Latvija pamatīgi novilcinājusi mobilizācijas plāna izstrādi X stundai

0 komentāri

Valsts aizsardzība apdraudējuma gadījumā – vai tas būtu militārs, vai postoša dabas katastrofa, nav atkarīga tikai no militārajiem vai glābšanas dienestu spēkiem. Tam var būt nepieciešama visu valsts un arī privātpersonu rīcībā esošo resursu mobilizācija un saskaņota rīcība.

Gadu pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO 2005. gadā pieņemta virkne dokumentu par mobilizāciju, taču daudzos gadījumos tie tā arī palikuši tikai papīra formā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šobrīd Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi tautsaimniecības mobilizācijas plānu, kurā uzskaitīts viss, kas krīzes brīdī varētu būt nepieciešams armijai un iedzīvotājiem. Tam bija jābūt gatavam jau pirms pieciem gadiem. Taču tas nav vienīgais līdz šim novārtā atstātais uzdevums. Piemirstajos dokumentos atrodami arī formējumi, kas vēlāk nav ne apspriesti, ne izveidoti.

Katras valsts pienākums ir nodrošināt ne vien raitu ikdienas dzīvi un attīstību, bet arī krīžu, ārkārtas situāciju un apdraudējuma pārvarēšanu. Šādās situācijās būtiska ir spēja mobilizēties un koordinēti, pārdomāti rīkoties. Ne vien armijai un glābšanas dienestiem, bet visai tautsaimniecībai.

Foto: LETA

Foto: LETA

AM Valsts sekretārs Jānis Sārts:
Attiecīgi, kad šie trīs elementi ir, tātad militārās spējas mobilizācija, kā sabiedrība, ikdienišķa sabiedrība funkcionēs krīzes, ārkārtas izņēmuma stāvoklī, un trešais ir, kādā veidā tie resursi, kas valstij ir pieejami, viņi tiek piegādāti, kā vienai pusei, tā otrai. Tie ir tie trīs loģiskie akmeņi, uz ko tas viss balstās.

Gadu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO likumdevēji pieņēma vairāk nekā desmit dokumentus ar uzdevumiem, kas jāpaveic, lai valsts būtu gatava ārkārtas situācijām un militāriem draudiem. Pagājuši jau desmit gadi, taču daudzi svarīgi uzdevumi tā arī nav izpildīti.
Viens no svarīgākajiem ir Tautsaimniecības mobilizācijas plāns. Šajā dokumentā jābūt uzskaitītiem visu apdraudējumu veidu pārvarēšanai nepieciešamie resursi, piemēram, degviela, pārtika medikamenti. Cik no tiem ir valsts rīcībā, cik ir jāiegādājas, kā pie tiem tikt. Kas ir atbildīgs par to pieejamību un sadali krīzes situācijā. Šis dokuments ir konfidenciāls. Tā sagatavošana uzticēta Ekonomikas ministrijai. Tam bija jābūt gatavam jau 2010.gadā, taču ministrija ilgstoši neko nedarīja.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Aizsardzības, drošības un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis:
Mēs sākām šo jautājumu tirpināt no atbildīgajām iestādēm, toreiz bija tāda nesaprašana, nu ko jūs kasāties, nu ko jūs ņematies? Mēs iedevām gadu, lai sagatavo projektu un parāda, kaut šis pat nav Saeimas atbildībā esošs dokuments, šo lēmumu apstiprina Ministru kabinets. Tomēr redzot, ka 10 gadus nekas netiek darīts, šis bija kā mājas darbs, iestājoties NATO un viņš pat netika izdarīts iestājoties, tad satiekot pēc gada ar jauniem ierēdņiem, viņi plātīja rokas un nezināja, ko iepriekšējie solījuši.

Izmaiņas ierēdņu attieksmē notikušas pirms pusotra gada, un tagad plāns ir gatavs. Drīz par to lems valdība. Plāna izstrādi iekustināja tagadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Jurijs Spiridonovs.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: No tautsaimniecības mobilizācijas plāna izriet nozaru mobilizācijas plāni. Vai pie tiem ir darbs uzsākts?
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra p.i. Jurijs Spiridonovs: Ir dažādi. Kopumā varētu teikt tā, tad, kad 10 gadus nav dokumenta, un tas dokuments top, tad, protams, parādās ļoti daudz informācijas, ka nozares, negaidot kādu īpašu regulējumu no ekonomikas ministrijas ir veikušas pietiekami daudz darba. Un, protams, būs arī tautsaimniecības mobilizācijas plāns vai arī mūsu kopējais darbs ieviesīs korekcijas apakšplānos, bet pamatā tas ir plāns, kas raksturo resursus valstī.

Taču tautsaimniecības mobilizācijas plāns nav vienīgais no mobilizācijas dokumentiem, kas ilgus gadus gulējis plauktos ierēdņu neievērots.

Likums par mobilizāciju paredz, ka Iekšlietu ministrijai ir jārūpējas arī par īpašiem civilās aizsardzības formējumiem, ko X stundā varētu mobilizēt, lai veiktu glābšanas darbus, sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem, kā arī likvidētu katastrofu sekas. Šādiem formējumiem jābūt rezervē, ja katastrofa vai krīze ir tik liela, ka esošie glābšanas dienesti netiek galā ar sekām. Formējumiem drošības dokumentos ierādīta nozīmīga loma. Izstrādātas šādu vienību atšķirības zīmes, paredzēts nodrošinājums un ekipējums. Lai gan noteikumi ir spēkā, šķiet, ka tie ir piemirsti.

Foto: LETA

Foto: LETA

VUGD Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Baltmanis:
Tādu formējumu nav. Ideja ir tāda, ka, piemēram, pašvaldība vai kāda iestāde, viņai uzlikti pienākumi, uzdevumi valsts civilās aizsardzības plānā, ja viņa valsts apdraudējuma gadījumā, ņemot ērā savu apdraudējuma analīzi veikto, saprot, ka viņa nevarēs īstenot ar esošajiem resursiem, pasākumus, kas ir noteikti šajā valsts civilās aizsardzības plānā, viņi var sagatavot mobilizācijas pieprasījumu, ka tādai un tādai pašvaldībai ir jāizveido civilās aizsardzības formējums.

Citēju likumu, ka novadu pilsētu pašvaldības veido formējumus pēc Iekšlietu ministrijas pieprasījuma. Pēc sarunas atkārtoti iepazinies ar pretrunīgajām normām, Baltmanis tomēr uzstāj, ka ierosinājumiem par šādu formējumu veidošanu vajadzētu nākt no pašvaldībām vai citām institūcijām, nevis Iekšlietu ministrijas. Tomēr pašvaldības ir citās domās. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs un pašvaldību savienības valdes loceklis Dainis Turlais skaidro, ka civilās aizsardzības jomā sadarbība ar Iekšlietu ministriju ir cieša, taču jautājumi par šādu formējumu nepieciešamību nav apspriesti.

Foto: LETA

Foto: LETA

RD Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais (Saskaņa):
Vadošā iestāde civilās aizsardzības jomā ir Iekšlietu ministrija, viņas dienests un attiecīgi, kad ir nepieciešamība lokāli vai reģionāli vai valsts līmenī izsludināt ārkārtas situāciju, kas saistīta ar notikumiem, kur jāiesaista civilās aizsardzības plāns, tad šī vadošā iestāde ir tā, kas to veic un pašvaldība ir tā, kas piedalās. To, ka pašvaldība tikai vienam mērķim, civilai aizsardzībai veidotu kaut kādas struktūras, vienības vai resursus, nē. Es strādāju arī Pašvaldību savienības valdē, es neesmu dzirdējis, ka kāda pašvaldība būtu saņēmusi mobilizācijas uzdevumu. Ja viņa nav, tad nekāda pašdarbība šajā virzienā nevar būt.

Mobilizācijas likumi paredz ne vien dažādu pasākumu un plānu izstrādi, bet arī iesaistīto dienestu mācības. Piemēram, kā krīzes situācijā armija var sadarboties ar civilajām struktūrām, kā valsts mēroga krīzes situācijās rīkoties amatpersonām. To līdz šim kavēja gan naudas, gan motivācijas, gan likumu trūkums. Tagad viss jāsarauj īsā laikā, un valsts vadītāji bažījas, ka tas var izsaukt nepamatotu satraukumu.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs (ZZS) Raimonds Vējonis:
Ažiotāža jau saceļas tāpēc, ka valstī daudzās jomās daudz kas nav izdarīts. Tagad, protams, skatoties no Ukrainas notikumu kontekstiem ir daudz lielāka uzmanība pievērsta drošības aspektiem, un līdz ar to, protams, ka daudzi darbi, kas tagad tiek darīti, viņi notiek paātrinātā tempā vienlaicīgi daudzās nozarēs, kas varbūt rada kaut kādu nevajadzīgu kņadu, ka notiek kaut kāda gatavošanās. tas jau pamatā ir neizdarīto darbu padarīšanu, visi beidzot ir sapratuši, ka drošības jautājumi ir ļoti būtiski.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas