Pie Rīgas HES noticis incidents ar nēģu zveju

1 komentārs

Rīgas HES Daugava tek cauri slūžām, kad pieprasījums pēc elektrības ir liels. Kad tas samazinās, HES slūžas slēdz. Mainīgā ūdens plūsma pievilina nēģus. Tie ūdenskrātuvē nārsto, baudot skābekļa pieplūdumu, kad slūžas paveras. Kad slūžas aizver, ūdens līmenis samazinās un nēģus izķert ir vēl vieglāk. Aleksandrs ar kolēģi Jāni strādāja pie HES palīgdarbos. 18. aprīlī viņi pamanīja, ka Daugavā ir iekritis suns, kas spalgi rējis. Pateicoties šim gadījumam, Jānis pamanījis, ka krasts bijis nosēts ar nēģu tīkliem.

Līdzās murdiem Aleksandrs atrada izgāztas zivis un nekavējoties ziņojis Vides valsts dienestam. Dienests atsūtījis inspektoru, taču ar divu dienu nokavēšanos. Aleksandrs ir sašutis par vides inspektoru nolaidīgo attieksmi pret saviem pienākumiem. Viņaprāt, kaitējums videi ir bijis acīmredzams.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Nu un tad sākās viss, tad zvanīja inspektors, ka licencēts, tad no domes zvanīja, inspektors piedraudēja vēl, viens no inspektoriem, ka jaucoties viņu darīšanās, tas viens no inspektoriem, kam Andis zvanīja, tas bija vakarā atbraucis, un otrā rītā tās zivis vairs tur nebija. Tās bija savāktas, viņš teica, ka nevar būt zivis izgāztas, vienalga, licencēti vai nelicencēti,” stāsta Aleksandrs.

Savukārt Vides valsts dienesta Lielrīgas pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis norāda: “Vides dienests 20. aprīlī vides valsts inspektore veica teritorijas pārbaudi, tas ir, Daugava pie Rīgas HES Salaspils novads, un pārbaudes laikā kaut kādi normatīvo aktu pārkāpumi, kas saistās ar zveju, netika konstatēti. Tad tās izbērtās zivis tur nebija? Cik man zināms, šī informācija nav nonākusi un, ja arī bija, tad nelielos apjomos.”

Ķert nēģus Daugavas krastā tieši pie slūžām izrādās ir atļauts. Atļauja esot sena Salaspils novadā iedibināta tradīcija. Ik gadu dome sūta Latvenergo vienu un to pašu astoņu cilvēku sarakstu ar prasību nodrošināt viņiem ekskluzīvas tiesības nosmelt nēģu lomu.

Zigmārs Zeimulis, Salaspils domes priekšsēdētāja vietnieks:

Kādēļ ir organizēta šāda kārtība, ka atsevišķi zvejnieki drīkst zvejot tieši slūžu tuvumā? Tas jums ir jāprasa Latvenergo. Tas ir Latvenergo ierosinājums, ka šādi atsevišķi zvejnieki rūpniecisko zveju var organizēt? Vides inženierim jāprasa. Es jums nevaru atbildēt uz šo jautājumu Tad tā ir tāda pieņemta kārtība, ka gadu no gadu no gada ? Jā, mēs gadu no gada apstiprinām vienu un to pašu sarakstu.

Jautāta, kāpēc ļauts zvejot slūžu tuvumā, Salaspils domes vides inženiere Rudīte Ķikuste norāda: “Pie slūžām ir tāpēc, ka nēģi tad, kad nāk augšā, viņu pēdējais, pēdējais viņu ceļš ir augšā, viņi visi. Protams, ka visi grib tuvāk. Tie, kas ir augstāk, tie… Bet mēs varam atļaut…”

Salaspils dome noteikusi, ka zvejošanas atļaujas saņem tie komersanti, kuriem ir vai nu deklarēta dzīvesvieta, vai īpašums Doles salā. Šie komersanti produkciju pārdod tirgū, bet daži nodod Zemkopības ministrijas uzņēmumam BIOR. Pagājušogad tas no Doles zvejnieka iepircis nēģus par divarpus tūkstošiem, šogad iepirks par pusotru tūkstoti eiro…

Ivars Putviķis, BIOR zivju audzētavas TOME vadītājs:

(NP: Un viņi jums piegādās?) Jā, viņi mums piegādās, mēs no viņiem attiecīgi pērkam šos te nēģu vaisleniekus. Un kas notiek ar tiem vaisleniekiem ? Tur ir gan tēvi, gan mātes un mēs viņus, ja tā var izteikties, tautas valodā noslaucam, izspiežam šos te ikrus, pieņus, ja, apaugļojam, liekam tālāk inkubēties, lai rodas atkal pēcnācēji no viņiem.

Daugavā ir jāzvejo Daugavas nēģi un visvieglāk tos noķert, protams, ir hidroelektrostacijā.

Sanāk apburtais loks. Valsts zivjaudzētava no Doles salas iedzīvotājiem nopērk nēģus, lai tos pavairotu, 8 Doles iedzīvotāji nēģus izzvejo un pārdod valsts zivjaudzētavai. Šobrīd nēģu cena tirgū ir 21 eiro kilogramā, gandrīz divas reizes lielāka nekā gadu iepriekš. Svaigi nēģi maksā 13 eiro, kas ir nebijis rekords. Nēģu populācija samazinās. Tomēr valsts nav piemērojusies jaunajai situācijai un nēģiem likumā joprojām paredzēts nozvejas periods pat tad, kad citas zivis zvejot ir aizliegts.

Vides valsts dienesta Lielrīgas pārvaldes direktora vietnieks:

“Nēģu zveja Daugavā ir atļauta līdz maija mēnesim. MK noteikumos bija no 16.aprīļa, manuprāt, liegums? Tas ir zivju murdiem, ne nēģu murdiem. Viņi ir atšķirīgi, tā ir nēģu speciālā zveja, tā kā,” stāsta Vides valsts dienesta Lielrīgas pārvaldes direktora vietnieks Elmārs Jasinskis.

Jums ir kaut kāds viedoklis par to zvejniecību tieši pie HES slūžām? Vai tā ir ierasta prakse, vai jūs neizraisāt nekādas pretenzijas ? Nu, tā kā zvejas tiesības pieder pašvaldībai, tad mēs tikai uzraugām zveju, kur viņi zvejo un tā tālāk, ja tas atbilstoši atļautajam, tad mums nekādas pretenzijas tam nav.

Starp zvejniekiem HES pievārtē nereti izceļoties domstarpības. ir bijuši cīniņi par vietām un labākiem lomiem. tomēr vismaz pagaidām pašvaldība neko būtiski mainīt neplāno.

“Tajā dienā, kad tas konflikts radās, man bija tika izsaukta, cik es saprotu, pašvaldības policija, tika izsaukts zivju inspektors. un tas, kurš bija notikumu fiksējis. Tad ir tā, ka tur bija tās nelielās zivteles, ja. Bet tās varēja rasties arī no aizvērtām slūžām,” teic Ķikuste.

Māris Kuņickis, Latvenergo valdes loceklis:

Likumā ir atļauti 200 metri no stacijas, bet tālāk stacijas īpašnieks, šajā gadījumā Latvenergo, pats dod atļauju, vai atļaut tuvāk. Mums ir nožogoti 130 metri. Šie 60 metri tur ir līdz tiem 200 metriem, pašvaldība ir lūgusi mūsu atļauju šajos 60 metros, ko mēs esam arī atļāvuši, jo šī zvejniecība notiek tur jau gadu desmitiem, ja.

“Tie nēģi jau tālāk netiek, tāpēc jau ir tas gardais kumoss. (NP: Kā tālāk netiek?) No Daugavas, nu no jūras nāk iekšā, caur turbīnām viņas nāk ? Nē, viņas netiek augšā. Zivju ceļa jau nav. Uoiķķķ. Slīd te,” rezumē aculiecinieks Aleksandrs.

Foto

Video

1 komentārs

TOP komentāri

  • Valsts vides dienests
    0

    Valsts vides dienests

    Valsts vides dienesta darbinieka vārds un uzvārds ir Elmārs Brente, viņš ir Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes Resursu kontroles daļas vadītāja vietnieks. Lūgums labot informāciju publikācijā.

    03.05.2016 11:38

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas