Rietumi palīdzējuši apbruņot Krieviju; Latvijas zinātnieki grib palīdzēt Latvijas armijai

0 komentāri

Rīt, 16. martā, gaidāms ne tikai saspīlējums pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Apritēs gads, kopš Krimā notika referendums, kas it kā leģitimēja kādreizējās Ukrainas teritorijas nonākšanu Krievijas sastāvā. Krievijas armija un tās spējas, lai karotu Ukrainā, veidojušās vairāku gadu garumā. Un to stiprināšanā piedalījušās arī Rietumvalstis. 

Krievijai pārdotas pašas modernākās tehnoloģijas. Rietumos mācītas specvienības. Un joprojām atklājas slepeni darījumi, kad, neraugoties uz sankcijām, austrumu virzienā ceļo šaujamieroči.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Līdz karam Ukrainā Krievijai ieročus un citu militāro tehnoloģiju galvenokārt piegādāja Vācija, Francija un Itālija. Eiropa negribīgi ieviesa sankcijas, kas skāra arī militāro sadarbību. Neoficiāli zināms, ka NATO apjomīgā slepenā dokumentā apkopoti neskaitāmi Rietumvalstu uzņēmumu līgumi ar Krieviju par dažāda militārā aprīkojuma piegādi, kurus vajadzētu apturēt vai lauzt. Tomēr līdz šim notikusī sadarbība Krievijai ļāvusi Rietumos iegūt tehnoloģijas, kas bruņu tehniku un arī karavīru spējas būtiski uzlabojušas. Un tās izmantotas arī karā Ukrainā.

Skaļākais un dārgākais darījums, protams, ir divu MISTRAL tipa supertankuģu būvniecība Francijā. Īpaši šiem kuģiem Krievija tikko izmēģinājusi uzlabotu versiju saviem modernākajiem helikopteriem KA – 52 jeb Aligators, kas izvietoti arī Latvijas pierobežas aviobāzē Ostrovā.

Šonedēļ Francija nolēma, ka samaksās 3 miljardus eiro Krievijai, bet kuģus neatdos. Līdzīgi decembrī franču kompānija THALES tikai pēc ASV spiediena apturēja Krievijas pasūtīto divu izlūkošanas satelītu būvniecību. Francija iepriekš piedalījusies vairāku Krievijas lidmašīnu un helikopteru modernizācijā, palīdzējusi arī modernā tanka T-90 izstrādē. Šie tanki manīti arī karadarbībā Ukrainā.

Vācu mediji šonedēļ atklāja, ka Šveice Krievijai piegādājusi augsto tehnoloģiju maskēšanās audumu, kas pasargā pret infrasarkanajiem stariem un radariem. 84 miljonu eiro līgums slēgts tikai nedēļu pēc traģiskās pasažieru lidmašīnas notriekšanas Ukrainas gaisa telpā. Šveice taisnojas, ka līgums slēgts ar kādu uzņēmumu, kas neesot saistīts ar armiju.

Līdzīgi taisnojas Čehija. Marta sākumā poļu laikraksts Respublika ziņoja, ka čehi pārdevuši Krievijai ASV ražotus Bushmaster firmas automātiskos ieročus, ko izmanto arī ASV armijas specvienības. Iespējams, tie nepieciešami, lai Krievija pētītu Rietumu ieročus un uzlabotu savus Kalašņikovus.

Krievija saņēmusi arī Vācijas ražotās pistoles, kas savā klasē tiek uzskatītas par labākajām pasaulē. Arī šajā gadījumā pircējs Krievijā neesot bijis militārs uzņēmums, bet, kā saka čehu amatpersonas, medību ieroču piegādātājs.

Praktiska sadarbība Krievijai bijusi ar Vāciju. Īsi pirms Ukrainas kara sākuma Vācijas poligonos notikusi Krievijas speciālo vienību apmācība. Vācijas kompānija RHEINMETALL izgatavoja Krievijai īpašu militāro treniņu bāzi. Darījuma summa 263 miljoni ASV dolāru. Kad iekārta gandrīz bija pilnībā pabeigta, tās izveidi tomēr apturēja Vācijas ekonomikas ministrs. Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš uzskata, ka sadarbība ar Vāciju Krievijas armijai devusi būtisku palīdzību, lai sagatavotos iebrukumam Ukrainā.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš:
Vācu treniņsistēma, kas daļēji vismaz bija jau gatava, spēlēja ļoti lielu lomu, jo tā bija domāta visaugstākā un vismodernākā tehnoloģija, kurā sagatavot bruņotos spēkus. Un atklāti sakot – tie bruņotie spēki, kuri spēja paņemt Krimu – tie tiešām bija ļoti augstā līmenī sagatavoti atšķirībā no lielākās daļas no esošās Krievijas Federācijas armijas.

Lai arī spēkā ir sankcijas, 24. februārī Eiropas Komisija atļāvusi veidot Krievijas KAMAZ un Vācijas koncerna Daimler kopuzņēmumu. KAMAZ zināms ne tikai kā kravas auto, bet arī bruņumašīnu ražotājs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība):
Es domāju, ka Krievija izmantos visas iespējas, lai ne tikai stiprinātu savus karaspēkus, bet arī darīs visu iespējamo, lai destabilizētu vienotību Eiropā. Un tādi darījumi ar atsevišķām valstīm var arī palielināt spriedzi starp Eiropas valstīm, kas grib vienoties par sankcijām. Tā kā tas mani nepārsteigtu nemaz. Es domāju, ka tā ir tikai daļa no stratēģijas, lai palielinātu Krievijas ietekmi un samazinātu Eiropas un NATO ietekmi.

Starptautiskie eksperti skaidro, ka Krievijas militārajai rūpniecībai ir grūti radīt jaunus modernus produktus bez Rietumu detaļām un izgudrojumiem. Un, lai arī ir spēkā aizliegums tirgoties ar militāro produkciju, Krievija meklēs veidus, kā piekļūt šīm tehnoloģijām. Tas nozīmē, – pastiprināsies militārā spiegošana.

Bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš:
Es domāju, ka tādas lietas noteikti notiek un notiks. Vai tās ir veiksmīgas – tas jau ir tāds darbs, pie kura ārējie dienesti Krievijas Federācijā noteikti ir gatavoti, un viņi pie tā piestrādās. Par to mums nav jābrīnās. Mums vienkārši jādara viss iespējamais, lai tās sankcijas, kas ir noteiktas, kuras mēs visi kopā esam noteikuši, lai tās tiktu īstenotas.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts: Viņi ir ļoti ieinteresēti jaunākajās tehnoloģijās. Krievijas armijas viena no vājākajām vietām kā reiz šobrīd ir auksto tehnoloģiju klātbūtne viņu militārajās spējās, gan spēja viņas izmantot līdz ar to, pieņemot, ka viņi grib attīstīt modernu militāro spēju, viņi bez šīm tehnoloģijām nevar. Līdz ar to es pieņemu, ka viņiem tas ir viens no būtiskākajiem jautājumiem savas attīstības plānošanā.
Nekā personīga: Tad var pieņemt, ka viņi darīs visu, lai viņi tiktu pie jaunajām tehnoloģijām, lai paši varētu ražot, ja citi vairs nepārdos?
Jānis Sārts: Cik nu es te varu izteikt pieņēmumus – vismaz loģiski tas šķiet.

Lai censtos noķert Rietumus, ir izveidotas īpašas zinātnes rotas no gudrākajiem studentiem universitātēs. Pēc Putina rīkojuma Piemaskavā tapa īpaša zinātnieku pilsētiņa, kurai vajadzēja kļūt par Krievijas Silīcija ieleju. Pagaidām inovācijas Krievijai bez Rietumu palīdzības atklāt neizdodas. Krievijas viena no lielākajām problēma ir visa veida elektroniskās komponentes – mikroshēmas un čipi modernajām tehnoloģijām. Ir bijuši gadījumi, ka nogāzušies Krievijas satelīti vai raķetes, kur izmantotas Ķīnas, Korejas un citu Austrumvalstu ne pārāk kvalitatīvas detaļas. Arī to ražošana Krievijā bijis viens no plāniem, kas joprojām nav īstenots.

Krievija sola, ka pēc diviem mēnešiem 9. maija parādē pirmo reizi demonstrēs jauno tanku Armata. To būvē URALVAGONZAVOD – uzņēmums, kas vēl nesen Jelgavā cēla rūpnīcu vilcienu vagonu ražošanai, līdz projektu apturēja sankcijas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS):
Mans uzskats, ka ne ES, ne NATO valstīm nevajadzētu nekāda gadījumā militārajiem līgumiem par militāro tehnoloģiju vai iekārtu, vai bruņojuma piegādi Krievijai, jo tas, protams, ir jautājums par tālāku nākotni, jo jebkādas šādas piegādes ļauj izspiegot kaut kādas tehnoloģijas un tādējādi padarīt Krieviju spēcīgāku. Un tas būtu kā šķira jāizskauž no domāšanas, jo, lai krievi attīsta savas tehnoloģijas, un to neviens nevar viņiem aizliegt, bet nekādā gadījumā, izspiegojot Eiropas vai NATO valstu tehnoloģijas. Tāpēc jau veidojas NATO valstu pārsvars pār Krieviju, ka NATO valstu īpašumā ir tehnoloģijas un bruņojums, kas ir krietnas kārtas jaudīgāks par krieviem, un tas arī ļauj noturēt līdzsvaru, un attur Krieviju no militārās agresijas iespējamībām pret kādu no NATO valstīm.

NATO valsts Latvija arī cer attīstīt ar armiju saistīto pētniecību. Rīgas Tehniskajā universitātē plānots izveidot centru, kas palīdzēs mūsu armijai ar zinātniekiem un izgudrojumiem. Topošā centra vadītājs, kura vadībā izveidota arī īpaša brīvprātīgo zinātnieku grupa Zemessardzē, cer, ka valstij mūsu pētnieku radītās inovācijas būs vajadzīgas.

RTU topošā militārās pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks: Mēs laikam esam vienīgā NATO dalībvalsts, kurai šis izpētes budžets tā sauktais ”research and development” ir nulle.
Nekā personīga: Tad jūs cerat, ka, izveidojot šo centru, radīsies pieprasījums un nepieciešamība atrast naudu budžetā?
Juris Ķiploks: Pieprasījums ir, vajadzības ir. Mēs pat esam viņas apzinājuši un daļēji kaut ko esam saskaņojuši. Ar to pagaidām viss ir aprobežojies. Ir šobrīd Aizsardzības ministrijā sakarā ar jaunajiem plāniem zināma sapratne, bet tas akmens vēl nav izkustējies.

Kopš 2010. gada militāriem pētījumiem valsts nauda nav dota. RTU cer, ka pēc centra izveides finansējums atradīsies. Centru oficiāli dibinās 23. marta RTU senāta sēdē.  RTU topošā militārās pētniecības centra vadītājs Juris Ķiploks: “Mēs ar mazākajiem līdzekļiem gribam panākt maksimālo kaujas spēju uzlabojumu. Ir tādas lietas, kas saistītas ar pretinieka maldināšanu, ar slēpšanu. Pēc idejas šīs te lietas neprasa lielus materiālos ieguldījumus, bet dod lielu militāro spēju attīstību.”

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas