Sporta stundas laikā pusaudzis visu klātbūtnē saspārda otram seju… Četru gadu laikā lieta nonākusi līdz strupceļam

0 komentāri

Divu pusaudžu konflikts pirms vairākiem gadiem kļuvis par piemēru pašmāju tiesībsargājošo iestāžu “darbiem”. Par spīti tam, ka agresīvo izpausmi redzēja daudzi liecinieki, lieta ir novilcināta tiktāl, ka drīz tās izmeklēšana var kļūt neiespējama.

2012. gada marts. Rīgas privātskolā līdz 9. klases beigām bija palikuši daži mēneši, taču tie izvērtās nepatīkami. Sporta stundas laikā divi pusaudži basketbola spēlē aizsvilās un viens saspārdīja otram seju.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Skolā tajā pašā dienā ieradās policija un sāka kriminālprocesu par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu. Spērējs noliedza savu vainu, taču notikušajam bija pietiekami daudz liecinieku, lai turpmākā izmeklēšana veiktos.

Tiesu medicīnas ekspertīzē puisim konstatēja deguna lūzumu un izsistus priekšzobus. Niknajam spērējam lietā piemēroja aizdomās turētā statusu. Tomēr izmeklēšana gausi vilkās divus garus gadus. Nomainījās pieci izmeklētāji. Policists Roberts Morozovs vēl 2014. gada februārī solīja, ka izmeklēšana notiek.

“Cietušais un viņa māte tam noticēja. Un jau martā (nepilnu mēnesi pēc tam) tika pieņemts lēmums, ka lieta izbeigta, jo lietā iestājies noilgums. Saņemot šo lēmumu, bija redzams, ka ne par kādu krimināltiesisku noregulējumu runāt nevar, jo nekas nav darīts un ir iestājies noilgums,” stāsta cietušā pārstāvis, zvērināts advokāts Lauris Matisāns.

Rīgas tiesas apgabala virsprokurors Aivars Zgirskis secinājis, ka policijas izmeklēšana bijusi pavirša un neattaisnoti lieta novilcināta. Lietā iesaistītie policisti saņēma disciplinārsodu – piezīmi. Tomēr pārkāpumus pieļāva arī uzraugošais prokurors Sergejs Aleksejevs. Lietā bija iesaistīti nepilngadīgie, tāpēc tai ir prioritārs statuss. Taču prokurors ne reizi to nepārbaudīja, līdz lietā iestājās noilgums. Prokuroru disciplināri nesodīja.

“Nu, tad man ir jautājums! Ļoti forši, ka var apvainot policiju, ka tā gadiem neizmeklē lietas. Nu, tad man ir jautājums – ko mums dara prokuratūra, kas veic uzraudzību? Viņš nav paņēmis to lietu divu gadu laikā un neredzēja, ka tuvojas noilgums?” neizpratnē ir Valsts policijas Rīgas Kurzemes iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšniece Ļena Keine-Kaštaļjana.

Izmeklēšanu atjaunoja. Tomēr lietu nevarēja rosināt pēc tā paša panta par miesas bojājumu izdarīšanu. Izmeklēšanu sāka par huligānismu. Lietu atkal izmeklēja tas pats Morozovs un uzraudzīja tas pats Aleksejevs. Tikai pēc Eduarda un viņa advokāta sūdzībām viņus nomainīja.

“No konkrētās situācijas redzams tas, ka kāda starpība – vienam, diviem vai trim izmeklētājiem piemēro kādu pārmetumu, piezīmi, aizrādījumu? Nekas no tā nemainījās. Respektīvi – zūd jēga vispār veikt kaut kādu disciplinārpārkāpuma izmeklēšanu! Nu, vismaz es tā domāju,” teic cietušā advokāts Matisāns. Arī lietu par huligānismu izbeidza. Šoreiz pierādījumu trūkuma dēļ.

“Prokurore, vai nu pašas intereses vadīta, vai kāda lūgta, visu šo lietu interpretē pēc tā, ko ir teicis vainīgais Maļecs, pilnīgi ignorējot četru citu liecinieku teikto, mūsu dēlu ieskaitot, kā cietušo, ignorējot tiesas medicīnas ekspertīzes atzinumu, ka dēla traumas ir gūtas, sitot viņam pa seju ar trulu, cietu priekšmetu. Šajā gadījumā ar Ričards Maļeca kāju,” teic cietušā māte Eva Birzniece.

Arī izbeigto lēmumu kriminālprocesā par huligānismu pagājušā gada septembrī atzina par nelikumīgu un atcēla. Virsprokurors Zgirskis devis norādījumus, ka līdz šā gada 30. aprīlim pusaudžu kautiņa lietā beidzot jāpieņem galīgais lēmums.

“Mēs darām visu, lai izglābtu šo lietu. Lai izglābtu šo sastāvu! Lieta sastāv jau gandrīz no 300 lappusēm. Jā, arī šobrīd ir mainījies izmeklētājs un prokurors. Vai viņš saskatīs tagadējās kvalifikācijas sastāvu – man grūti teikt,” atzīst policijas pārstāve Kaštaļjana.

Foto:

Bet par Kurzemes policijas iecirkni atbildīgais virsprokurors jau tagad pasaka, ka lieta tiesā nenonāks. Ir pagājis laiks. Liecības par četrus gadus seniem notikumiem vairs neesot tik viegli iegūt un tās nav precīzas.

“Tā lieta ir atnākusi pie manis. Jau no apgabala. Šobrīd tā versija, ka tur ir noticis huligānisms. Tā neapstiprinās. Nav tādi iegūti pierādījumi, ka notikušais ir huligānisms. Tā tāda vienkārši savstarpēja nepatika bija. Īss tas konflikts bija,” saka Rīgas Kurzemes rajona prokuratūras virsprokurors Viktors Maračkovskis.

Vaicāts, vai pēc viņa prognozēm šī lieta tiks izbeigta un šādi gaidījumi vairos neuzticēšanos tiesībsargājošām iestādēm, viņš atbild apstiprinoši: “Tas, protams, vairos. Tas ir ļoti slikts gadījums. Tas ir pārrunāts gan policijā, gan prokuratūrā. Bet tas ir gadījums, ko mēs vairs nevaram izlabot.”

“Jācīnās! Ja es būtu cietušā vietā, es cīnītos līdz galam!” norāda policijas pārstāve Kaštaļjana. Uz piebildi, ka viņas pārraudzībā atrodas cilvēki, kuri lietas izmeklē pavirši, viņas atbilde skan: “Lūk, šeit ir tas apburtais loks. Mēs mēģināsim šo lietu glābt un nosūtīt kriminālvajāšanas uzsākšanai. Jautājums – vai to pārņems, sāks vajāšanu un tā lieta aizies līdz prokuratūrai. Mēs darīsim visu!”

“Zini, es par to pat negribu domāt, es pat negribu pieļaut tādu domu, ka tas patiešām var beigties ne ar ko, ka sistēma četrus gadus cepinot mūs uz karstas uguns, būs pateikusi, ka to, kas notika, šis te kriminālpārkāpums, kas notika klasesbiedru acu priekšā, ka tas nekad nav bijis, ka tam nav nekādu juridisku seku, ka valsts visu vajāšanas atbildību civilprocesa ceļā uzliks uz mūsu pleciem. Es vienkārši šajā mirklī atsakos tam ticēt,” teic cietušā puiša māte.

“Ja tā notiks, tad mēs arī domāsim par to, jo tas ir pārāk neticami, vai tiešām mūsu iekšlietu sistēma, mūsu tieslietu sistēma ir tikai viegls kāršu namiņš, kas apkalpo dažus, piesedzot viņu likumpārkāpumus, kriminālpārkāpumus un pilnīgi ignorē citu pilsoņu tiesības. Es joprojām atsakos ticēt, ka mēs esam otrās, trešās, ceturtās šķiras pilsoņi šajā valstī.”

Šajā vienkāršajā lietā kopumā nomainījās seši izmeklētāji un trīs prokurori. No sodu saņēmušajiem izmeklētājiem darbu turpina tikai viens. Bet policists Roberts Morozovs, kurš nepamanīja, ka kriminālprocesā iestājies noilgums, patlaban strādā par juristu Valsts ieņēmumu dienestā.

Skaties video!

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas