Latvijas Banka aicina atgriezties pie triju nodokļu reformas

2 komentāri

Nevis reforma, bet sarežģītu pasākumu komplekss, kuru valsts nevar atļauties. Tā premjerministra Māra Kučinska Nodokļu pamatnostādnes novērtējusi Latvijas Banka. Tās ieskatā Kučinska valdība izmaiņas trīs nodokļos pirms vēlēšanām esot apaudzējusi ar populistiskiem pasākumiem, kas varot novest pie finanšu sistēmas stabilitātes iedragāšanas. Ideja par nodokļu reformu ir radusies Latvijas Bankā. Redzot, ka Igaunijas nodokļu sistēma ir kļuvusi konkurētspējīgāka, bankas ekonomisti izstrādāja līdzīgu piedāvājumu un nodeva to valdībai.

“Nodokļu reforma ietver trīs galvenos pamatelementus – iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšanu, uzņēmumu ienākumu nodokļa palielināšanu un reinvestētās peļņas neaplikšanu ar peļņas nodokli,” saka Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Bankas idejas un aprēķini rādīja, ka izmaiņas nodokļos nemazinās ieņēmumus budžetā, bet jau no 2019. gada tos pieaudzēs. Taču valdība spēri soli tālāk. Un līdztekus bankas ekonomikas atveseļošanas stimulatoriem pievienoja minimālās algas celšanu un nodokļu atlaides pensijām un zemajām algām.

“Ir ļoti svarīgi sadalīt tās lietas pareizi, proti, kur ir nodokļu reforma un kur ir nodokļu vai budžeta sastādīšanas elementi, kas, kopā sapludinot, saucas nodokļu sistēmas izmaiņu pamatnostādnes,” norāda Rimšēvičs.

Valdības pievienotās sociālās ieceres radīja 460 miljonu iztrūkumu nākamajā budžetā. Tādēļ nācās meklēt, ar ko to kompensēt. Radās ideja par akcīzes nodokļu celšanu degvielai un alkoholam, kā dažādu nodokļu atvieglojumu atcelšanu, un parādījās runas, ka tas vēl nav viss.

Izmaiņas premjerministrs dzina uz priekšu tempā. Sasauca vienu darba grupu pēc otras. Ja sapulcēs kāds kādu dokumentu neizlasīja un neiebilda, tika pieņemts, ka klātesošais piekritis. Pārliecību, ka reforma “aizies”, deva uzņēmēju organizācijas un arodbiedrības. Ieceres solīja papildus naudu gan darba devējiem, gan ņēmējiem.

Aigars Rostovskis
LTRK Padomes priekšsēdētājs

Skaidrs, ka tur nevar visu izrēķināt līdz detaļām. Reformās ir divas lietas – ir aprēķinu daļa un ticības un pārliecības lieta. Konkrēto reformu izstrādāja tiešām LTRK, LDDK, Latvijas Banka un partneri. Faktiski tas intelektuālais spēks tika savākts un dotajā brīdī maksimums sasniegts.

Pamazām reformai uzradās pretinieki. Pašvaldības ciestu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājuma. Lielu daļu pašvaldību izdevumus veido maksa par degvielu sabiedriskajam transportam. Ja pieliktu akcīzi dīzeļdegvielai, šie izdevumi augtu.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

(NP: Lembergs ir pie jums nācis runāt par šo reformu?) Šobrīd nē. Vispār. Par šo lietu konkrēto, reformu. Pēdējās nedēļas kopš tās pirmdienas es neesmu Lemberga kungu saticis.

Reformas izredzes pasliktināja Lemberga pārstāvētā Lielo pilsētu asociācija. Mēri bija panākuši garantijas, ka pašvaldību ienākumi nesamazināsies ne par centu. Savukārt Nacionālajā Trīspusējā sadarbības padomē arodbiedrības izspieda solījumu, ka veselības nozarei ik gadu būs 4% no IKP, kas ir vairāk nekā šobrīd. Arī šī ienākumu starpība valstij būs jākompensē. Dienu pirms valdības sēdes negaidīti iebildumus vēl cēla Ārvalstu investoru padome. Ārvalstu investori uzskata, ka vispirms jāreformē VID, tikai pēc tam nodokļu sistēma.

Zlata Elksniņa-Zaščirinska
Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja

Uzņēmēji ir norādījuši, ka viņiem administratīvais slogs nodokļu deklarāciju aizpildīšanā ir tikpat svarīgs, cik nodokļu likme. Vajadzētu to reformu nesasteigt un ļaut uzņēmējam laiku tā kā viņu pārdomāt un pieņemt likumu varbūt līdz šī gada beigām, bet pašu likumu sākt piemērot ar 1. janvāri 2019. gada.

Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs uzskata, ka valdība labi iecerēto reformu iedzinusi strupceļā. Pirms valdības sēdes viņš aizgāja konsultēties ar “Vienotības” frakciju un valdībā bankas un “Vienotības” pozīcija sakrita. Pašreizējā veidolā reformu pieņemt nevarot, jo tā var izpostīt budžetu. Banka jau saņēmusi indikācijas, kas Eiropas Komisija neļaus Latvijai palielināt budžeta deficītu.

Ilmārs Rimšēvičs
Latvijas Bankas prezidents

Pie nereformētas veselības sistēmas iemest naudu jeb ielikt naudu šajā esošajā sistēmā, nesakārtojot visas šīs te lietas, par ko mēs esam runājuši, skaidru pakalpojuma definēšanu, par cik tas maksā, nenodrošinot to, ka esošā naudas tērēšana tiek kontrolēta no Nacionālā veselības dienesta puses, kuram būtu jāpārtop par valsts apdrošināšanas sabiedrību, šie nauda pie esošajiem 110 miljoniem, kas nākamajā gadā ir paredzēti, parādās vēl 100 miljoni, tad šis te budžets kopā nav savelkams. Bažas ir par to, ka, ja šis budžets nonāk lielākā deficītā, kā tas ir bijis līdz šim, ka plāns B tiek izmantots pievienotās vērtības nodokļa celšana. Un tas, manuprāt, ir nepieņemami.

Reformas pretinieku iebildumi Kučinski bija nokaitinājuši. “Vienotības” kolēģiem valdībā viņš deva mājienu – vai nu reforma vai nu valdība bez jums.

Tomēr Rimšēvičs mudināja valdību pieņemt tikai ekonomiku stimulējošo reformas sadaļu un, kamēr nav saņemta Eiropas Komisijas piekrišana budžeta deficīta palielināšanai, nemēģināt mazināt nodokļus darba ņēmējiem un pensionāriem, kā arī nepalielināt akcīzes nodokli degvielai.

“Mēs ļoti daudz strukturālās nodokļu pārmaiņas vienlaikus veicam. Es ierosinātu tāpēc maija mēnesi izmantot ļoti produktīvam darbam. Turpināt visas šīs lietas noskaidrot. Šodien pieņemt tikai tās pamatnostādnes, kas mums ir pilnīgi skaidras un kuras mēs varētu saukt par nodokļu reformu. Kas ir UĪNs, ĪĪNs, neapliekamā peļņa, kas ir reinvestēta atpakaļ uzņēmumā,” norāda Latvijas Bankas prezidents.

To pašu tikai citiem vārdiem pieprasīja “Vienotības” ministri. Kučinskis bija spiests piekāpties, sevišķi tādēļ, ka uz kompromisiem viņu mudināja arī paša partijas biedri.

Starpbrīdis valdības nodokļu reformas sēdē. Uz spontānām sanāksmēm pulcējas katras partijas ministri. Valdības koridorā slepena starppartiju sanāksme. Imants Parādnieks, Jānis Dūklavs un Arvils Ašeradens. Rezultātā valdība nolēma reformu atlikt un noskaidrot, ko par to domā Eiropas Komisija. Taču neatrisināts vēl paliek jautājums par veselības finansēšanas avotu. Latvijas Bankas vadītājs uzskata, ka, iespējams, jāmeklē papildu finanšu avoti, piemēram, iedzīvotāju maksājumi, apdrošinot savu veselību.

“Es pamanu to, ka faktiski nodokļu reformas un nodokļu pamatnostādņu apspriešana netieši tomēr norāda uz to, ka pie šī jautājuma noteikti nāksies atgriezties,” paredz Rimšēvičs.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents (ZZS)

Jebkurā gadījumā šodienas NTSP lēmums liek meklēt arī izeju. (NP: Tad par papildu maksājumiem no iedzīvotājiem varētu būt runa?) “Vienotībai” šis jautājums arī ir ļoti, ļoti svarīgs, tādēļ veselība nešauboties no viņu puses tika pieteikta. Nu tad kopīgi arī skatīsimies, kā to risināt. Es neesmu dzirdējis arī konkrētus piedāvājumus, es, vienkārši apzinoties, ka bez koalīcijas nu būs grūti, faktiski neiespējami pieņemt, meklēju arī šobrīd iespējas sēsties pie galda un vienoties.

Dana Reizniece-Ozola
finanšu ministre (ZZS)

Tas būs diskusiju jautājums ar kolēģiem, jo Finanšu ministrija no savas puses ir piedāvājusi veselības finansēšanas modeli ilgtermiņā, sasaistot to ar valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, nu, ja šis nav atbalstāms plāns, tad es arī sagaidu, ka kolēģi partneri piedāvās arī risinājumus no savas puses.

Edvards Smiltēns
“Vienotības” priekšsēdētāja vietnieks

(NP: Kur atrast naudu veselībai?) Tam būtu jānāk piedāvājumam no Finanšu ministrijas. (NP: Nē,  jūsu valdība, kur atrast naudu veselībai?) Tad ir jāsēžas pie galda, jādiskutē. (NP: Vai jāatbalsta veselības apdrošināšana?) Iespējams, ir jāatbalsta veselības apdrošināšana.

2 komentāri

TOP komentāri

  • Agris
    0

    Agris

    vēl mazliet- PVN.. kas tas ir?? kādu nafig pievienoto vērtību jūs te apliekat un par ko ir jāmaksā šis sods?? jā sods, jo nodoklis ir tikai un vienīgi sods par to , ka kāds ir atļāvies kaut ko darīt lai neneomiru badā.
    tātad pie PVN! izpētot šā nodokļa rašanās vēsturi , secinājums ir vioens- jūs , maitas gabali , valdoši deguni vienkārši un rupji sadārdziniet preci. un viss tā ir tā pievieotā vērtība, jūs pievienojat vērtību precei, lai tā kļūtu dārgāka! un tam nav vekāda sakara ar preces kvalitāti ideju , novatorismu utt. taču sadārdzināt to preci itkā cēlu mērķu vārdā- lai aizsargātu vietējo ražotāju no ievestās preces lētuma. tikai ir liela problēma- tas princips bija aktuāls 1949. gadā, un kāpēc no PVN nav atbrīvota vietējā ražojuma prece. atbilde ir gauži vienkārša- jums valdoņiem visu laiku ir par maz. jūsu alkatība nav remdināma. atliek cerēt, ka jūs vienreiz nosprāgsiet!

    07.05.2017 21:01

  • Agris
    0

    Agris

    teikšu kā ir- to nodokļu ir par daudz... ne tikai kopējās summas izteiksmē bet arī katra elementa/ vienības skaita ziņā. velns kājas salauzīs ne izpratīs kas kur kad jāmaksā. Un- ja nodokļos aiziet 70% no algas, ta ejiet jūs visi irst!! nekāda ekonomija nebūs un nekāda ekonomika jums te neplauks!

    07.05.2017 20:52

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas