Kūtris “piekoriģē” deputātu lemto iesniegumā prokuratūrai un lūdz vērsties pret Straujumu

1 komentārs

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Citadeles pārdošanu vadītājs Gunārs Kūtris šovasar vērsies pie Ģenerālprokurora, lai izmeklē, viņaprāt, premjerministres Laimdotas Straujumas pastrādātus noziegumus. Savukārt, Vienotības Saeimas frakcija pirms nedēļas prokuroram prasījusi izvērtēt, vai kriminālus pārkāpumus nav pieļāvis pats Kūtris. Abos gadījumos prokuratūra prasīto ir noraidījusi.

Bankas Citadele pārdošanas parlamentāro izmeklēšanas komisiju pirms gada izveidoja pēc sabiedriskajā telpā virmojošām baumām, ka banka amerikāņu investoram Ripplewood pārdota par sviestmaizi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Komisijas vadībā iecēla opozīcijas partijas No sirds Latvijai deputātu Gunāru Kūtri. Viņš enerģiski sāka darbu, lai atklātu, kas vainīgs pie zemās pārdošanas cenas. Komisija paskaidrojumu sniegšanai aicināja augstas valsts amatpersonas, arī premjerministri Laimdotu Straujumu. Ar atklājumiem neveicās. Amatpersonu iztaujāšana jaunus faktus neatklāja.

Šā gada jūlija sēdē deputāti pārrunāja Laimdotas Straujumas izteikumus kādā no iepriekšējās komisijas sēdēm. Tur premjerministre bija minējusi, ka uz viņu esot izdarīts spiediens, lai par Citadeles investoriem neņemtu amerikāņus. Komisija bija prasījusi paskaidrojumus SAB direktora vietnekam Andim Freimanim un Drošības policijas priekšnieka vietniekam Intam Ulmanim. Abi esot atbildējuši, ka viņu rīcībā ziņas par spiedienu neesot. Komisija prasījusi paskaidrojumus Straujumai. Premjere atrakstījusi, ka spiediens nav bijis nekas konkrēts, bet viņai bijis tāds viedoklis.

Komisija bija pieprasījusi Valsts kancelejai ierakstu no valdības slēgtās sēdes, kurā lēma par sarunu uzsākšanu ar Ripplewood.

Atklājās, ka audioierakstā ir pārtraukumi. Turklāt trūkusi dokumentācija par to sēdes brīdi, kad ministri palūguši iziet citas personas. Vēlāk valsts kanceleja bija atsūtījusi paskaidrojumus par šo sēdes brīdi un to, kādēļ ierakstā ir griezuma vietas.

Skaidrojumi deputātus neapmierināja. Viņi saskatatīja, ka pretrunas Straujumas izteikumos un montāža valdības sēdes ierakstā varētu būt fakti, kas atklāj nelikumības bankas pārdošanā. Komisija nolēma prasīt prokuratūrai izmeklēšanu.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Kūtris vēstulē prokuratūrai pauž it kā komisijas viedokli, ka premjerministre Laimdota Straujuma ir pieļāvusi noziedzīgas darbības un par tām ir nepieciešams rosināt kriminālprocesu. Komisijas stenogrammā šādu deputātu domu īsti nav.

Izmeklēšanas komisijas stenogramma no Kūtra vēstules prokuratūrai atšķiras. No stenogrammas izriet, ka deputātiem notikušais šķiet aizdomīgs un prasās pēc izmeklēšanas. Savukārt Kūtris jau apgalvojuma formā raksta, ka Straujuma, sniedzot nepatiesas ziņas, ir apzināti maldinājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Savukārt Valsts kancelejas darbinieki, esot veikuši manipulācijas ar valdības sēdes audioierakstu, lai slēptu būtisku informāciju par Citadeles pārdošanu.

Kūtris komisijas deputātu vārdā prasa prokuratūrai sākt kriminālprocesu un vainīgās personas sodīt, lai gan sēdes stenogrammā lasāms, ka, piemēram, deputāts Elksniņš aicinājis savus kolēģus neuzņemties soģa lomu un notikušo nevērtēt. Tagad Kūtris skaidro, ka, vadoties pēc savas tiesību izpratnes, tikai vēlējies prokuratūrai nodot juridiski korektu iesniegumu.

Kūtris apgalvo, ka uz papīra izlicis tikai to, par ko deputāti lēmuši. Tomēr tādā gadījumā nav skaidrs, kādēļ Kūtrim būtu vajadzējis apzvanīt deputātus, lai pārliecinātos, ka tie neiebildīs pret viņa sarakstīto.

Par atšķirībām komisijas stenogrammā un Kūtra iesniegumā Vienotības Saeimas frakcija vērsās pie ģenerālprokurora. Iesnieguma autors Andrejs Judins saredz līdzības Kūtra rīcībā ar to, kā savulaik rīkojās Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece, kurai par komisijas lēmuma sagrozīšanu tiesa piesprieda kriminālsodu.

Pēc trīs mēnešu izmeklēšanas prokuratūra konstatēja, ka Straujumas un Valsts kancelejas darbinieku rīcībā nav likuma pārkāpuma. Prokuratūra konstatējusi, ka manipulācijas ar valdības ierakstu nav notikušas. Un par spiediena izdarīšanu Straujuma komisiju nav maldinājusi. Izrādās, ka par to viņa bija minējusi SAB direktoram Jānim Maizītim. Abi esot pārrunājuši kādu trešo personu rīcības ķēdi ar nolūku ietekmēt valdības lēmumu, ko varētu traktēt kā spiedienu. Kā skaidro prokuratūra Maizītis par šo sarunu varēja arī nestāstīt savam vietniekam Andim Freimanim, kuram Kūtra komisija prasīja paskaidrojumus.

Šonedēļ pokuratūra arī konstatēja, ka kriminālu pārkāpumu nav arī atšķirībās starp Kūtra vadītās komisijas stenogrammu un to, ko viņš rakstījis komisijas vārdā prokuratūrai. Abi lēmumi nav pārsūdzami.

Foto:

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • ES
    0

    ES

    Jau otra augsta limeņa jurista manipulācijas parādās atklātībā(Muižniece bija pirmā ), tad cik patiesibā tur ir nelikumību? Taisnību nedrīkst pierādit ar apšaubāmiem paņēmieniem.

    14.12.2015 08:34

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas