OECD netic Latvijas politiķu solījumiem. Iestāšanos var atlikt par pusgadu vai gadu

2 komentāri

Latvijas valdība pēdējos trīs gados aktīvi rosās, lai sasniegtu ārpolitikas mērķi – iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Līdz šim bija cerības, ka Latviju OECD uzņems 1. jūnijā ministru padomes sanāksmē. Tomēr mērķis var attālināsies par pusgadu vai pat gadu. OECD dalībvalstīm ir aizdomas, ka Latvijas politiķi varētu nepildīt dotos solījumus. Lielākās bažas ir, ka atjaunotās uzņēmumu padomes būs politizētas.

Cerības iestāties organizācijā jau jūnijā izplēn, jo ir rekomendācijas, kas līdz šim ieviestas vien uz papīra. Attīstītās valstis netic politiķu solījumiem, ka uzņēmumu padomēs būs profesionāļi, nevis politiski ielikteņi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

OECD apvieno 34 pasaules attīstītākās valstis. Organizācija atbalsta politiku, kas uzlabo iedzīvotāju ekonomisko un sociālo labklājību. Dalība OECD ļauj cerēt uz investīciju palielināšanos ekonomikā, samazināsies valsts parāda procentu maksājumi.

Uzaicinājumu sākt iestāšanās procedūru Latvija saņēma 2013. gadā. Bija cerība, ka Latviju organizācijā uzņems šogad jūnijā OECD valstu ministru padomes sanāksmē Parīzē. Tomēr tas varētu nenotikt. OECD eksperti nav pārliecināti, ka Latvijas panāktie uzlabojumi nesakārtotajās nozarēs ir uz ilgu laiku.

Edgars Rinkēvičs, Ārlietu ministrs (Vienotība):

Es negribētu šobrīd teikt, ka viss cauri, līdz 2018. gadam neiestāsimies. Es domāju, ka mēs labi apzināmies, kas mums ir jāizdara. Turklāt man ļoti negribētos radīt iespaidu, ka mēs atkal kaut ko, kaut kā darām tikai tāpēc, ka šoreiz Parīzē diktē. Gan finanšu sektora, gan korupcijas jomas jautājumu sakārtošana, gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldības sakārtošana ir mūsu pašu interesēs.

OECD Ekspertu komitejas pagājušajā gadā pārbaudīja veselības aprūpes, izglītības, dabas aizsardzības un daudzu citu nozaru atbilstību organizācijas standartiem. Lielākajā daļā jau saņemti pozitīvi vērtējumi. Vēl atzinumu nav devušas Kukuļošanas novēršanas starptautiskajos darījumos un Korporatīvās pārvaldes komiteja. Tās vērtē cīņu pret netīrās naudas atmazgāšanu bankās, korupcijas apkarošanas efektivitāti un valsts uzņēmumu pārvaldību.

Šonedēļ Parīzē Latvijas delegācija OECD Kukuļošanas novēršanas darba grupai stāstīja par paveikto. Likumā ir nostiprināta KNAB neatkarība, nomainīts banku uzraugs. Īsā laikā par pārkāpumiem sodītas vairākas bankas, viena slēgta. Tagad jāgaida, vai komisija paveikto atzīs par pietiekamu, vai sagaidīs vēl papildu darbības.

Lielākās problēmas sagaidāmas Korporatīvās pārvaldes komitejā

Latvijai lielākās problēmas sagaidāmas OECD Korporatīvās pārvaldes komitejā. Latvijas uzdevums ir lielākajiem valsts uzņēmumiem izveidot uzraudzības padomes. Tās būs Latvijas dzelzceļam, Latvenergo, Latvijas Pastam un deviņiem citiem. Šis Latvijā ir sāpīgs temats. Uzņēmumu padomes 2009. gadā likvidēja Valda Dombrovska valdība, jo padomēs labas algas saņēma caurkrituši politiķi un partijām pietuvināti cilvēki, bieži vien ar apšaubāmu kvalifikāciju, kas uzņēmumu attīstībai neko nedeva.

Tagad padomēm būs jābūt profesionālām. Cilvēkiem jābūt ar izglītību, pieredzi attiecīgajā jomā, labu reputāciju. Bez atklātiem konkursiem padomes veidot nedrīkstēs. Katrā padomē būs trīs cilvēki. Alga – virs 2000 eiro.

Šobrīd Satiksmes, Zemkopības un Ekonomikas ministrijā izveidotas nominācijas komisijas, kam jāatlasa pretendenti padomju locekļu amatiem. Vistālāk tikusi Satiksmes ministrija ar Latvijas Pasta padomi.

Savukārt līdz 24. martam var pieteikties darbam Lidostas Rīga padomē, līdz 31. martam Latvijas dzelzceļā, līdz 8. aprīlim ministrijā gaida gribētājus uz amatiem Latvijas autoceļu uzturētāja padomē. To sastāviem būtu jābūt zināmiem līdz maija beigām.

Tomēr dažas ietekmīgākās OECD valstis, tostarp ASV, šauboties, vai Latvija to spēs un padomju locekļi beigās netiks izvēlēti, vadoties no politiskām simpātijām. Līdz 6. aprīlim, kad valdība OECD ziņos par rekomendāciju ieviešanu, neviena padome vēl nebūs apstiprināta. ASV un citi organizācijas biedri gribot sagaidīt un paskatīties, kādas būs padomes un kā tās strādās.

OECD ir pieredze ar valstīm, kas pirms iestāšanās sola ievērot standartus, taču pēc tam apņemšanos piemirst. Līdzīgi notika arī ar Latvijas dalību NATO. Aizsardzībai solītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta valdības desmit gadu garumā tā arī nepiešķīra. Par to politiķi spēja vienoties tikai tad, kad radās draudi valsts drošībai.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis paudis viedokli, ka Latvija nav daudz tādu speciālistu, kas atbilstu stingrajiem kritērijiem. Viņš cer, ka fakts kandidātu biogrāfijās par darbību kādā partijā nediskvalificēs tos kā profesionāļus.

Foto:

Skaties video!

2 komentāri

TOP komentāri

  • Igors Belkovs
    +1

    Igors Belkovs

    Nu nelaiž zagļus solīdos klubos. Tās ir nesavienojamas lietas.

    25.03.2016 01:56

  • Andris Asaris
    +1

    Andris Asaris

    Tas vienkārši ir nožēlojami, kad "politiķi" un krimilizētā oligarhija savas intereses stāda augstāk par tautas un valsts interesēm un tāpēc nodarbosies ar zemisku populismu, lai Latviju attālinātu no šā kluba.

    20.03.2016 21:35

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas