Rekrutēšanas sistēmas robu dēļ armija zaudē jauniesaucamos

0 komentāri

Laimdotas Straujumas valdība savā deklarācijā ir apņēmusies darīt daudz, lai stiprinātu Nacionālos bruņotos spēkus. Turpmākajos gados ministri sola palielināt ne tikai armijas kaujas un reaģēšanas spējas, bet arī karavīru skaitu profesionālajā dienestā.

Pievienoties armijai var jebkurš Latvijas pilsonis, kurš atbilst militārā dienesta likuma prasībām. Kaut arī šogad bruņotajos spēkos uzņemti vairāk nekā 250 cilvēku, daudzi kandidāti tā arī dienestu nesāka.

Tam par iemeslu ir ne tikai jauniesaucamo neatbilstība veselības un fiziskās sagatavotības prasībām. Ievērojama daļa kandidātu nolemj atmest ar roku militārai karjerai rekrutēšanas sistēmas trūkumu dēļ.

Interesi par militāru karjeru Latvijā ik gadu izrāda simtiem cilvēku. Lai kļūtu par profesionālu karavīru un ar ieroci rokās aizstāvētu savu valsti, visiem kandidātiem jāizlien caur striktu atlases sietu. Jāapmeklē virkne ārstu, jāveic veselības testi, kā arī jāiztur gan fiziski, gan psiholoģiski pārbaudījumi. Tomēr daudziem klupšanas akmens izrādās motivācijas trūkums. Kaut arī pārbaudījumi nokārtoti, jaunieši atsakās gaidīt vairākus mēnešus līdz dienesta sākumam.

Nacionālajos bruņotajos spēkos pašreiz dien apmēram pieci tūkstoši karavīru. Viņi saņem valsts noteiktu atalgojumu, lai vajadzības gadījumā aizsargātu Latvijas neatkarību, tās zemi un iedzīvotājus. Dienēšana armijā nozīmē arī piedalīties starptautiskās operācijās, kā tas notiek patlaban Afganistānā.

Ceļu būvstrādnieks Rolands Pāvals:
Doma bija pamatskolā tāda ne īsti izteikta, bet nu doma bija par kaut kādu tamlīdzīgu tematu. Jaunsardze. Sākas viss ar Jaunsardzīti un izdomāju tālāk, labi. Paliek tā Jaunsardze. Aizgāju vidusskolā, un tad es sāku nopietni ar fizisko nodarboties tā, lai tiktu NBS iekšā. Pabeidzu skolu, viss kārtībā, fiziskais bija, zināju, ko varēšu.

Rolands gribēja iestāties armijā pirms sešiem gadiem. Toreiz viņam bija deviņpadsmit gadu. Viņš aizsūtīja pieteikuma anketu rekrutēšanas centram. 2008. gada jūlijā ar psihiatra, narkologa un ģimenes ārsta izziņām Rolands devās tālāk uz NBS Atlases un rezerves personāla uzskaites centru jeb ARPUC. Tur veica veselības pārbaudes. Līdz fiziskās sagatavotības pārbaudījumiem Rolands vēl netika.

Ceļu būvstrādnieks Rolands Pāvals:
Nu es papildus vasarā vēl strādāju. Nāca jau augusta beigas, jau reāli. Kaut kādas divas dienas, vienu dienu pirms augusta, nu es jau domāju, nav kaut kas kārtībā un viss, es neesmu pieņemts nu. Nu, labi, samierinājos, aizgāju uz RTU, iesniedzu dokumentus, nebija citas iespējas, nu kaut kas bija jādara man. Un viss. Nākamajā dienā tieši zvana – jūs esat gatavs, varat ņemt sporta tērpu un braukt kārtot fizisko. Nu es atteicos, es jau biju iemaksājis naudu skolā jau un viss.

Šā gada vasaras beigās pārbaudījumus uz profesionālo dienestu veica arī Gints Riders. Viņš ir Latvijas čempions ielu vingrošanā spēka četrcīņas sacensībās vīriešiem.

Fitnesa treneris un students Gints Riders:
Kur sākās jautrība?! Medicīniskajā tur mani no viena kabineta šaudīja uz otru, tur tas nebija, tas nebija. Tad prasīja kaut kādus desmit gadus vecus ārstu izrakstus. Vecus rentgenus, kurus visus sadabūju. Un tas viss, respektīvi, man aizņēma divas trīs nedēļas.

Gints gribēja dienēt bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienībā. Tā ir elitāra vienība. Lai tajā iestātos, jābūt teicamai veselībai – ar augstāko A6 veselības pakāpi. Gintam atklāja astmatiskus simptomus.

Fitnesa treneris un students Gints Riders: Un beigās jebkurā gadījumā mani atzina par dienestam nederīgu. Šo te lēmumu apstrīdēju, un beigās man pateica, atcirta, ka mums visādi šitādi dienestam nav vajadzīgi, ka armijā nav tāds deficīts.
Nekā personīga: Cik tev daudz vajadzēja samaksāt ārstiem?
Gints Riders: Kādi simts, simt piecdesmit eiro aizgāja. Visas kardiogrammas, kaut kāda kardiogramma, audiokardiogramma, visi pulmonologi, lori, ģimenes ārsti. Uz sitiena jau nekur nevar dabūt ārstu. Tagad uz vietas. Man vajadzēja tā, ka man tagad, man nav laika gaidīt, es nevaru ne rīt, ne parīt ne aizparīt. Man vajag tagad un tūlīt.

Veselības pārbaudes kandidātiem veic bruņoto spēku Medicīnas nodrošinājuma centrs. Ja tas atklāj kādus trūkumus, tad pretendentiem jāveic papildu medicīniskās pārbaudes par savu naudu. Jāiet vēlreiz pie ģimenes ārsta un jādabū nosūtījums pie speciālista. Par ārpus rindas vizīti jāmaksā pilna maksa.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma:
Cilvēks piesakās, un viņam mēs pasakām, ka jūs varēsit nokļūt dienestā varbūt pēc četriem mēnešiem un arī problēma ir tas, ka varbūt. Ja mēs varētu pateikt droši: “Nu jūs gaidāt to pusgadu vai četrus mēnešus, trīs, tad mēs jūs ņemam”. Bet ir tā, ka tad jūs nāksiet uz pārbaudēm, un tad, ja varbūt, ja jūs derēsit, tad mēs jūs paņemsim. Jūs vēl atlasīs.

Timma stāsta, ka dārgās papildu izmeklēšanas un ilgā rekrutēšana mazina kandidātu motivāciju. Rekrutēšanas centrs lēš, ka tādēļ apmēram divsimt rekrūšu gada laikā atsakās no dienesta.

NBS Atlases un rezerves personāla uzskaites centra Atlases nodaļas priekšnieks Rihards Rozenbaums:
Jebkurā gadījumā ar šiem cilvēkiem tiek meklēts kontakts, ar viņiem kontaktējamies, bet galvenais iemesls, kāpēc viņi atsakās, ir tas, ka ir atrasts cits darbs, ies tomēr mācīties kaut kur augstskolās vai arī brauc prom uz ārzemēm. Iemesls, ka ir jāgaida, nu šis te starpposms var būt diezgan liels, to min ļoti, ļoti reti.

Pēc Atlases uzskaites centra datiem, šogad 134 cilvēki atteicās no atlases vai arī pārdomāja uzņemšanas laikā. Vēl ap četrdesmit cilvēku ir izturējuši atlasi, bet gaida rindā uz dienesta sākumu. Rozenbaums stāsta, ka kandidātus profesionālajai armijai atlasa konkursa kārtībā. Ja rezultāti nav tik labi, tad var nākties gaidīt pusgadu un ilgāk.

Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Rekrutēšanas nodaļas vadītājs Kaspars Timma:
Pagājušogad jau tika transformēta akadēmijas kadetu iesaukšanas sistēma, kur mēs lielā mērā izveidojām šo te vienas pieturas sistēmu. Tagad jau kadetiem ir tā, ka viņi atbrauc un viņi paliek pa nakti turpat tajā akadēmijas teritorijā, un tur arī viņiem notiek visas pārbaudes. Un viņš jau aizbrauc uz mājām, zinot par to, vai viņš būs dienestā vai ne. Pašreiz tiek strādāts pie tā, ka šādu līdzīgu sistēmu varētu ieviest arī ierindas sastāva karavīriem.

Katru gadu armijā uzņem noteiktu skaitu karavīru. Šogad rekrutēja 315 karavīrus gan profesionālajam dienestam, gan arī Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, SUV un citām vienībām. Nākamgad plānots uzņemt vismaz tikpat daudz.

Interniste un ārste-eksperte NBS nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centrā Centa Purviņa:
Ja ņemam pēdējo gadu statistiku, ko mēs sev esam veikuši, tad gandrīz uz akadēmiju katrs ceturtais ir nederīgs. Nederīgs. Un tur ir tiešām stājas problēmas, otrās un pat trešās pakāpes plakanās pēdas, bronhiāla astma, migrēna. Pēc vidusskolas ir ļoti daudz veselības problēmu. Un viņi ir kaut kādi astoņpadsmit, divdesmitdivgadīgi cilvēki, pēc augstskolas divdesmit divi, divdesmit pieci un vēl vairāk, kuriem ir daudz mazāk.

Kādreizējie militāristi stāsta, ka rekrutēšana nav vienkārši darbā uzņemšana. Motivācijai un patriotisma jūtām armijā ir īpaša nozīme. Paiet apmēram gads, kad rekrūtis kļūst par karavīru. Bet vidēji piecpadsmit gadi nepieciešami līdz vidēja ranga virsniekam.

Rezerves kapteinis Mārtiņš Vērdiņš:
Tieši šobrīd ir brīdis, kad ierindas vai kareivju un instruktoru sastāvam ir īstais brīdis, kad stāties dienestā, jo, pateicoties NATO lielākai iesaistei mācībās, tik tiešām šobrīd ir tas laiks, kad būs interesantāks, piesātinātāks ar mācībām dažnedažādām aktivitātēm, kas jauniem cilvēkiem varētu būt tiešām interesanti. Un, cerams, arī materiālais atalgojums karavīriem varbūt pieaugs.

Aizsardzības ministrs ir uzdevis Rekrutēšanas centram informatīvā ziņojumā izvērtēt pašreizējo rekrutēšanas sistēmu. Tāpat jāsniedz priekšlikumi, kā uzlabot uzņemšanu, lai turpmākajos gados varētu rekrutēt vairāk karavīru profesionālajam dienestam. Informatīvais ziņojums ministram jāiesniedz līdz 5. janvārim. Nekā personīga ir kļuvis arī zināms, ka Aizsardzības ministrija gatavojas tērēt vairākus desmitus tūkstošus eiro reklāmām, lai uzrunātu jauniesaucamos. Šo naudu arī izlietos, lai kandidātiem veselības pārbaudes laikā apmaksātu papildu vizītes pie speciālistiem.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas