Mēģinot nesadusmot Krieviju, Rīgas samitā politiķi piesardzīgi ar solījumiem

0 komentāri

Uz samitu Rīgā šonedēļ atbrauca gandrīz visu valstu prezidenti un premjeri. Jau pirms Rīgas samita ārvalstu analītiķi sprieda, ka tas Ukrainai un Gruzijai radīs vilšanos. Konkrētības nebūs, būs tikai miglaini solījumi. Pirms gada Viļņā Eiropa apdedzinājās, tad Rīgā Eiropas līderi būs piesardzīgi mēreni. Pirms ierašanās Rīgā jau Berlīnē kanclere Merkele pieteica, ka ”nevajadzētu modināt dažām valstīm viltus cerības”. Un lielvalstis pie šīs kancleres domas pieturējās.

Pirms samita Ukraina bija izvērsusi plašu mediju kampaņu, lai izdarītu spiedienu uz Eiropu, jo īpaši Vāciju, sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos ES. Kuluāros runāja, ka ukraiņi sapratuši, ka plāns nav palīdzējis. Uz galveno sanāksmi Porošenko piektdien no rīta ieradās kā pēdējais no visu valstu līderiem un neizskatījās īpaši apmierināts. Sagadīšanās vai nē – tā saucamajā valstu līderu ”ģimenes foto” Porošenko un Merkele bija nostādīti katrs savā kopbildes pusē.

Somijas premjers Aleksandrs Stubs uz Nekā personīga jautājumu – vai Eiropas reakcija par Ukrainu joprojām nav pārāk vāja un nenoteikta – atbild, ka viss, ko Eiropa varot darīt, esot izdarīts.

Foto: LETA

Foto: LETA

Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs
Es tā neteiktu. Ja jūs paraugāties plašāk – šī krīze jau ilgst vairāk nekā gadu. Un šā gada laikā esam noteikuši stingras sankcijas, diemžēl esam iesaldējuši dažāda veida sadarbību, kas mums bija ar Krieviju. Eiropas Savienības rokās ir ekonomiski instrumenti. Un arī miera pārrunas kancleres Merkeles un prezidenta Olanda vadībā rit veiksmīgi.

13 lapu garajā deklarācijā Krievijas vārds minēts tikai vienu reizi – un arī tikai runājot par gāzes piegādēm caur Ukrainu uz Eiropu. Par Krievijas atbildību saistībā ar asinsizliešanu Ukrainā – ne vārda. Par Krieviju runāja visi un visur, tikai ne gala dokumentā. Neoficiāli zināms, ka par Krievijas agresiju runāts arī pie vakariņu galda Melngalvju namā. Daži Eiropas līderi brīdinājuši par Krievijas iespējamiem tālākiem agresīviem plāniem kaimiņvalstīs.

Ar Krievijas agresiju kopš Viļņas samita saskārušies arī mūsu kaimiņi Igaunijā. Joprojām cietumā Krievijā ieslodzīts specdienesta KaPo augsta līmeņa darbinieks, kuru Krievijas dienesti nolaupīja uz Igaunijas robežas.

Foto: LETA

Foto: LETA

Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass: Es domāju, mēs noteikti to nedrīkstam aizmirst, un esmu ļoti pateicīgs sabiedrotajiem daudzos citos formātos, ka joprojām tiek atzīmēts, ka mēs nepieļausim personas, kas tika aizturēta uz Igaunijas zemes, ieslodzīšanu un nelegālu turēšanu cietumā. Mums jāuzsver, ka tas netiks atbalstīts no starptautiskās sabiedrības.
Nekā personīga: Bet kā jūs domājat – vai ir iespējams viņu dabūt atpakaļ uz Igauniju?
Tāvi Reivass: Es nekomentēšu detaļās, bet tas, protams, ir svarīgi, ka atsevišķi dienesti diendienā pie tā strādā.

Slēpti no žurnālistu acīm samita laikā virmoja arī intrigas. Pēdējā brīdī gala dokumenta parakstīšanu draudēja izgāzt Azerbaidžāna, tāpēc vairāk nekā par stundu iekavējās visi plānotie notikumi. Kā liecina diplomātu neformāli izteikumi – visu pārējo valstu līderiem nācies gaidīt, kamēr Eiropas Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks centās garā telefonsarunā pārliecināt Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu, kurš nebija ieradies Rīgā, ka viņa valstij tomēr samita deklarācija būtu jāparaksta. Azerbaidžānai nepatika Kalnu Karabahas pieminēšana, par ko nerimst konflikti ar Armēniju.

Viena no samita intrigām bija, vai uz to atbrauks Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Tomēr tas nenotika. Viņa vietā ieradās Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Kāpēc neatbrauca Lukašenko kungs?
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs: Redzat, ļoti daudz darāmā Baltkrievijā. Šodien ļoti svarīga arodbiedrību sanāksme. Prezidents tur uzstājas ar runu. Tāpēc viņš pilnvaroja mani piedalīties šajā samitā.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība): Es gribu teikt, ka tas nebija pārsteigums, jo pa diplomātiskiem kanāliem mums jau bija zināms, ka Lukašenko kunga nebūs Latvijā.
Nekā personīga: Tie iemesli, kāpēc viņš negribēja braukt uz Latviju, ir jums zināmi?
Laimdota Straujuma: Nu tur bija zināma sasaiste gan no Eiropas Parlamenta, gan dalībvalstīm, sasaiste ar politiskajiem ieslodzītajiem, kas ir Baltkrievijā. Iespējams, nav pienācis laiks no abām pusēm vēl.

Uz Rīgu atbraukušais Baltkrievijas pārstāvis – ārlietu ministrs Vladimirs Makejs – Baltkrievijā ir ietekmīgs cilvēks un viens no ciešākajiem Lukašenko sabiedrotajiem. Karjeru sācis kā militārists. Bijis saistīts ar darbu specdienestos. Drīz vien iemantojis Lukašenko uzticību un vadījis prezidenta administrāciju. 8 gadus bijis prezidenta Lukašenko pirmais padomnieks. Baltkrievijas opozīcijas izdevumi viņi iesaukuši par Bormani – tā sauca Ādolfa Hitlera privātsekretāru. Kamēr strādāja prezidenta administrācijā, viņš bija iekļauts Eiropas “melnajā sarakstā”. Tagad 3 gadus nostrādājot par ārlietu ministru, Makeja vārds no persona non grata saraksta izzudis.

Pēc grūtajām sarunām ar Azerbaidžānu, Armēniju un Baltkrieviju, Rīgas samita kuluāros izskanēja ideja, ka austrumu partneri būtu jādala grupās. Kā futbolā – pirmajā līgā jābūt tiem, kas grib iestāties ES, otrajā – pārējām valstīm. Iespējams, šāds dalījums būs jau ieviests, kad pēc diviem gadiem notiks nākamais samits. Tas plānots vismaz trim lielvalstīm izšķirīgā brīdī. Lielbritānijā būs referendums par izstāšanos no Eiropas Savienības, Francijā prezidenta, bet Vācijā parlamenta vēlēšanas. Kas var nozīmēt to, ka arī 2017. gadā izšķirīgi lēmumi par valstīm, kas atrodas starp Krieviju un Eiropu, visticamāk, izpaliks. Tikmēr Latvijas prezidentūrai priekšā vēl pēdējais mēnesis. Tas būs saspringts. Jālemj par Grieķiju un jāvienojas, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība)
Mums vēl ir aptuveni mēnesis priekšā pirms Eiropadomes. Kā attīstīsies situācija Ukrainā. Vienu brīdi bija bažas, ka atkal varētu eskalēties nopietna militāra darbība, iespējami uzbrukumi Mariupolei. Šobrīd izskatās, ka atkal situācija ir nedaudz nomierinājusies, bet šeit šīs izmaiņas ir iespējamas burtiski katru dienu. Jebkurā gadījumā Eiropas Savienība pēc mēneša atgriezīsies pie jautājuma par Minskas vienošanās izpildes gaitu un par to, vai pagarināt sankcijas pret Krieviju vai nē. Pagaidām spēkā ir marta lēmums – ja vienošanās nav izpildīta – tad sankcijas tiks pagarinātas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas