Moldovā nozagta miljarda eiro pēdas ved arī uz Latvijas bankām

0 komentāri

Moldovā sākusies izmeklēšana par viena miljarda eiro izzagšanu no bankām. Aizdomas krīt uz bankas amatpersonu. Valdības centieni kredītiestādes glābt var destabilizēt jau tā nabadzīgās valsts ekonomiku. Moldovas ”gadsimta zādzības” naudas ceļi ved arī uz Latviju.

Zagto naudu pārskaitīja uz trim Latvijas bankām. FKTK sākusi pārbaudi, vai kredītiestādes, šos darījumus atļaujot, nav pārkāpušas likumu. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar 10% peļņas.

40 tūkstoši cilvēku maija sākumā Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā izgāja ielās. Viņi pieprasīja ģenerālprokurora, Korupcijas noziegumu izmeklēšanas dienesta un muitas vadības atkāpšanos. Moldāvu neapmierinātības iemesls ir miljarda eiro zādzība no trim lielākajām bankām. Nauda mistiski pazuda pagājušā gada novembrī, un tā ir milzīga summa nelielajai valstij, kuras iekšzemes kopprodukts nepārsniedz 8 miljardus. Izzagto kredītiestāžu klienti ir gan valsts iestādes, gan privātpersonas, un Moldovas valdība bankas cenšas glābt ar budžeta naudu. Banca de Economii vadība neilgi pēc notikušā sasauca preses konferenci, kurā taisnojās, ka ļaunprāši darbojušies rafinēti, un solīja viņus atrast.

Banca de Economii bijušais padomes priekšsēdētājs Ilans Šors
Četras firmas gandrīz vienā laikā aizņēmās apmērām 8 miljonus. Ziniet, kas tika par šo naudu nopirkts? Trīs mazi dzīvoklīši un neeksistējoša prece – kosmētika, šampūni, datori. Dažiem pat nebija nepieciešamo dokumentu! Mūsu jurists visu nepieciešamo informāciju nodeva muitai.

Telavivā dzimušais Ilans Šors ir turīgs biznesmenis Moldovā. Tam pieder viss džentlmeņa komplekts – televīzijas kanāli un futbola klubs. Precējies ar Krievijas dziedātāju Jasmīnu. Šors centās norobežoties no atbildības par pazudušo naudu, taču aizdomas krita tieši uz viņu.
Moldovas Nacionālā banka neticēja, ka vietējais oligarhs nav iesaistīts netīrajos darījumos, un uzdeva ietekmīgajai starptautiskajai detektīvu aģentūrai Kroll izmeklēt mīklaino lietu. Kroll nesen publiskotais ziņojums šokējis iedzīvotājus.

83 lappušu ziņojumā atklāts, ka trīs Moldovas bankas apzināti novestas līdz maksātnespējai, un to izdarījis pats Šors. Naudas izkrāpšana sākusies jau 2012. gadā, kad ar oligarhu saistītie cilvēki slepeni pārņēmuši banku kontroli. Sarežģītu operāciju rezultātā pērn novembrī dažās dienās no bankām pazuda nepilns miljards eiro.

LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns
Tādu gadījumu, kad vienas dienas laikā vai divu dienu laikā iztukšo banku – tas nenotiek tik bieži. Ļoti reti. Līdzīgu gadījumu var minēt Krājbankas lietu Lietuvā un Latvijā. Šis ir ārkārtējs gadījums, un jebkurā valstī, ja tāds būtu bijis, tas būtu vērtējams kā ārkārtējs.

Nozieguma pēdas centās slēpt. Darījumu dokumentu oriģinālus izveda no bankām, lai it kā nodotu arhīvam. Pa ceļam mašīna ar dokumentiem pazuda. To atrada sadegušu. Mašīna piederēja Šora apdrošināšanas firmai. 28 gadus jaunajam biznesmenim uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. 6. maijā Šoram piemērots mājas arests.

Moldovas ”gadsimta zādzības” ceļi ved uz Latviju. Lielāko daļu naudas Ilana Šora kontrolētās kompānijas skaitīja uz ofšoriem, kas savus kontus bija atvērušas trīs Latvijas bankās – Privatbank, Aizkraukles bankā un Latvijas Pasta bankā.
Kroll ziņojums rāda, ka Latvijas bankas parādās gan pirms trim gadiem sāktajā Moldovas banku akciju slepenajā pārņemšanas epizodē, gan naudas zādzībā pērn novembrī.

Nekā personīga: Kā jūs novērtētu, cik lielu lomu Latvijas bankas šajos abos darījumos spēlē?
FKTK Uzraudzības departamenta Finanšu integritātes daļas vecākais juriskonsults Kristaps Markovskis: Atbilstoši pētījumā sniegtajai informācijai Latvijas bankas, jāsaka, diezgan lielā mērā tikušas izmantotas pārskaitījumu veikšanai.

Kontus Latvijā atvērušas Lielbritānijā un Honkongā neilgi pirms tam dibinātas ārzonu kompānijas. Kā šo ofšoru labuma guvēji norādīti Moldovas, Krievijas, Ukrainas iedzīvotāji un vienā gadījumā arī Latvijas pilsone Alise Ilsleja. Bankām ir pienākums ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Ja pārbaudē atklāsies, ka Aizkraukles banka, Latvijas Pasta banka un Privatbank nav veikušas pienācīgu klienta un darījumu izpēti, tās var sodīt pat ar 10% peļņas.

FKTK Uzraudzības dep. Finanšu integritātes daļas vecākais juriskonsults Kristaps Markovskis
Esam pieprasījuši informāciju no Moldovas Centrālās bankas, un tāpat vienlaikus nosūtījuši pieprasījumus pētījumā minētajām bankām, un esam jau saņēmuši sākotnējos datus un sākuši analizēt Latvijas banku iesaisti šo darījumu veikšanā.

Moldovas finanšu izlūkošanas dienests pagaidām nav lūdzis kolēģiem Latvijā iesaldēt līdzekļus Latvijas banku kontos. Taču Viesturs Burkāns prognozē, ka izmeklētāji centīsies naudu atgūt, lai segtu noguldītājiem zaudējumus.

LR Prokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks Viesturs Burkāns
Ņemot vērā tos apmērus – iesaistītas 3 bankas, daudzas personas un summa ir ļoti liela, tuvu 1 miljardam, tas ir atkarīgs no tiesībsargājošo iestāžu kapacitātes un pieredzes. Ja tiks nozīmēts pietiekams darbinieku skaits un nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi, tostarp uz Latviju, un iegūti pietiekami pierādījumi, tad, iespējams, gada laikā varēs pabeigt izmeklēšanu.

Skeptiska par ātru un veiksmīgu miljarda zādzības izmeklēšanu ir Moldovas pretkorupcijas centra direktore. Gaļina Bostana uzskata, ka noziegums nevarēja notikt bez varas pārstāvju ziņas, tāpēc tie nav ieinteresēti, lai lietu izmeklētu. Tikpat negribīgi savulaik notika arī izmeklēšana par Moldovas bankas iesaistīšanos naudas atmazgāšanā tā dēvētajā Magņitska lietā.

Moldovas Pretkorupcijas centra direktore Gaļina Bostana
Tas varēja arī nenotikt, ja valsts iestādes būtu pildījušas savas funkcijas. Bet, tā kā tas netika darīts, var izdarīt secinājumus, ka tajā iejaukti arī varas pārstāvji. Nevar teikt, ka pēc notikušā būtu visiem beidzot skaidrs, kas īsti ir noticis. Neesmu arī droša, ka visi tic, ka Ilans Šors ir vienīgais vainīgais. Pastāv pat iespēja, ka Šors bija tikai izpildītājs, bet šo shēmu ”smadzenes” atrodas pavisam kur citur.

No trim starptautiskās detektīvaģentūras Kroll ziņojumā minētajām Latvijas bankām Nekā personīga atsaucās tikai Aizkraukles banka. Tā atbildēja, ka savā darbībā konsekventi ievēro Latvijas un Eiropas Savienības likumus un prasības. Banka ir pilnīgi pārliecināta, ka tās darbība bijusi pareiza un tiesiski pamatota arī Kroll ziņojumā minētajos darījumos.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas