un tie riski, mūsuprāt, ir samilzuši, var teikt, tādā kā pīķa pakāpē.

Pēc Finanšu ministrijas datiem jaunā korpusa pirmā kārta izmaksā 81,8 miljonus (81 800 000) eiro. Eiropa projektam piešķīrusi 24,1 miljonu eiro (24 076 323). Līdz septembrim jāsniedz dokumenti saskaņošanai Eiropas Komisijai. Termiņi ir saspringti, un, ja būvniecība būtiski ievilksies, Finanšu ministrija kā sliktāko scenāriju neizslēdz arī iespēju, ka projektam Eiropas naudu nemaz nevarēs piesaistīt, un tas pilnībā būs jāceļ par valsts naudu.

Finanšu ministrijas ES fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne: ”Izdevumi ir attiecināmi tad, ja mēs esam tos veikuši līdz 2015. gada beigām. Viss, ko slimnīca būs samaksājusi būvniekiem pēc 2015. gada beigām, būs uz slimnīcas rēķina. Jo ilgāk projektu īstenos pēc būtības, jebkurā gadījumā viss pēc 2015. gada beigām būs uz slimnīcas rēķina. Un tad ir jautājums – kādu daļu līdz 2015. gada beigām var paspēt samaksāt būvniekam. Ja šobrīd būs būtiski aizkavējumi vai vispār apturēts projekts, jautājums, vai ir vērts vēl runāt par Eiropas Savienības finansējumu. Līdz ar to tās no mūsu puses ir spekulācijas, bet tie ir tie varianti un scenāriji, kādi var būt negatīvākie atkarībā no tā, kāds būs risinājums būvniecības problēmām.”

Kā rīkoties un vai šāda nauda valstij ir, Finanšu ministrija spriedīs ar Veselības ministriju. Par to informēta arī premjerministre.

2 komentāri

TOP komentāri

  • j.r
    0

    j.r

    ES finansējuma piesaiste ir apdraudēta būvnieku vainas dēļ-darbi tika veikti nekvalitatīvi un ir apstādināti ,tad nu lai viņi arī sedz iztrūkumu un ne vis no valsts budžeta!

    23.02.2015 16:20

  • Nu re
    0

    Nu re

    Tas nekas, Krievijā ir vēl ļaunāk-sabrūk jau pabeigtas būves un nodeg bibliotēkas.

    23.02.2015 10:41

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas