Slepenā padome investoru izvērtēšanai triju gadu laikā nevienu darījumu nav izvērtējusi

0 komentāri

Latvija tikai pamazām atkopās no krīzes, kad 2011. gadā bankrotēja Krājbanka. Lai izvairītos no tādiem investoriem kā Antonovu ģimene, Valda Dombrovska valdība aiz slēgtām durvīm radīja padomi, kurai būtu jāvērtē Latvijā ienākošās investīcijas. Institūcija ir tik slepena, ka oficiāli nav zināms ne tās sastāvs, ne nolikums. Par vadītāju tika iecelts tā laika Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

”Es nevaru komentēt, cik tālu šī padome tika. Mani joprojām saista pienākums neizpaust šo informāciju. Tas, kas ir būtiski – uzdevumi, kas tika uzticēti, tika pildīti,” norāda bijušais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Neoficiāli zināms, ka slepenajā padomē jādarbojas pārstāvjiem no vairākām ministrijām, banku uzrauga FKTK, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas investīciju un attīstības aģentūras, Satversmes aizsardzības biroja un Drošības policijas.

Foto: LETAEkonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš: Kabinets (MK) ir lēmis, ka šādai padomei ir jēga un viņa ir iekļauta valsts aizsardzības plānā. Bet es neko vairāk komentēt nevaru, jo šis plāns ir noslēpums.
Nekā personīga: Bet tad padome ne reizi nav sanākusi?
Andris Liepiņš: Ir sanākusi.
Nekā personīga: Cik reizes?
Andris Liepiņš:  Es nevaru komentēt šo jautājumu. Tiešām. Tiešām neslēpjoties, bet šis plāns ir slepens.
Nekā personīga: Bet pēdējo reizi aptuveni, kad viņa ir sanākusi?
Andris Liepiņš: Es nevaru komentēt vairāk.

“Cik es zinu – pēdējā pusgada laikā šāda sanāksme nav notikusi. Es atceros, ka ir tāda bijusi patiešām izveidota. Vai tāda būtu vajadzīga un ko tur vērtēt – tad man ir jāiepazīstas ar tiem dokumentiem, kas tur ir bijuši, lai detalizēti spētu to nokomentē,”  skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis.

Foto: LETAIekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība)
Tās padomes, kur es līdz šim esmu darbojies, pārsvarā viņas vairāk vai mazāk ir sanākušas un kaut ko lēmušas. Par šādas padomes esamību es šodien uzzinu. Es kā iekšlietu ministrs neesmu zinājis, ka tāda padome ir.

Padome sanākusi kopā tikai divas reizes. Tālāk par laukuma iezīmēšanu, kurā tai būtu jādarbojas, padomes locekļi netika. Problēmas arī radījis, ka, piemēram, LIAA direktoram nebija pielaide valsts noslēpumam. Tas pat izraisīja publisku skandālu, kurā tā laika ministrs Daniels Pavļuts apšaubīja Andra Ozola atbilstību amatam.

Foto: LETALIAA direktors Andris Ozols:
Nevaru un nedrīkstu atsevišķas detaļas komentēt. Varu teikt, ka jau vairāk nekā 3 gadus, kad esmu ieguvis visas nepieciešamās pielaides, lai varētu šādā padomes darbā piedalīties, neesmu nevienā padomes sēdē piedalījies un tādejādi nevaru arī komentēt.

Ozols apgalvo, ka šo gadu laikā viņam ne reizi neesot sanācis skatīt slepenus dokumentus, kam pielaide būtu nepieciešama. Tā viņam tiekot pagarināta no gada uz gadu, un arī šobrīd Ozols iesniedzis dokumentus, lai atkal uz gadu pielaidi iegūtu.

“Ik pa gadam mani šādi nerro. Citiem dod pielaidi uz 5 gadiem. Man atkal ir 3 mēnešus iepriekš jāiesniedz. Es tagad atkal 3 mēnešus atrodos zināmā neziņā – pagarinās vai nē,” sašutis ir A. Ozols.

Bez Krājbankas epopejas Latvijā bijuši vēl vairāki gadījumi, kad investori rīkojas neatbilstoši valsts interesēm. Jelgavas cukurfabriku nopirka dāņu uzņēmums un 2007.gadā to aizvēra, lai mazinātu konkurenci. 2010.gadā Latvijas Finieri gribēja ar varu pārņemt Krievijas kokapstrādes kompānija SVEZA. Jelgavā ienācis pasaulē lielākais tanku ražotājs no Krievijas URAL VAGON ZAVOD, kas tur būvē dzelzceļu vagonu rūpnīcu.

Foto: LETANekā personīga: Tas pats UralVagonZavod gadījums Jelgavā – viņu vajadzēja vērtēt?
Aizsardzības ministrs (ZZS) Raimonds Vējonis: Tas arī šai komisijai bija jāskata.
Nekā personīga:  Tad sanāk, ka viņa to nav darījusi?
Raimonds Vējojis: Nu tā sanāk.

Ekonomikas ministrs par padomes darbošanos ministrijas paspārnē pirms pāris nedēļām pats uzzināja no žurnālistiem. Dombrovskis uzskata, ka pietiek, ja par lielajiem projektiem valdības sēžu slēgtajā daļā sev zināmos faktus izklāsta drošības iestādes. Par notiekošo privātajā sfērā interesēties neesot lietderīgi.

 

Foto: LETAEkonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis:
Es uzskatu – pat ja šāda padome būtu lietderīga vai vismaz lietderīgi strādātu, ja nodarbotos tikai ar nozīmīgiem darījumiem. Par katru no šiem nozīmīgajiem gadījumiem ļoti visaptveroša diskusija notikusi MK līmenī, ko tur dublicēt kaut kādā padomē būtu pilnīgi lieki.

 

“Es esmu pārsteigts par Ekonomikas ministra šādu pozīciju. Valdība uzzina par šādiem valsts drošības riskiem šādā veidā par gadījumiem, kad valdība pati piedalās vai nu pārdošanas procesā kā CITADELE gadījumā, vai caur kreditoru tiesībām ”Liepājas metalurgā”. Bet valdība ir relatīvi neliels mūsu tautsaimniecības elements. Ir ļoti daudz privāto investīciju, privāto darbību un par tām jau Valdība sēdēs neskata. Tas tiešām mani pārsteidz,” uzskata Juris Pūce.

 

Foto: LETAĀrlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs:
No Ārlietu ministrijas skatupunkta, principā šādai diskusijai, šādai funkcijai ir jābūt. Un valstij ir jāpēta gan investīciju izcelsme, gan investīciju mērķis, gan tas, vai šāda vai tāda veida investīcijas stiprina valsts drošību vai nē. Principā šī funkcija, manuprāt, ir nepieciešama.

 

Ģenerālprokuratūras paspārnē strādā Nelegāli iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Tas jau šobrīd vērtē, vai nauda, kas ienāk Latvijā, ir tīra. Arī dienesta vadītājs Viesturs Burkāns par slepenās padomes pastāvēšanu uzzina no žurnālistiem.

 

Foto: LETANoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns: Šāda ideja man ir pirmo reizi dzirdama, un šādā darbā es neesmu ticis iesaistīts.
Nekā personīga: Jūsuprāt, būtu pareizi, ka jūsu organizāciju arī iesaistītu tās darbā?
Viesturs Burkāns: Manuprāt, jā, jo mēs varētu skatīties no tā viedokļa, vai tās investīcijas nav saistītas ar naudas atmazgāšanu.

 

Citadeles vai Liepājas Metalurga gadījumā valsts var izvēlēties, kam uzņēmumu pārdot un kādai naudai Latvijā ienākt. Nav mehānisma, kā ietekmēt darījumus privātajā sektorā, un tā radīšana bija viens no padomes uzdevumiem. Tas attiektos arī uz šobrīd aktuālo darījumu, kad Vācijas kompānija EON meklē pircējus sev piederošajām Latvijas Gāzes akcijām. Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs gan uzskata – padomes ir politiski veidojumi. To vietā būtu jāstiprina drošības iestāžu spējas vērtēt investīciju darījumus.

 

Foto: LETASaeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs Valdis Zatlers:
Tas ir valsts drošības iestādes tiešais uzdevums – vērtēt ekonomiskos riskus. Un investīciju riski ir tipiski ekonomiskie riski. Vai būt jāveido kāda jauna iestāde  – noteikti nē. Bizness pret to izturas kā pret biznesu, politiķi – kā pret zināmu populisma iespēju, bet tā nopietni jāvērtē būtu drošības iestādēm. Ir cits jautājums, ka drošības iestādēm nav ne tādas labas metodikas, ne arī cilvēku resursu, kas varētu to kvalitatīvi darīt.
Nekā personīga: Tad, jūsuprāt, šobrīd drošības iespējām nav kapacitātes tādus darbu darīt?
Valdis Zatlers:  Tieši tā. Bet tas būtu jādara viņām. Jo viņas to darītu pastāvīgi un vienmēr. Pie visām valdībām, pie visiem ministriem. Jebkura padome, kas tiek izveidota politiski, tā arī lems politiski un nelems pēc lietas būtības.

Zatlera kritizētā Drošības policija piekrīt – koordinācija starp valsts institūcijām pamatīgi klibo. Pašai Drošības policijai pagaidām nepietiek resursu, lai spētu izsekot darījumiem, kas notiek Latvijā. Viņuprāt, investorus vērtējošās padomes ideja bija laba, bet ir izgāzusies.

 

Drošības policijas atbilde Nekā Personīga

Ekonomiskās drošības jomā Drošības policija šobrīd pilda likumā noteiktos uzdevumus atbilstoši pieejamajiem resursiem un spējām. Vienlaikus jāatzīst, ka, pieaugot ārvalstu investīciju apjomam un saglabājoties drošības izaicinājumiem, kas ir saistīti ar Ukrainas konfliktu, ir svarīgi stiprināt Drošības policijas spējas šajā jomā.

Drošības policija bija viena no šīs padomes izveides iniciatorēm. Šīs iniciatīvas pamatā bija vēlme izveidot formātu, kurā dažādu nozaru ministriju speciālisti varētu vispusīgi izvērtēt ārvalstu investīciju ietekmi uz tautsaimniecību un nacionālo drošību. Drošības policija uzskata, ka ar padomi saistītās cerības nav attaisnojušās un tās darbība līdz šim nav bijusi efektīva.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas