Krievijas vēstnieks pēta, ko Saeimas deputāti doma par tautas vēlētu prezidentu

1 komentārs

Īsi pirms Ziemassvētkiem Saeimas frakciju vadītājus publiski neizziņotā vizītē apmeklēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Vēstnieks vismaz vienā sarunā centies izzondēt, vai Saeima varētu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību.

Saeimas kuluāros ir sākusies diskusija par valsts prezidenta amata kandidātiem. Andrim Bērziņam vēl pārliecinoša Saeimas vairākuma nav. Šo diskusiju ir pamanījusi arī Krievijas Federācija. Valsts vēstnieks Vešņakovs pirms Ziemassvētkiem bija apmeklējis Saeimas frakcijas, lai cita starpā runātu arī par šo jautājumu un interesētos, vai nav iespēja, ka Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

19.decembris, piektdiena. Bruņojies ar šampanieti un kalendāru, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs dodas uz Saeimas frakciju No sirds Latvijai. Viņu sagaida partijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba un Saeimas prezidija loceklis Gunārs Kūtris. Ar Sudrabu un Kūtri vēstniekam bija vairāk kā stundu gara saruna par to, ka jāmaina Satversme, lai prezidentu vēlētu visa tauta.

Foto: LETA

Foto: LETA

Frakcijas No sirds Latvijai vadītāja Inguna Sudraba:
Mēs no savas puses tāpat kā ar visiem vēstniekiem runājam gan par to, ka mēs uzskatām, ka ir svarīga šī te tautas vēlētā prezidenta institūcijas veidošana.

Vešņakovs par tautas vēlētu prezidentu runāja arī ar Vienotību. Šeit pretī vēstniekam sēdēja viena persona – partijas un frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa. Viņa neesot gaidījusi, ka Vešņakovs vēlēsies apspriest Latvijas prezidenta vēlēšanu kārtību. Ar šo sarunu Krievija esot centusies izzināt iespējas panākt, kā Latvijā par augstāko amatpersonu var kļūt Kremlim draudzīgs politiķis.

Foto: LETA

Foto: LETA

Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa: Viņš vairāk interesējās par to kopumā, kā es prognozētu, vai prezidentu vēlēs pēc pašreizējās kārtības vai tautas vēlētu prezidentu.
Nekā personīga: Jūs viņam sniedzāt vīziju par saviem redzējumiem?
Solvita Āboltiņa: Nu, protams, tā kā es esmu juriste par šiem jautājumiem, es viņam arī sniedzu savu viedokli, un redzējumu par to, kādā veidā Latvijā šie jautājumi tiek skatīti, informējot arī par to, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī Satversme tiek mainīta trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā ar pietiekamām diskusijām, iesaistot sabiedrību, iesaistot ekspertus un, ka līdz šim tādas diskusijas vēl nav notikušas. Acīmredzot, tas ir jautājums, kas kaimiņvalsti interesēja. Tas nav jautājums, par prezidenta ievēlēšanas kārtību, kas varētu tikt uzdots aiz ziņkārības.

Ar Sudrabas partijas, Reģionu apvienības, Saskaņas un daļēji ZZS balsīm Satversmes grozījumi, kas paredz tautas vēlētu prezidentu, ir nonākuši komisijās. Tomēr Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisija tos neplāno izskatīt ātrāk kā pēc vairākiem gadiem. Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš uzskata, ka vēstnieks cenšas panākt Satversmes grozījumu ātru pieņemšanu. ”Viņš briesmīgi grib, lai tauta ievēl prezidentu, viņš lobē to. Nu mums jau nāk visādi lobiji šeit, vairāk vai mazāk atklāti,” Vienotības Saeimas deputāts Atis Lejiņš.

Saskaņas, ZZS un Reģionu apvienība izmaiņas atbalsta. Vešņakovs izmantoja iespēju ar šīm partijām apspriest citus jautājumus.

Foto: LETA

Foto: LETA

Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis: Nu viena tēma, protams, bija par Jauno vilni, neslēpšu. Par Jauno vilni gāja runa, kā mēs uztveram Jauno vilni un tā tālāk.
Nekā personīga: Jūs esat gājis uz Jauno vilni?
Augusts Brigmanis: Nē, es neesmu bijis ne uz vienu Jauno vilni un man cita mūzika interesē, man patīk kantrimūzika, es pateikšu godīgi.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas Reģionu Apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš: Viņu tēma bija iepazīties ar frakcijas vadību, tā bija tāda vienkārši pieklājības vizīte.
Nekā personīga: Trīs minūtes sapazināties, aizgājāt prom?
Dainis Liepiņš: Pieklājības pēc tēju uzvāra, tā kā. Jā. Vairāk vai mazāk pusstundas saruna.

Vešņakovu neuzņēma vienīgi Nacionālā apvienība. Bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kritizē jaunās kolēģes Ināras Mūrnieces atteikumu runāt ar vēstnieku. Ja diplomāts vēlas sarunas, esot jāizmanto iespēja.

“Ar savu pieredzi diplomātijā es varu pateikt, ka tā ir diezgan liela nekompetence kaut ko tamlīdzīgu paziņot. Tas diemžēl man ir jāsaka šajā situācijā. Tā ir ļoti liela politiska nekompetence. Saeimas priekšsēdētājs pārstāv visu parlamentu. Visus 100 deputātus un Nacionālajai apvienībai ir pozīcija, ka viņiem nepatīk Krievijas vēstnieks, viņi var to arī tādā veidā demonstrēt. Bet, ja mēs vēlamies rast kādu risinājumu ar valsti, ar kuru mums ir diplomātiskas, gan ekonomiskas attiecības, mēs ar šīs valsts amatpersonām kaut kādos noteiktos līmeņos runājam,:  uzskata Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība):
Es esmu dzirdējusi vai arī lasījusi Solvitas Āboltiņas izteikumu par to, kur viņa ir izteikusies kā bijusī Saeimas spīkere, ka viņa arī saprotot šo situāciju, ka valsts otrajai amatpersonai nebūtu jātiekas ar Vešņakovu, tā kā iespējams, šie signāli ir bijuši pretrunīgi.

Krievijas vēstniecība nav sniegusi atbildi, kādēļ Aleksandrs Vešņakovs interesējies Saeimā par Latvijas prezidenta ievēlēšanas kārtību.

1 komentārs

TOP komentāri

  • www
    +1

    www

    Lai pis uz savu rašu un pēta tur savu bardaku!

    19.01.2015 11:14

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas