Nepilsoņu kongresa darbība apsīkusi – grūtības pat ievēlēt vadību

2 komentāri

Nepilsoņu kongress, kas savu darbību pirms diviem gadiem uzsāka ar lielu pompu un piesaistīja daudz pieredzējušus krievvalodīgo tiesību aizstāvjus, nu ir mazliet izčākstējis. Arī aptaujas rāda, ka viņi nav ieguvuši atbalstu sabiedrībā.

Kongress šonedēļ pulcējās uz savu kārtējo sesiju. Atsaucība bija minimāla, ieradās vien puse no personām, kas sevi uzskata par ievēlētiem kongresā. Zūd pārliecība, ka viņu mērķis – nepilsonības iznīdēšana, vispār ir pašu nepilsoņu interesēs, jo šis statuss tiem nodrošina priekšrocības, kādas nav pilsoņiem. Piemēram, nav nepieciešama vīza ceļojumiem uz Krieviju, un daļai pensionāru ir iespēja saņemt divas pensijas – vienu Latvijā, otru Krievijā.

Eiropas prezidentūra Latvijai sniedz lieliskas publicitātes iespējas. To apzinās arī Nepilsoņu kongress, kas plāno virkni akciju, lai pievērstu sev Eiropas politiķu un žurnālistu uzmanību. Sestdien viesnīcā Monika Nepilsoņu kongress pulcējās, lai apspriestu savus plānus.

Lietainajā sestdienas pēcpusdienā konferenču zāle Glorija ir pustukša. No 270 tūkstošiem nepilsoņu, ko sakās pārstāvam Nepilsoņu kongress, ieradusies tikai saujiņa aktīvistu. Kopā ar žurnālistiem ap diviem dučiem cilvēku. No 30 nepilsoņu kongresmeņiem, ieradušies 16. Tas ir minimālais skaits, lai būtu kvorums.

Kongresa darba kārtībā atskaite par paveikto, plānotās akcijas Latvijas prezidentūras laikā Eirpas padomē un diskusija par vārda un sirdsapziņas brīvību Latvijā. Tomēr darbu jāsāk ar Nepilsoņu kongresa vadības pārvēlēsanu, jo dibināšanas sanāksmē ievēlētais spīkers, uzņēmējs un Atletika fitnesa klubu īpašnieks Valērijs Komarovs, no amata atkāpies.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Kāpēc Komarova kungs atteicās vadīt šo organizāciju?
Nepilsoņu kongresa spīkers Aleksandrs Goponenko: Tāpēc, ka drošības policija spiest uz viņa biznesu, un viņš nevar strādāt tālāk kā mūsu parlamenta spīkers. Pret mani arī ir liels spriedums, bet pagaidām esmu dzīvs, bet es baidos, ka kaut kas noticīs ar mani.

Bijušais kongresa līderis Valērijs Komarovs pats uz sanāksmi  nebija ieradies. Nebija arī Saeimas un eiroparlamenta deputātu, kas piedalījās kongresa dibināšanā. No redzamākajiem līderim klāt ir Gapoņenko, antifašisti Gončarovs, Giļmans un Korens, nepilsoņu tiesību aizstāve Elizabete Krivcova, nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, Krievijas preses iecienītais eksperts Einārs Graudiņš un ietekmīgākais Krievijas tautiešu organizāciju pārstāvis Vladimirs Guščins.

Balsojot par jauno kongresa prezidiju, izrādās, ka nav ieradies arī kāds no jaunajiem kandidātiem. Klātesošie kongresmeņi savu potenciālo vadītāju nepazīst, tāpēc valdē paliek viena brīva vieta.

Par jauno spīkeru Komarova vietā ievēl Aleksandru Gapoņenko. Viņš ir pazīstamākais un arī radikālākais nepilsoņu aizvainojuma nesējs. Gapoņenko organizēja referendumu par krievu valodu kā valsts valodu un centās sarīkot Rīgas maidanu, taču nesekmīgi.

Daudz sekmīgāk viņam izdodas regulāri parādīties avīzēs un televīzijās kā ekspertam praktiski jebkurā jautājumā, par ko kādam nepieciešami komentāri-  Latvijas ekonomikā, nepilsoņu jautājumos, specdienstu finansēšanas un spiegu sfērā. Nesen Krievijas prese pārpublicēja Gapoņenko pieņemumus, ka Latvijas nacionālajā bibliotēkā izvietots CIP cietums.

Uz Gapoņenko fona pārējie Nepilsoņu kongresa aktīvisti izskatās daudz liberālāki. Viņi nevēlas laist garām iespēju izmantot Latvijas kā prezidējošās valsts stāvokli un plāno akcijas. Saviem mērķiem nepilsoņi noskatījuši astoņus pasākumus. Piemēram, 6.un 7.martā paredzētajā Eiropas ārlietu ministru tikšanās laikā vai Austrumu partnerības forumā maijā. Tomēr konkrētu ideju pagaidām nav. Gapoņenko aicina veidot fotoizstādi par skaisto dzīvi padomju laikā.

Tas notiks prezidentūras laikā un piesaistīs  pasaules sabiedrības uzmanību tam, ka patiesībā okupantu problēmu ir izdomāta. Viss bija citādāk.

Elizabete Krivcova mēģina risināt praktiskas problēmas. Trūkst cilvēku, kas prot angļu valodu un būtu spējīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem informēt uz prezidentūras pasākumiem atbraukušās prominences. Šobrīd Krivcova ir gandrīz vienīgā, kas kongresa vārdā raksta sūdzības par nepilsoņu tiesību pārkāpumiem Eiropas un ANO institūcijām.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizabete Krivcova:
Tā auditorija būs šeit, žurnālisti būs šeit, ierēdņi būs šeit, tas ir mūsu uzdevums. ja kāds tajā var palīdzēt, lūdzu pieteikties vadībai, jo mums vajag rakstīt, mums vajag izplatīt informāciju angļu valodā.

Ne visi kongresmeņi atbalsta vadības idejas. Kāds nepilsoņu aktīvists aizrāda, ka Latvijas pilsonība viņam nav vajadzīga. Un daudziem neesot. Jo nepilsoņa pase dod savas prieksŗocības – var brīvi ceļot uz Krieviju un, ja paveicas, saņemt divas pensijas. Latvijas un Krievijas. Tomēr Šiļina domas neatrod dzirdīgas ausis.

”Mēs te gatavojamies risināt jautājumus par nepilsonību. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kas nemaz negrib atteikties no nepilsoņa statusa. Un būs smieklīga situācija, kad mēs panāksim, ka mums pilsonībai dos nulles variantu, bet lielākā daļa nepilsoņu no tā atteiksie,” tā Nepilsoņu kongresa pārstāvis Vladimirs Šiļins.

Nepilsoņu kongress nav oficiāli reģistrēta organizācija. Tas virtuālajam parlamentam ļauj neatklāt savus naudas avotus un ignorēt likumus. Tomēr pēdējā laikā nepilsoņu aktīvistiem neiet viegli. Pastiprinātu uzmanību viņiem pievērš Drošības policija.

Nepatikšanas piedzīvojis gan Gapoņenko, kurš pirms pāris mēnešiem aizturēts un izkratīts lidostā, pēc ierašanās no Maskavas. Tāds pats liktenis piemeklējis arī antifašistu Josifu Korenu. Par kaujinieku sūtīšanu uz Ukrainas austrumiem karošanai seperātistu pusē, pārbaudīts arī nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.

2 komentāri

TOP komentāri

  • J.S.
    0

    J.S.

    Tie ir naida celaji!!! Nesaprotim ir tas,ka neregistreta organizacija nav slegta.

    24.01.2015 14:41

  • Garais
    0

    Garais

    Izskatās ka nepilsoņiem nemaz nevajag Latvijas pilsonību. Tā ir izdevīgāk. Šitie kongresmeni ka nedabū no saviem nepilsoņiem pa pēcpusi.

    21.01.2015 11:45

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas