Saeimas deputāti aptur pašu gatavotos grozījumus Konkurences likumā. Vai kādam tas ir izdevīgi?

0 komentāri

Kad naftas cenas globāli kritās, degvielas cena Baltijas valstu degvielas uzpildes stacijās samazinājās nevienlīdzīgi. Igaunijā un Lietuvā strauji, Latvijā lēnāk. 2012. gadā Konkurences padome pētījusi, vai degvielas tirgotāju starpā nenotiek aizliegta vienošanās par cenām. Un secināja, ka pierādīt nevar, lai gan ir pazīmes, ka vienošanās varētu būt bijusi.

Jau četrus gadus Konkurences padome virza grozījumus, kas palielinātu tās iespējas veikt padziļinātu konkurences izkropļojumu izpēti. Padarīt Konkurences uzraugu efektīvāku mudina arī starptautiskā ekonomiskās sadarbības organizācija OECD. Tomēr dažādu iemeslu dēļ likums ir iestrēdzis. Saeimas deputāti to bija sagatavojuši pieņemšanai galīgajā lasījumā pirms Jaungada, tomēr vēlāk tos pēdējā brīdī izņēma no parlamenta plenārsēdes dienaskārtības.

27. janvārī Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti pēkšņi nolēma apturēt galīgajam lasījumam izstrādātos grozījumus Konkurences likumā. Uz sēdi bija ieradies Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Andris Alksnis. Viņš teica, ka jautājums neesot izdiskutēts un tādēļ atliekams. Komisijas deputāti sabiedriskās organizācijas juristu paklausīja un nolēma pašu rūpīgi izstrādātos Konkurences likuma grozījumus no Saeimas sēdes darba kārtības atsaukt.

Konkurences likuma grozījumi paredz iespēju uzņēmēju sodīt ar 1% no apgrozījuma, ja tas atsakās sadarboties konkurences pārkāpumu atklāšanā. Jaunais likums ļautu veikt pārbaudes ne tikai aizdomīga komersanta uzņēmumā, bet arī trešo personu telpās, ja uzņēmējs tur glabā kādus dokumentus vai elektroniskos datus. Šobrīd padomei šādas tiesības nav un, lai iekļūtu trešo personu telpās, vajag tiesneša sankciju. Tās pieprasīšana un saņemšana prasa papildu laiku. Tikmēr pierādījumi visbiežāk jau ir iznīcināti. Jaunais likums arī ļautu saņemt papildus ziņas no bankām par klientu darījumiem, kas nav publiski pieejams.

“Decembrī, tieši pirms Ziemassvētkiem, bija jau likuma grozījumi izskatīti trešajā lasījumā, un tos bija paredzēts apstiprināt Saeimā. Bet pēkšņi mēs uzzinājām, ka tie ir izņemti no Saeimas darba kārtības un likuma grozījumi tālāk neiešot. Mēs tā kā cerējām, ka likums ar grozījumiem varētu dot lielākas pilnvaras, lielākas iespējas ietekmēt iestādei. Bet ir noticis pilnīgi pretēji. Bija ļoti liels spiediens mūsu pilnvaras ierobežot,” norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Nedēļu pirms šīs Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdes Konkurences padomē notikusi sanāksme ar Darba devēju organizācijas pārstāvjiem. “Runājam ar trim pārstāvjiem, skaidrojam pozīciju, kas un kā. Šie trīs pārstāvji aiziet un saka – jā, mums nav iebildumu, mēs esam izrunājuši, viss ir kārtībā, piekrīt. Otrdien mēs uzzinām, kāds pavisam cits pārstāvis no Latvijas Darba devēju konfederācijas Saeimas Tautsaimniecības komisijā pasaka – nē, Latvijas darba devējiem ir milzīgi iebildumi un lūdzu ņemiet ārā šo likumu,” skaidro Ābrama.

“Konkurences padome nav noslēgusi vienošanos ar Darba devēju konfederāciju. Ābramas kundze var paust savu notikumu interpretāciju, neviens viņai to nevar liegt, bet ir diezgan dīvaina situācija, ka Ābramas kundze jau sāk runāt tā kā LDDK vārdā, runājot par vienošanām, par kurām pats LDDK nekā nezina,” norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists Andris Alksnis.

Foto:

Degvielas uzpildes staciju tīkli, lielveikali un bankas. Neviens nav ieinteresēts, lai Konkurences padomei būtu lielākas pilnvaras. Tādas, ar kurām varētu atklāt slēptās vienošanās par mākslīgu sadārdzinājumu. Pēdējās nedēļas laikā cīņai pret konkurences likuma grozījumiem iesaistījušās lielās tirdzniecības ķēdes – Rimi, Maxima, kā arī auto tirgotāji. Viņi jautājumu risināšanai piesaistījuši Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Kamera bija vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar lūgumu neskatīt plenārsēdē grozījumus Konkurences likumā. Nekā personīga rīcībā esošā informācija liecina, ka ZZS un Vienotības frakciju vadītāji esot klusām piekrituši uzņēmēju prasībām. Pie Konkurences padomes un pazīstamajiem deputātiem esot vērsušies lielveikalu, kokrūpnieku, banku un būvnieku pārstāvji, arī vairāki Vienotības un ZZS finansiālie atbalstītāji.

Par likuma pārstrādātājiem iecelti Tautsaimniecības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns un Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis. Abi no Vienotības Saeimas frakcijas.

Uz jautājumu, kas rosinājis šo jautājumus noņemt no dienaskārtības Saeimas Saeimas Tautsaimniecības komisijas sekretārs Edvards Smiltēns saka: “To rosināja tajā brīdī… tur bija vairāki rosinājumi, jo bija rosinājumi gan no Vienotības puses, gan no Zaļo zemnieku puses. Konkrēti, tas bija laikam Valaiņa kungs. Ierosinājums tapa tādēļ, ka neesot izrunāti jautājumi starp darba devējiem un starp Ekonomikas ministriju un esot ļoti lielas pretrunas šajā likumprojektā, tāpēc esot nepieciešams to visu izrunāt.”

“Šobrīd ņemot vērā jaunā premjera uzstādījumu, ka jautājumi jāsaskaņo ar sociālajiem partneriem un sociālo partneru iesaistei ir būtiskāka loma jāspēlē, tad situācija ir tāda, ka 25.janvārī ir saņemta LTRK vēstule ar būtiskiem iebildumiem Konkurences likumā un tālākai virzībai, ka tika pieņemts lēmums tomēr vēlreiz izrunāt šajā gadījumā ar Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Šobrīd esmu izrunājis ar Konkurences padomes cilvēkiem jautājumus. Esmu sapratis to problēmu lauku un jāsaprot tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kādi ir šie te iebildumi un ja varētu tā teikt, tāds mediācijas process ir jāizved un tas noslēgsies līdz nākamās nedēļas beigām,” skaidro Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis.

Jaunais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šo jautājumu deleģējis risināt savam parlamentārajam sekretāram Valainim, kurš meklēšot viduspunktu: “Jautājums ir par, teiksim, kratīšanas mehānismiem. Tātad, vai viņas var notikt bez tiesneša sankcijas, vēlāk izdodot tiesneša sankciju. Šeit gan man ir jautājumi nopietni, vai tas ir tiesiski un es vēlētos ar Tieslietu ministriju izdiskutēt šo jautājumu precīzi, vai tā var darīt. Liekas, ka Konkurences padomei ir būtiski argumenti, kādēļ to vajadzētu darīt, lai tos jautājumus risinātu. Bet Latvija ir tiesiska valsts un, ja es saņemšu apstiprinājumu no Tieslietu ministrijas, ka ir saskaņā ar cilvēktiesību normām, tad viennozīmīgi mēs virzīsimies uz priekšu šādā pašā veidā.”

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš esot gatavs Konkurences likuma grozījumus virzīt uz plenārsēdi jau rīt, viņš pilnībā atbalstot pilnvaru palielināšanu Konkurences padomei.

“Šorīt informācija no ministrijas bija, ka ir arī vēstule no Latvijas Komercbanku asociācijas, visticamāk arī ar Bičevska kungu es lūgšu tikšanos. Uz doto brīdi mans personīgais viedoklis ir tāds, ka ir jāiet uz priekšu un šīs te nianses, par kurām ir neskaidrības, viņas ir iespējams atrisināt, lai arī sociālajiem partneriem būtu pārliecība par to, ka šis likumprojekts ir atbalstāms,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Valainis.

“Lai mūsdienās varētu veikt efektīvu konkurences uzraudzību, ir nepieciešamas arī iestādei lielākas pilnvaras. Jo, kā mēs arī to vienmēr sakām, tirgus dalībnieki pēc katra mūsu lēmuma, kas ir publicēts, kļūst aizvien gudrāki un zina, kā noslēpt pierādījumus, ko skatās Konkurences padome inspekciju laikā un vairāk maskēties,” teic Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja Romāna Naudiņa gatavībai uz karstām pēdām atbalstīt konkurences uzraudzību veicinošu likumu varētu arī noticēt, ja vien viņš iepriekš būtu pretojies šī likuma izņemšanai no Saeimas dienaskārtības. Bet neviens deputāts tam neiebilda. Vēlāk Naudiņš izvairījās no sava pienākuma parakstīt šo komisijas lēmumu un to vajadzēja darīt komisijas sekretāram Edvardam Smiltēnam.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas