Latvija kļuvusi par kontrabandas cigarešu tranzītlielvalsti – budžetam garām aiziet 70 miljoni eiro

0 komentāri

Valsts budžetam katru gadu garām aiziet ap 70 miljoniem eiro, ko neizdodas iekasēt kā akcīzes nodokli par cigaretēm, jo 30 procenti no visa Latvijā izpīpētā ir kontrabanda. Šis skaitlis pēdējo piecu gadu laikā ir būtiski audzis, taču arvien asāk iezīmējas cita tendence – Latvija ir kļuvusi par kontrabandas cigarešu tranzītlielvalsti.

Mums kaimiņos ir Baltkrievija, kur cigaretes ar visu nodokļu uzcenojumu ir četras reizes lētākas nekā Latvijā un divpadsmit reižu lētākas nekā Lielbritānijā. Cik liela ir nelegālā tranzīta plūsma neviens pateikt nevar, taču šā gada sākumā runāt par to sākuši mūsu kaimiņi lietuvieši, kas konstatējuši, ka arī viņu tirgū baltkrievu prece ienāk ne vien no viņu uzraudzītās robežas ar Baltkrieviju, bet arī no Latvijas.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kontrabandas cigarešu pārdevēji tirgos ir neatņemama sastāvdaļa jau divdesmit gadus. Policija cīnās, taču nesekmīgi. Pārdevēji vienmēr ir uz vietas. Darba dienas vidū Centrāltirgū bez acīmredzama mērķa slaistās vairāki skarba paskata vīri.

Pie viņiem var nopirkt gan vienu paciņu, gan piecus blokus. Viss ir pa rokai. Ja pietrūkst, piesteidzas izpalīgs ar nepieciešamo preci. Tirgus izpētes kompānijas Nielsen dati liecina, ka Rīgā kontrabandas cigarešu īpatsvars ir 26%, Daugavpilī tradicionāli ir visaugstākais kontrabandas īpatsvars – 62% tur izpīpēto smēķu Latvijā ievesti nelikumīgi.

Arī Daugavpils tirgū kontrabandas pārdevēji nav ilgi jāmeklē. Pie vārtiem stāv romu tautības sieviete. Ik pa brīžam viņai pienāk kāds klients un nopērk pa paciņai. Cenas nav būtiski zemākās kā Rīgā. Baltkrievu premjers maksā eiro četrdesmit, bet Vinstons maksā 2 eiro. Veikalu plauktos tās ir par eiro dārgākas.

Nekā personīga: Kāpēc tie kontrabandas cigarešu tirgotāji tirgū ir? Kas traucē viņus izskaust?
VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 3.nodaļas priekšnieks Aleksandrs Čapulis: Ja šī problēma būtu vienkārši risināma, tā būtu atrisināta jau sen. Šeit ir vairāki jautājumi un vairāki iemesli. Viens no iemesliem varētu būt, gribētos pateikt, ka sabiedrības daļa ļoti atbalsta šo rūpalu, jo, kamēr ir pieprasījums un pieprasījums ir ievērojams, tikmēr atradīsies cilvēki, neskatoties uz atbildību, kas paredzēta likumā un organizēs piedāvājumu.

Tirgotājiem par nelieliem apjomiem paredzēti vien administratīvie sodi. Sodus pieķertie nemaksā, bet tirdzniecību turpina. Ja kāds pamet šo nodarbi, nekavējoties viņa vietā stājas cits. No pagājušā gada sākuma Centrāltirgū veikti vairāk nekā 400 kontroles pasākumi, konfiscēts miljoniem cigarešu, arī automašīnas, taču tirdzniecība turpinās.

Lēto cigarešu nonākšana tirgū ir tikai sekas. Ja tās izdotos apturēt jau uz robežas, šādas problēmas nebūtu. Pērn robežsargi un muitnieki konfiscēja 130 miljonus cigarešu. Kontrabandisti cigaretes no Baltkrievijas ieved dažādos ceļos. Tās tiek slēptas gan kravas automašīnās, gan vilcienos. Muitai izdodas atklāt vien nelielu daļu, no nelikumīgās preces.

Pāternieku robežkontroles punkts ir viens no trim Latvijas muitas punktiem uz Baltkrievijas robežas. Te lielāko plūsmu veido kravas automobiļi. Katru pārbauda. Muitnieki apskata dokumentus, kravu un auto. Ja viņi pamana kaut ko aizdomīgu, mašīnu aizdzen uz īpašu angāru un veic padziļinātu pārbaudi.

VID Muitas pārvaldes Pāternieku MKP muitas virsuzraugs Uldis Ruļuks: Lielākā daļa personāla te ir pieredzējuši cilvēki, un darbs kā jebkurā citā darbavietā ir kaut kādas savas iestrādes. Intervējot to pašu transportlīdzekļa vadītāju, runājot par ikdienišķām tēmām, no kurienes, uz kurieni, kā un kāpēc. Cilvēks, viņš sāk kaut kādu priekšstatu radīt, kas ir ar šo transporta līdzekli. Kaut kādu nepamatotu nervozitāti, jā protams, tas ir indikators, ka varētu kaut ko konstatēt.
Nekā personīga: Tās riepas ir izplatīts veids?
Uldis Ruļuks: Ļoti. Tas ir, teiksim tā, nav vizuāli uzkrītošs, riepas ir visiem transporta līdzekļiem. Rezerves riepas ir visiem. Tajā pašā laikā var noslēpt pietiekoši lielu daudzumu.
Nekā personīga: Kas ir otrs izplatītākais veids?
Uldis Ruļuks: Dubultā grīdas, dubultsienas. Protams, tiek izmantota krava kā piesegs. Pagājušā gadā šeit atradām izveidotu slēpni zem skaidām. Skaidu pārvadāšanai domātai piekabei. Kokmateriāli, arī pagājušogad. Bija konstatēti kokmateriālu kravā. Izdoma ir ļoti bagāta.

Pāterniekos tuvākajā laikā paredzēts iedarbināt kravu skeneri. Tas ir uzbūvēts, bet vēl nedarbojas. Tas būtiski atvieglošot muitnieku darbu, jo viegli varēs caurskatīt kravas, tās neizkraujot, un varēs konstatēt slēptuves mašīnu konstrukcijās. Ar skeneriem visus robežpunktus plānots aprīkot līdz nākamā gada beigām. Tādi darbojas tikai divos kontrolpunktos uz Krievijas robežas. Uz robežas ar Baltkrieviju nav neviena.

Bez skenera ir arī dzelzceļa muitas kontrolpunkts Indrā. Muitniekiem ir tiesības aizturēt vilcienu 40 minūtes. To laikā pieciem muitniekiem jāspēj pārbaudīt viss vilciena sastāvs. Izplatītākais veids ir cigarešu slēpšana ogļu vagonos. Lielākā daļa kontrabandas cigarešu nāk no Baltkrievijas. Apmēram 67 procenti. Tur tās pirktas legāli, visiem iepakojumiem ir akcīzes markas. Arī kontrabandā no Krievijas nereti tiek ievestas tieši Baltkrievijā ražotās cigaretes.

Nekā personīga: Vai ir kāda sadarbība ar Baltkrieviju? Ko viņi saka?
VID Muitas policijas pārvaldes direktora vietnieks Mārtiņš Kalniņš: Ar baltkrieviem ir grūti patiesībā, jo, ņemot vērā, es pat nezinu viņu darba specifiku, iespējams, kaut kādu politisko procesus, viņiem grūti sadarboties. Jā, mums notiek informācijas apmaiņa par iespējamu nelikumīgu cigarešu ievešanu Latvija, un mēs komunicējam, izrunājam. Tad tās cigaretes tiek Baltkrievijā aizturētas. Līdz ar to tas rada zināmas problēmas mūsu komunikācijā.
Nekā personīga: Kādā ziņā Latvijai būtu izdevīgāk? Ka tur viņus aiztur, vai, ja pārved un aiztur šeit?
Mārtiņš Kalniņš: Nu protams, ka labāk, ja mēs šīs personas, īpaši ja tie ir Latvijas valsts piederīgie, ka mēs viņus šeit arī neitralizētu un sauktu pie atbildības, un uz kādu laiku izslēgtu no šādas darbības. Jo parasti jau šie cilvēki neko citu arī neprot. To rūpalu viņi jau ir darījuši un darīs arī turpmāk.

Ar Latvijas caurajām robežām mierā nav lietuvieši. Viņi konstatējuši, ka tirgū nonāk ne vien tās kravas, ko paši nav izķēruši, bet arī Latvijas muitas kontrolei izsprukušie nelegālie sūtījumi. Lietuvieši savukārt saņem pārmetumus no poļiem.

Lietuvas Muitas krimināllietu dienesta direktors Mants Kaušils: Jā, mēs tiešām esam pamanījuši, ka pēdējā laikā ir tendence, ka Baltkrievijas izcelsmes cigaretes vai arī citas kontrabandas izcelsmes cigaretes Lietuvā tiek ievestas no Latvijas. Jā, šāda tendence tiešām ir. Ja runājam par konkrētiem cipariem, tad 2014. gadā Lietuvas muita aizturēja mazliet virs astoņiem miljoniem kontrabandas cigarešu, bet šogad jau desmit miljonus kontrabandas cigarešu. Tas nozīmē, ka četru mēnešu laikā skaits ir pārsniedzis pagājušā gada rādītāju par 12 mēnešiem. Kas apstiprina, ka tiešām tendence pieaug.
Nekā personīga: Vai ir kādi aprēķini, cik lieli zaudējumi nodarīti Lietuvai, tā dēļ, ka no Latvijas ieved kontrabandas cigaretes?
Mants Kaušils: Nē, es nevaru pateikt, cik lieli ir tie zaudējumi, jo nevēlētos spekulēt ar šādiem datiem. Tas, ka kontrabandas cigaretes tiek ievestas, nozīmē tikai to, ka kriminālā pasaules cenšas atrast dažādus veidus, caur kurieni ievest šīs cigaretes. Viens ceļš ir caur Latviju, otrs caur Lietuvu vai arī Poliju. Tāpēc konkrēti runāt par vienas valsts nodarītajiem zaudējumiem nevaru.
Nekā personīga: Vai Lietuvas dienesti ir saņēmuši kādus signālus vai aizrādījumus no citām ES valstīm apritē nonāk kontrabandas cigaretes no Baltijas?
Mants Kaušils: Jā, mūsu kaimiņvalsts Polija ir devusi arī šādus signālus.

Nekā personīga: Vai, jūsuprāt, valsts pietiekami darbojas, lai ierobežotu kontrabandas apjomu?
Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone: Asociācija ir gandarīta par paveikto, ko tiesībsargājošās institūcijas ir sasniegušas, jo situācija tiešām uzlabojas, taču, protams, vēl ir daudz darāmā, jo Latvija joprojām ir vadošā valsts kontrabandas ziņā Eiropas Savienībā.

Viņasprāt, vajadzīgāka ciešāka muitas, policijas un robežsardzes sadarbība, kā arī jāceļ muitniekiem algas, īpaši zemākā līmeņa darbiniekiem.

Tabakas izstrādājumu ražotāju asociācijas pārstāve Marita Jansone:
Un, protams, sodu sistēma. Jo nav noslēpums, ka tieši nesodāmības sajūta vai tas, ka šie sodi ir mazi, pretstatā plānotai vai iespējamai peļņai, ko šie noziedzīgie grupējumi gūst, ir viens no faktoriem, kas liek izvēlēties varbūt tieši Latviju, lai šeit organizētu šīs kontrabandas aktivitātes.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperts Jānis Butkevičs uzskata, ka svarīgākais ir celt algas muitniekiem, veidot skaidru motivācijas sistēmu, bet iekārtas un robežpunktu aprīkojums ir nākamais uzdevums, kur jāmēģina panākt lielāks atbalsts no citām Eiropas valstīm.

LTRK eksperts konkurētspējas jautājumos Jānis Butkevičš:
Šī nav tikai Latvijas problēma, bet šī ir kopējā Eiropas Savienības problēma, tāpēc ar cerībām skatāmies 10. maijā Latvijā sabrauks Eiropas Savienības dalībvalstu muitu vadītāji, notiks liels pasākums prezidentūras ietvaros. Ja mēs prezidentūrā pamatā fokusējamies uz kopējam Eiropas Savienības labumam, tad šī ir iespēja, šajā tikšanās reizē panākt kaut ko, kas ir svarīgs arī tieši Latvijai. Stiprinām mūsu ārējo robežu, tad ieguvējs būs Latvija, tad mēs iekasēsim arī vairāk naudas nodokļos, gan arī citas Eiropas Savienības valstis.

Uzziņa

Kontrabandas īpatsvars Latvijas pilsētās (procenti no kopā patērētā):

  • Daugavpils – 62%
  • Līvāni – 45%
  • Ludza – 42%
  • Ventspils – 38%
  • Rēzekne – 35%
  • Rīga 26%
  • Liepāja 24%
  • Jūrmala 24%
  • Gulbene 5%

Dati: The Nielsen company

Vidējā cigarešu paciņas cena eiro

  • Lielbritānija 8,15
  • Vācija 5,02
  • Francija 6,5
  • Latvija 2,38
  • Krievija 1,31
  • Baltkrievija 0,64

Dati: KPMG

Kontrabandas cigarešu īpatsvars ES valstīs

  • 1. Latvija 28,8
  • 2. Lietuva 27,1
  • 3. Īrija 21,1
  • 4. Igaunija 18,6
  • 5. Bulgārija 18,2
  • 6. Grieķija 17, 8

Dati: KPMG

Muitā uzsāktie kriminālprocesi par krāpšanu akcīzes preču jomā:

  • 2012 – 70
  • 2013 – 108
  • 2014 – 136
  • Latvijā patērē 2,3 miljardus cigarešu.
  • Nodokļus iekasē tikai par 1,8 miljardiem
0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas