Latvija ir gatava slēgt robežu, ja bēgļu straumes pavēršas mūsu virzienā

14 komentāri

Viens no bēgļu galamērķiem ir Skandināvijas valstis. Pagaidām viņi tur nonāk caur Vāciju un Dāniju. Bet, ja bēgļu plūsmas pavērsīsies mūsu virzienā, Latvijai var nākties lemt uz laiku atjaunot robežkontroli.

Ilze Pētersone-Godmane, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
FOTO: LETA

FOTO: LETA

Polija viennozīmīgi ir buferzona šai te plūsmai, kā viņi varētu līdz Latvijai un tālāk līdz Skandināvijai nonākt. Bet skaidrs, ka lielākās plūsmas joprojām vēl ir pie Balkāniem. Runāt par to, ka šī plūsma varētu tūkstošos pavērsties caur Poliju, tālāk caur Baltijas valstīm, uz Skandināviju – pagaidām mēs tādas prognozes neredzam.

Par ārkārtas robežkontroles ieviešanu jālemj valdībai. Bet, ja jārīkojas strauji un notiekošais apdraud valsts drošību, robežu sargāšanu vienpersoniski var ieviest iekšlietu ministrs.

Rihards Kozlovskis, iekšlietu ministrs

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Tā ir situācija, kad valsts netiek galā ar masveida pieplūdumu, kas tagad bija arī Vācijā, kur atjaunoja robežkontroli. Ir mehānisms, kas paredz ārkārtas situācijā līdz 2 mēnešiem valstī šādu situāciju veidot. Bet es pašlaik neredzu nepieciešamību to darīt. Bet līdzīgu situāciju ir iespējams modelēt, ja Ukrainā notiek kaut kas līdzīgs un kad ir masveida pieplūdums uz ES – tad šādu mehānismu izslēgt nevarētu.

Problēmas var radīt cilvēku trūkums, kam robežas būtu jāsargā. Pēc Latvijas iestāšanās Šengenas zonā robežkontroles punkti Lietuvas un Igaunijas pierobežā palika tukši. Darbinieki aizrotēti vai darbu pametuši. Lai robu aizlāpītu, ir plāns piesaistīt zemessardzi.

Normunds Garbars, Valsts robežsardzes priekšnieks

FOTO: LETA

FOTO: LETA

Mūsu tā ideja un mūsu nepieciešamība – ir vajadzīgs cilvēku resurss, jo nespējam nosegt visus ceļus. Mēs varam nodrošināt robežpārbaudi – mēs varam nodrošināt cilvēkus, kas var veikt robežpārbaudi konkrētajās vietās, kas tiks noteiktas par robežšķērsošanas vietām, bet zemessardze mums ir nepieciešama, lai nepieļautu cilvēku pārvietošanos ārpus šīm noteiktajām atjaunotajām robežšķērsošanas vietām.

Šonedēļ trīs dienas Latvijas un Lietuvas robežsargi vēl pagaidām bez zemessardzes rīkoja ārkārtas mācības. Pierobežā tika pastiprināta cilvēku kontrole. Šajā laikā pārbaudīti ap 1000 caurbraucēju. Robežsardze sola, ka līdzīgas mācības atkārtosies, un drīzumā tās plānotas arī uz Igaunijas robežas. Rīcība ārkārtas situācijai jau šobrīd ir skaidra.

Šodien ir definēts, ka zemessardzei būtu jānobloķē kādi 13 ceļi uz Lietuvas un 7-8 ceļi uz Igaunijas robežas. Mēs plānojam atjaunot 7 vietās uz Lietuvas robežas. Maksimāli līdz 7 vietām robežpārbaudes – veikt cilvēkiem dokumentu pārbaudes tiem, ieceļojot vai izceļojot no Latvijas. Un 3 vietās uz Igaunijas robežas. Tas ir maksimālais skaitlis, ko mēs spējam nodrošināt ar esošo personālu,” norāda Garbars.

Uz pierobežām pārcels robežsargus no Rīgas un Ventspils nodaļām. Mobilās vienības piesaistīs no austrumu robežas, kurām ir tehnika, ar ko pārbaudīt dokumentus.

Bet gan uz mūsu, gan kaimiņvalstu robežām pagaidām viss ir mierīgi. Igaunijā šajās dienās ostā aizturēts viens Afganistānas pilsonis, Lietuvā viens sīrietis. Tomēr reģionā turpina uzdarboties nelegālie cilvēku pārvadātāji no Latvijas. Šo trešdien Lietuvas robežsargi aizturēja trīs automašīnu kolonnu – pa priekšu brauca BMW un Volvo ar Latvijas numuriem, aiz viņiem glauns Mercedes no Krievijas, kurā bija paslēpti 4 vjetnamieši – divi salonā, divi bagāžniekā. Aizturētajiem draud līdz pat 8 gadiem cietumā. Lietuvā šogad aizturēti jau 17 cilvēku kontrabandisti no Latvijas.

Mūsu kravu pārvadātājiem šonedēļ slēgtās robežas Eiropā problēmas nav radījušas. Bet, ja kontrole tiks ieviesta pašu mājās, tas radīs sarežģījumus.

Latvijai īpaši svarīga ir robežas būvniecība ar Krieviju, kas dažādu iemeslu, tostarp naudas trūkuma dēļ, jau vairākus gadus ir kavējusies. Premjere Laimdota Straujuma vēl laikā, kad Latvija nespēja pieņemt lēmumu par uzņemamo bēgļu skaitu, telefonsarunā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žanu Klodu Junkeru centusies smalkjūtīgi prasīt papildu palīdzību no Briseles austrumu robežas stiprināšanai.

Skaties video!

Bēgļu krīze Eiropā!

14 komentāri

TOP komentāri

  • siets
    +8

    siets

    Mums jau robeža faktiski nav. Ir tikai taciņa un robežstabiņi.

    20.09.2015 22:01

  • 334
    +8

    334

    ne jau caur robežpunktiem viņi nāks

    20.09.2015 21:42

  • mozys čangaleits
    +7

    mozys čangaleits

    Nebūsim naivi, viņi nenāks , kā mākonis, bet to, ko šī kaza saka neņemsim par pilnu, jo robeža ir, kā caurs siets

    20.09.2015 21:03

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas