Par Skrundas armijas pilsētiņas izsoli interesējas tiesātā Rīgas domes amatpersona Kavacs

0 komentāri

Skrundas armijas pilsētiņa, kuru 1999. gadā Latvija pārņēma no Krievijas, ir interesants objekts. Ne tikai vēstures mīļotājiem vai spokainu graustu cienītājiem. Apkārtnes iedzīvotāji jau piecpadsmit gadus cer, ka tur būs vismaz Liepājas Karostas cietumam līdzvērtīgs tūrisma objekts vai kāda ražotne, kas nodrošinās darbavietas. Patlaban šķiet objektu iemīļojuši arī uzņēmīgi ļaudis, kas kokiem aizaugušajā teritorijā saskata iespēju nopelnīt, jo uz šo brīdi ap 45 hektāru lielajai teritorijai faktiski nav saimnieka.

403 tūkstoši eiro. Tik daudz par spocīgo Skrundas armijas pilsētiņu esot gatavs maksāt uzņēmums Kurzemes nekustamie īpašumi, kas uzvarēja 6. novembrī notikušajā izsolē. Summa ir pārsteidzoši liela. Tik liela, ka raisa šaubas, vai laimīgais izsoles uzvarētājs vispār vēlas kļūt par īpašnieku.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Izsole notika tiesu izpildītājas Ineses Božes birojā Ventspilī. Uz to ieradās 11 pretendenti. Pilsētiņas sākuma cena – 12 000 eiro, viens solis – 1200 eiro. Pirms izsoles sākuma šaurajās telpās un uz ielas pie biroja valdīja nervoza gaisotne. Tiesu izpildītāja bija pat uzaicinājusi policiju.

Izsoles sākums bija saspringts. Pēc vairākiem desmitiem soļu, kad summa tuvojās simt tūkstošiem eiro, daļa solītāju atmeta cerības un devās prom. Citi noskatījās notiekošo kā izrādi, uzmundrinot solītājus un izsakot ironiskas piezīmes.

Izsolē uzvarēja Saldū reģistrētā SIA Kurzemes nekustamie īpašumi. Tā starta cenu pacēla 35 reizes. Firma pieder Marinai Ķēniņai, izsolē to pārstāvēja Ritvars Ķēniņš. Viņš neatklāja, ko plāno darīt ar iegūto pilsētiņu.

SIA Kurzemes nekustamie īpašumi pārstāvis Ritvars Ķēniņš: Pirmkārt, jau ir doma apzināt viņu tā nopietnāk, jo tomēr ēkas ir ļoti daudz un esam bijuši tajās iekšā, teiksim, pusgadu atpakaļ. Tad mēs redzējām, kāds tur ir stāvoklis. Tad mums radās kopīga ideja par to, kāds varētu būt nākotnes redzējums šai vietai, ir doma sakopt, ir mums arī biznesa plāns tai visai lietai apakšā, bet par to precīzāk negribētu neko stāstīt.
Nekā personīga: Bet nu 400 tūkstoši eiro, tur ir jābūt kaut kam. Nafta tur ir apakšā?
Ritvars Ķēniņš: 400 tūkst eiro, tie nav lati. Nafta gan es neticu, ka tur ir apakšā, zelta stieņi es arī neticu, ka tur ir apakšā.

Skrundas pilsētiņu šogad izsola jau otru reizi. Tās īpašnieks palicis parādā nekustamā īpašuma nodokli pašvaldībai, tāpēc pilsētiņa nonākusi zem āmura. Pirmā izsole notika maijā, toreiz uzvarēja uzņēmums Transsib, kas to nosolīja par 82 tūkstošiem eiro. Taču naudu tā arī laikus nesamaksāja un tiesības uz īpašumu zaudēja.

Uzņēmumu Transsib pārstāv bijušais Rīgas namu valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs. Savu karjeru Rīgas namos viņš beidza ar apsūdzībām dienesta pilnvaru pārsniegšanā. Izrādījās, ka pašvaldības uzņēmuma nauda pazudusi valūtas maiņas firmas Zeus kontos. Par to Kavacu šobrīd tiesā.

Transsib Skrundā jau paspējis padarboties. Pilsētiņā izcirsti koki, demontētas dzelzsbetona plāksnes no ielām, izvestas metāla iekārtas no katlumājas. Izgāztas arī vairākas kravas ar atkritumiem. Kavaca uzņēmums centās Skrundu nopirkt otrreiz, taču tika pārsolīts. Viņš par notiekošo bija acīmredzami sašutis.

Foto: LETA

Foto: LETA

SIA Transsib valdes loceklis Kārlis Kavacs: Farss. Tur notiek tāds joku farss.
Nekā personīga: Jūsu laikā ir izzāģēti koki, izceltas betona plāksnes, aizvesti prom metāli no kurinātavas, tāda kā izgāztuve ierīkota. Vai nav bail, ka tas ir darīts nelikumīgi un būs kaut kāda atbildība par to?
Kārlis Kavacs: Nu ko. Lai nāk saimnieks un kaut ko runā. Runāt var tikai saimnieks, ja viņam ir kaut kādas pretenzijas, tad es varēšu viņam ļoti vienkārši paskaidrot. Koki nav ne izgāzti, ne aizvesti, nozāģēti vecie koki. Tā ka tas viss ir veikts priekšizpētes skaidrojumam.
Nekā personīga: Tie pārmetumi iespējamie, tādi, ka neesat samaksājuši un sākuši izvest, lai iegūtu naudu jau kaut kādu?
Kārlis Kavacs: Nē, mēs esam samaksājuši!
Nekā personīga:  Bet jūs dabūjāt to naudu atpakaļ.
Kārlis Kavacs: Bet mums atcēla izsoli.
Nekā personīga:  Bet jūs pēc termiņa samaksājāt!
Kārlis Kavacs: Ko nozīmē pēc termiņa? Mums bija termiņa pagarinājuma iespēja, un skaņošana ar Privatizācijas aģentūru. Negribēja uzņemties atbildību, saproties. Tas taču nav nopietni. Es saku, tādu naudu, kas tolaik tika samaksāta budžetā, nāks laiks, nāks padoms.
Nekā personīga: Nebūs vairs tādas?
Kārlis Kavacs: Tas būtu tā populistiski teikts, bet es esmu gatavs ar jums derēt, bet nu man nekā nav, uz ko es varu derēt.

403 000 par Skrundas pilsētiņu ir liela cena. Tas liek šaubīties, vai jaunie ieguvēji to tiešām samaksās.

Saeimas deputāte, bijusī Skrundas novada pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga: 
Bet zināt, raugoties no visa, kas tagad ir masu medijos un pieejams kā informācija, man nav ticība, ka šis uzvarētājs būs tas, kas par 400 tūkstošiem šo pilsētiņu nopirks. Neticu, būsim reāli.

Izsoles rezultāti maijā Skrundas pašvaldības vadītājiem šķita cerīgi. Transsib radīja iespaidu, ka nopietni plāno saimniekot, beidzot ieviešot pilsētiņā kārtību. Tomēr cerības nepiepildījās. Šobrīd īpašums ir bez saimnieka. Mazinājusies arī tā vērtība un kreditoru iespējas atgūt parādus.

VAS Privatizācijas aģentūras Juridiskā dienesta tiesvedību sektora vadītāja Jana Peinberga: Mēs esam arī iepazinušies ar pieejamo informāciju internetā, kur ir raksti par to, ka koki tiek zāģēti. Šajā gadījumā jāsaka, ka vairāk koku zāģēšana ir noteikta pašvaldības kompetencē, kā viņi kontrolē, kādi koki, vai ir atļaujas. Ja kādam bija šīs signāls, mēs esam to pastarpināti tikai tagad saņēmuši, tad viņam vajadzēja attiecīgi reaģēt un skaidrot, kāpēc tiek cirsti koki, vai ir atļaujas saņemtas un vai nav jau kaut kādi likuma pārkāpumi.
Nekā personīga: Jūs neesat tagad ziņojuši policijai?
Jana Peinberga: Mēs tagad iepazināmies ar šo internetā pieejamo informāciju. Lai tad arī pieņemsim kaut kādu lēmumu, kāda tālākā rīcība būs. Citiem jau šī informācija bija ātrāk.

Skrundas pilsētiņas īpašnieks joprojām skaitās SIA Iniciatīva Eiropa. Šis uzņēmums Skrundas militāro pilsētiņu par 170 tūkstošiem eiro nosolīja 2010. gadā. Arī toreiz viss negāja gludi. Pirmajā izsolē uzvarēja Samārā reģistrēts Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss, solot pusotru miljonu latu. Tomēr naudu nesamaksāja. Atkārtotā izsolē uzvarēja Iniciatīva Eiropa, kuras īpašnieks bija tas pats, kas miljonu solītājam. Pēdējie kontakti ar šo uzņēmumu Privatizācijas aģentūrai ir bijuši pirms pusgada. Kad šogad tiesā izskatīta aģentūras prasība par pirkuma maksas piedziņu no SIA Iniciatīva Eiropa, atbildētājs nav ieradies. Aģentūra gan nav pilnīgi apdalīta, jo sākotnēji SIA Iniciatīva Eiropa savas saistības pildīja, kopumā samaksājot 135 tūkstošus eiro kā pirkuma maksu un 84 tūkstošus eiro par uzturēšanas izdevumiem. Nesaņemtā summa ir 137 tūkstoši.

Skrundas novada pašvaldība, kas cenšas piedzīt nodokļus un Privatizācijas aģentūra, kas nav saņēmusi pilnu samaksu par objektu, par notikušo tikai rausta plecus. Un atbildību par parādnieka īpašuma nekontrolēšanu veļ viena uz otru.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas deputāte, bijusī Skrundas novada pašvaldības vadītāja Nellija Kleinberga: 
Pašvaldībai nepieder šis īpašums. Pašvaldība reaģē uz iedzīvotāju zvaniem, kad bija šādi gadījumi, par ko jūs minējāt, mums nav tiesības ne aizliegt ne atļaut, jo tas ir īpašums, kas pieder Privatizācijas aģentūrai. Turklāt Privatizācijas aģentūra vispār šos gadus ar pašvaldību nav runājusi, konkrēti ar mani ne.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas