Rīgas domes paaugstinātās transporta biļetes sagādā zaudējumus valstij

0 komentāri

Sabiedriskā transporta biļetes cena Rīgā no 2015. gada ir viens eiro un piecpadsmit centu. Šo tarifu ir aprēķinājis uzņēmums Rīgas satiksme un apstiprinājusi Rīgas dome. Strīdēties par to nav iespējams. Ja rīdziniekiem tarifs nepatīk, tad tie var neizmantot Rīgas satiksmes pakalpojumus un iet kājām.

Tomēr ir viena iedzīvotāju grupa, par kuru braucieniem maksā valsts. Tie ir pirmās un otrās grupas invalīdi. Ar šo biļetes cenas pieaugumu aug arī valsts dotācija Rīgas satiksmei.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šogad par to būs jāmaksā gandrīz 6,8 miljoni eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā pērn. Šāda nauda valsts budžetā nebija paredzēta, trūkstošā daļa būs jāprasa no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Valsts kontrole pagājušā gada pavasarī veica revīziju Rīgas satiksmē un atklāja, ka tarifos ir iekļauts arī Rīgas satiksmes darbinieku privātos braucienos iztērētais benzīns, arodbiedrību un to tenisa kortu uzturēšana.

Valsts naudu pasažieru pārvadātājiem sadala uzņēmums Autotransporta direkcija. Lai gan normatīvie akti paredz, ka Autotransporta direkcijai ir jākontrolē kompensāciju izmantošanas lietderība, līdz ar to biļetes cenas pamatotība, tā nekādas pārbaudes Rīgas satiksmē neveic un arī nevēlas veikt.

Līdz ar biļetes cenas pieaugumu Rīgas sabiedriskajā transportā pieaug arī valsts dotācijas apmērs. Ja pērn par invalīdu braucieniem valsts Rīgai maksāja 3,5 miljonus eiro, tad šogad tam nepieciešami jau 6,8 miljoni eiro. Nauda šim pieaugumam budžetā nav paredzēta.

Diskusijas par nepieciešamību palielināt braukšanas maksu sākās jau pagājušajā gadā. Rīgas mērs Nils Ušakovs bija iecerējis, ka rīdziniekiem tā paliek 60 centi, bet iebraucēji maksā pilnu cenu – eiro divdesmit.

Pēc šī paziņojuma valsts kontrole uzsāka operatīvo revīziju Rīgas satiksmē, kurā secināja, ka brauciena izmaksas ir nepamatoti paaugstinātas. Konstatēts, ka 16,36 miljoni eiro uzņēmumā, iespējams, izlietoti nelietderīgi vai neracionāli.

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa:
Par šīm izmaksām runājot, tās varētu būt gan slēgtie pakalpojumu līgumi par ārpakalpojumiem, kur mēs neredzējām pamatojumu, kāpēc šādi būtu jāslēdz. Tāpat mēs norādījām arī uz, mūsuprāt, nepamatotām izmaksām saistībā ar autotransportu, kas ir Rīgas satiksmei.

Revīzijā secināts, ka, piemēram, pasažieri maksā arī par Rīgas satiksmes darbiniekiem personīgā lietošanā nodotu 67 automašīnu līzingu, apdrošināšanu un apkopi. Tāpat Rīgas satiksme, iespējams, maksājusi par darbinieku privātām vajadzībām izlietotu degvielu, izdevumus pieskaitot sabiedriskā transporta izmaksām.

Ne tikai valsts kontroles atklātais liek šaubīties par biļetes cenas pamatotību. Raidījumā Nekā personīga jau stāstījām par nanotehnoloģisko virsmas apstrādes līdzekļu iegādes darījumiem. Valsts ieņēmumu dienests konstatēja, ka prece uzņēmumam nav piegādāta, bet Rīgas satiksme par to ir samaksājusi.

Rīgas mērs Nils Ušakovs neko nosodāmu Rīgas satiksmes rīcībā nesaskata un stāsta, ka pārkāpumi biļešu cenu veidošanā nav pieļauti. Tādus neesot konstatējusi arī Valsts kontrole.

Foto: LETA

Foto: LETA

Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa):
Ja mēs runājam par pamatotību, katru gadu uzņēmumā notiek atbilstošs audits, mums arī ir valsts kontroles atzinumi, līdz ar to runāt, ka šie faktori kaut kādā veidā ietekmētu tarifu, nav pamata.

Tad jūs pilnībā uzticaties tam, ka Rīgas satiksmē ar iepirkumiem viss ir kārtībā, ka nevienas cenas nav uzskrūvētas uz augšu, ka viss ir absolūti likumīgi un tarifs ir absolūti pamatots, un valdei jūs uzticaties pilnībā?
Man nav uz doto brīdi informācijas, kas liktu man domāt, ka ir bijuši nelikumīgi darījumi. Ja tāda informācija parādīsies, tad man būs jārunā par citām lietām.

Rīgas satiksmei publiskas iepirkumu procedūras ir jārīko tikai tad, ja līguma summa pārsniedz 414 tūkstošus eiro precēm un pakalpojumiem, bet 5 miljonus būvniecībā. Ušakovam kā Rīgas satiksmes kapitāla daļu turētājam ir tiesības noteikt vieglāk kontrolējamu un pārskatāmu iepirkumu kārtību, likt publiskot visus iepirkumus. Viņš to nevēlas darīt.

Nekā personīga: Kaut vai piemēram tajā gadījumā ar mazgāšanas, tīrīšanas līdzekļiem varēja pilnīgi labi saskatīt visu saikni, ka konkurss bija sarunāts. Jums pašam kā kapitāla daļu turētājam neliekas tas tā aizdomīgi, jums negribētos, ka tur būtu līdzīga kārtība kā domē, ka viss ir izsekojams, viss ir publisks, pārbaudāms, cenas salīdzināmas?
Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa): Man nav pamata vainot Rīgas satiksmes darbiniekus, ka viņi pilda likumu normas. Likuma normas, kuras nesen pieņēma Latvijas Republikas Saeima.
Nekā personīga: Tad jums nav iespēju to uzlikt viņiem kā kapitālu daļu turētājam, kā īpašniekam, jūs nevarat noteikt to, kā uzņēmumam būs strādāt? Tā es saprotu
Nils Ušakovs: Šajā gadījumā man nav pamata neuzticēties Latvijas Republikas Saeimai, kur daudzas gudras galvas pēc debatēm, konsultējoties ar ekspertiem, nozarēm, ar ministrijām atbildīgajām, pieņēma konkrētas likuma normas, ņemot vērā visus apstākļus, kādi iepirkumi, kādi faktori jāņem vērā. Nosakot konkrētus parametrus. Kāpēc man vajadzētu neuzticēties Saeimai? Uzņēmums rīkojas un strādā atbilstoši šai kārtībai, kāpēc man vajadzētu prasīt no uzņēmuma un valdes kaut ko, kas nav noteikts likumā? Lai visiem būtu skaidrs, ka tur viss notiek godīgi un ka neviens konkurss netiek sarunāts.
Nekā personīga: Tad jūs apgalvojat, ka Latvijas Republikas likumdošana neatbilst labas pārvaldības principiem?
Nils Ušakovs: Nu tā sanāca no jūsu jautājuma.

Valsts kontroles atzinums, necaurskatāmie iepirkumi, kā arī tas, ka biļetes cena un viena brauciena pašizmaksa būtiski pārsniedz citu pašvaldību noteikto maksu par braucienu, liek šaubīties, vai Rīgas satiksmes aprēķini ir pamatoti.
Rīgas satiksme ar domes starpniecību saņem arī dotācijas no valsts. Par invalīdu pārvadāšanu. Naudas administrētājam Autotransporta direkcijai ministru kabineta noteikums ir dotas pilnvaras pārbaudīt, vai valsts nauda izmantota lietderīgi un pamatoti. Tai ir tiesības iet uz uzņēmumu un pārbaudīt katru darījumu, katru izdevumu pozīciju. Taču tas nav darīts.

Autotransporta direkcijas valdes loceklis Normunds Norvaišs: Attiecībā uz pilsētām pasūtītājs ir pilsētu domes, un līdz ar to arī viņas ir tieši atbildīgas par šī tarifa pamatotības aprēķinu pārbaudi.
Nekā personīga: Noteikumos ir teikts, ka Autotransporta direkcija var veikt pārbaudi, tādu pašu kā pasūtītājs, lai konstatētu, vai tarifs ir pamatots, vai kompensācija tiek maksāta pamatoti?
Normunds Norvaišs: Jāsaka, ka šie noteikumi atļauj mums to darīt, bet ir arī sabiedriska pakalpojuma transporta likums un deleģējuma līgums starp Satiksmes ministriju un Autotransporta direkciju, kas savukārt nosaka mūsu kompetenci. Un mūsu tiešā kompetence ir valsts dotācijas izlietojuma pārbaude tajos sektoros, kuros mēs tieši sadarbojamies. Šajā gadījumā tās ir pilsētu domes, un esam veikuši pārbaudes pilsētu domēs, nevis pilsētu uzņēmumos.
Nekā personīga: Rīgas satiksmē neesat veikuši, kādā veidā viņi aprēķina, ko viņi ieliek tajās izmaksās, ko viņi pēc tam “piestāda” domei?
Normunds Norvaišs: Nē. Rīgas satiksmē neesam veikuši un pēc spēkā esošā regulējuma netaisāmies veikt pārbaudes.

Norvaišs skaidro, ka pārbaudi uzņēmumā varētu veikt, ja direkcija saņemtu satiksmes ministra deleģējumu. Anrijs Matīss uzskata, ka biļetes cenā iekļauto izdevumu pārbaude ir jāveic un direkcijai nemaz nav nepieciešams īpašs pilnvarojums.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Vai jūs rīkosities kaut kā, ņemot vērā, ka Rīgā tagad tas tarifs ir augstākais valstī, ka budžetā nav paredzēti līdzekļi, ka ir valsts kontroles atzinums, kurā apšaubīta pamatotība. Vai būs kaut kāda rīcība?
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība): Pirmām kārtām Autotransporta direkcijai ir jārīkojas. Jo viņi galu galā administrē valsts naudu, un, lai rēķini tiktu piestādītu pamatoti, par kurām tātad tiek piestādīti rēķini, ka šīs pozīcijas ir atbilstošas tām, kādām viņām jābūt. Mēs nevaram apmaksāt sadārdzinātus rēķinus. Gaidu no Autotransporta direkcijas precīzu vai šo izmaksu pozīcijas, par kurām konkrēti valsts maksā, tās kategorijas – invalīdi, politiski represētie, par kurām mēs maksājam, lai tiešām nepārmaksājam. Tas ir pirmais, ko es gaidu.
Otrs – ja ir likumdošanas robi vai ir kaut kādi trūkumi likumdošanā, tad es gaidu priekšlikumus no Autotransporta direkcijas. Ja mēs uzskatām, ka Valsts kontrole un citas organizācijas konstatējušas nepamatotus izdevumus, tad mums ir jābūt mehānismam, kādā veidā šos izdevumus neapmaksāt. Divas lietas – faktisko kontroli un likumdošanas izmaiņas.
Nekā personīga: Viņi saka, ka viņiem pietiktu ar to, ka jūs deleģētu tiesības veikt pārbaudi.
Anrijs Matīss: Šīs tiesības viņiem ir deleģētas ar likumu. Un likums viņiem ir jāpilda, tāpat kā man un jebkuram citam.

Norvaišs gan netic, ka pārbaude dos kādus rezultātus. Direkcijas rīcībā neesot līguma, kas noslēgts starp domi un Rīgas satiksmi, neesot tehnisko līdzekļu, lai pārbaudes veiktu. Viņš ir skeptisks par to, vai pārbaudāmās struktūras gribēs sadarboties.

Autotransporta direkcijas valdes loceklis Normunds Norvaišs: Mums nav līguma starp Rīgas domi un Rīgas satiksmi, mēs varam nezināt dažādas nianses, kas tur ir. Ir arī cits pārvadātājs Rīgā. Arī šis līgums mums nav pieejams. Tāpat mums nav tehnisko līdzekļu, lai pārbaudītu to, kas attiecas uz maksāšanu, uz e-talonu, Rīgas karti un tā tālāk. Tātad tas ir iespējams tikai tad, ja pasūtītājs Rīgas dome lūdz un sadarbojas ar mums un ja arī pārvadātājs sadarbojas, jo savādāk mēs šo informāciju līdz galam nesaņemtu, un līdz ar to arī pārbaudei formāls raksturs būtu.
Nekā personīga: Un kas būtu nepieciešams, izmaiņas likumos, lai jūs varētu mesties iekšā ar pilnu krūti un pārbaudīt, kāpēc tas tarifs ir tāds, kāds tas ir?
Normunds Norvaišs: Šinī gadījumā jā. Jo pēc spēkā esošās likumdošanas Rīgas satiksme var mūs vienkārši nepieņemt. Mūsu kontroli.
Nekā personīga: Bet noteikumos taču ir konkrēti ierakstīts, ka jūs varat izmantot tās pašas tiesības ko pasūtītājs.
Normunds Norvaišs: Jā, attiecībā uz valsts dotācijas naudas plūsmu, ne tieši uz to, kā veidojas izmaksas konkrētajā uzņēmumā.

Ja pārbaude notiks un tajā konstatēs, ka biļetes cenā ir iekļauti nepamatoti izdevumi, tad direkcijai ir tiesības neizmaksāt nepamatoto kompensācijas daļu.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas