Prakse rāda, ka deputātiem nevar atņemt mandātu par valsts valodas nezināšanu

0 komentāri

Balvu deputātu Ivanu Baranovu Valsts valodas centrs iesūdzēja tiesā, jo viņam ir amatam neatbilstoši zemas latviešu valodas zināšanas. Lai arī valodas centrs pie Baranova pārbaudes ķērās uzreiz pēc vēlēšanām 2013. gadā, tūdaļ jau būs klāt nākamās vēlēšanas, bet lieta par mandāta atņemšanu tiesā pēdējā instancē vēl nebūs izskatīta.

Balvu domes deputāts Ivans Baranovs ir pirmais tautas kalps, pret kuru Valsts valodas centrs vērsies tiesā, prasot viņam atņemt mandātu. Vispirms Balvu tiesa un tad Latgales apgabaltiesa pilnībā apmierināja Valodas centra prasību. Šobrīd Baranovs lietu pārsūdzējis Augstākajā tiesā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Februārī deputāts no Nekā personīga aizmuka un savus komentārus par tiesvedību nesniedza. Bet Valsts valodas centra inspektori Baranovu ”dzenāja rokās” pusotru gadu.

Nepilnu mēnesi pēc pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā Valsts valodas centrs saņēma iesniegumu no vietējā laikraksta Vaduguns. Ka jau trešajā sasaukumā ievēlētais deputāts Baranovs nav pienācīgi apguvis latviešu valodu.

2013. gada jūlijā uz domes sēdi ieradās valodas inspektore, lai pārliecinātos par Baranova valodas zināšanām. Deputāts sēdē nerunāja, bet pēc tam no inspektores aizbēga. Tāpēc noskaidrot viņa valodas prasmes neizdevās. Sazvanīts Baranovs attaisnojās, ka ir ļoti aizņemts un satikties nevar.

2013. gada 19. jūlijs – Balvu dome saņēma Valsts valodas centra vēstuli ar lūgumu nodrošināt, ka inspektors var satikt deputātu sēdē pēc divām nedēļām.

2013. gada augusts – Valodas inspektori vēl divas reizes brauca uz Balviem, bet Baranovam laiks sarunai neatradās.

2013. gada 12. septembris – uz domes sēdi kopā ar inspektori ieradās arī Valodas centra kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Arī no viņa Baranovs izvairījās.

2013. gada 7. novembris – Valodas centrs rakstīja kārtējo vēstuli Balvu mēram, lai viņš nodrošina iespēju satikt deputātu.

2013. gada 17. decembris – decembrī beidzot notiek inspektora un deputāta saruna. Uz vairākiem jautājumiem Baranovs atbild tikai tad, ja tie pārfrāzēti krieviski.

Uz jautājumu ”Kādas ir viņa kā deputāta tiesības, piedaloties domes sēdēs?” Baranova atbilde bijusi ”katra ceturtdiena”. Inspektors secināja – ”deputāts nemāk valsts valodu tādā līmenī, kāds nepieciešams pienākumu veikšanai”. Likums nosaka, ka deputātam jāļauj pamācīties 6 mēnešus un pēc tam jārīko atkārtota pārbaude. Baranovs apsolīja laboties.

2014. gada 4. augusts – inspektori mēģināja atkārtoti tikties ar deputātu. Bet tieši tajā nedēļā Baranovam bija darba nespējas lapa. Tikšanos pārcēla uz oktobri.

2014. gada 27. oktobris – deputāts, iepriekš nebrīdinot, uz sarunu ar uz Balviem atbraukušajiem valodas inspektoriem neieradās.

2015. gada 7. janvāris – pienācis jauns gads. Valodas centra direktors Balvu domes priekšsēdētājam raksta lūgumu, lai viņš nodrošina sarunu ar deputātu 20. janvārī.

2015. gada 16. janvāris – Balvu mērs atbild, ka deputāts uz pārbaudi neieradīsies, jo Baranovs tieši tajā laikā atradīsies Krievijā, kur mācoties Tautsaimniecības un municipālā dienesta Krievijas akadēmijā. Valodas centrs lūdz iespēju ar deputātu tikties 16. februārī.

2015. gada marts – tikšanās nenotiek, un Valodas centrs pagājušā gada martā iesniedz pret deputātu prasību tiesā. Divās instancēs nolemts, ka Baranovam par valodas nezināšanu mandāts jāatņem.

Šonedēļ deputāts uz Balvu domes sēdi neieradās, jo kārtējo reizi pēkšņi esot kaut kur aizbraucis.

Augstākajā tiesā, kur Baranova lieta nonākusi, tā nevirzīsies strauji. Iemesls tam esot tiesu reforma, kuras dēļ tur izveidojies civillietu sastrēgums.

Pēc aptuveni pusgada notiks tiesas rīcības sēde. Tajā spriedīs, vai lietu pieņemt skatīšanai. Ja kasācijas lietu ierosinās, to varētu sākt skatīt vēl pēc gada vai pusotra. Bet deputāta 4 gadu mandāts jau būs beidzies un būs notikušas nākamās pašvaldību vēlēšanas. Ja Baranovs tiks atkal ievēlēts domē, Valodas centram pārbaudes un tiesvedība būs jāsāk no sākuma.

Tiesvedību Valsts valodas centrs sācis arī pret deputātu Inčukalna domē Jekaterinu Šaroku. Pirmajā instancē tiesa nolēmusi, ka viņai mandāts par valodas nezināšanu jāatņem. Šonedēļ deputāte Šaroka ieradās uz domes sēdi. Bet, pamanot Nekā Personīga kameru, viņa veikli no domes ēkas pazuda, izmantojot otru izeju un tā arī uz sēdi neaizgāja.

Šaroka ievēlēta no Zaļo un zemnieku savienībā ietilpstošā Latvijas zemnieku savienības saraksta. Tāpat kā Inčukalna domes priekšsēdētājs. Viņš par deputātes Šarokas valodas prasmi runā izvairīgi.

Latvijas zemnieku savienības valdes loceklis Saeimas deputāts Armands Krauze par Inčukalna deputātes valodas nedienām nebija dzirdējis.

Sazvanījis Inčukalna mēru, Krauze noskaidro, ka deputāte nav viņu partijas biedre, bet tikai izmantojusi Zemnieku savienību, lai startētu vēlēšanās.

Arī Daugavpilī ir deputāti, par kuru latviešu valodas zināšanām Valsts valodas centram radušās šaubas. Diviem tautas kalpiem dots 6 mēnešu laiks zināšanas uzlabot. Bet pret Vladislavu Bojarūnu pirms dažām nedēļām iesniegta lieta tiesā.

Pārbaudīt deputātu kandidātus pirms vēlēšanām neļauj kāds spriedums, ko pirms 15 gadiem pieņēma Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā. Tur 9000 eiro no Latvijas valsts piedzina kāda Tautas saskaņas partijas kandidāte, kuru par sliktām valodas zināšanām Centrālā vēlēšanu komisija no vēlēšanu listes izslēdza.

Tieslietu ministrs sarunā ar Nekā personīga minēja, ka problēmu varētu risināt, palielinot Valodas centra pilnvaras. Lai nerastos tāda situācija kā Balvos, šī iestāde par latviešu valodas nezināšanu deputātam pēc visu pārbaužu veikšanas varētu mandātu uzreiz atņemt. Ja deputāts tam nepiekritīs, viņš varēs centra lēmumu apstrīdēt tiesā. Tomēr par šādu ieceri ministrs nav runājis ar citiem politiķiem, un, visticamāk, tik radikālas reformas diez vai izdosies īstenot.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas