Krievijas specdienesti cenšas atjaunot sadarbību ar bijušajiem darbiniekiem Latvijā un Lietuvā

0 komentāri

Lietuvā līdz 2001. gada augustam agrākie padomju specdienestu aģenti varēja atzīties, ka strādājuši PSRS represīvajās iestādēs. Valsts apņēmās 15 gadus neizpaust šīs ziņas un garantēt, ka bijušos padomju spiegus nevajās un nesodīs. Pieteicās 1589 personas. Vēsturnieki lēš, ka kopējais agrāko padomju aģentu skaits ir starp 5 un 6 tūkstošiem. Šogad 15 gadu klusēšanas termiņš beidzas, un politiķiem Lietuvas Seimā un valdībā jālemj, vai vārdus publiskot, vai termiņu pagarināt. Vairāki no šiem cilvēkiem turpinājuši strādāt neatkarīgās Lietuvas labā, un viņu vārdu atklāšana būtiski iedragātu valsts drošību.

Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības komisijas vadītājs, kurš uzrauga arī speciālo dienestu darbu, šonedēļ paziņoja, ka Krievijai ir interese par saviem agrākajiem biedriem Lietuvas teritorijā. Lietuvas dienestiem esot zināmi vairāki gadījumi, kad Krievijas spiegi sazinājušies ar saviem agrākajiem darbiniekiem, lai atjaunotu kontaktus ar viņiem, no jauna savervētu, izdarītu spiedienu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Arturs Paulausks
1990. gadā tika paziņots, ja viņi pārtrauks strādāt un atzīsies, nekad viņu vārdi netiks publiskoti. Viņi var mierīgi dzīvot, un pat mūsu specdienesti viņus aizsargās no dažāda veida ietekmes, ja mums nedraudzīgas valstis gribētu viņus kaut kā ietekmēt vai atkal savervēt. Mēs zinām, ka tomēr šādi mēģinājumi ir bijuši.

Latvijas Drošības policija atteicās sniegt komentārus, vai līdzīgas Krievijas darbības novērotas arī pie mums. Satversmes aizsardzības birojs par konkrētiem faktiem nerunā, tomēr apstiprina – šādi gadījumi ir bijuši.

Satversmes aizsardzības biroja atbilde Nekā Personīga
Satversmes aizsardzības birojam ir zināms, ka līdzīgas aktivitātes tiek vērstas arī pret Latvijas iedzīvotājiem, bet birojs nekomentē, cik un kādi konkrēti gadījumi ir konstatēti. Kontakti var tikt atjaunoti ne tikai ar kādreizējiem VDK kolēģiem, bet arī ar, piemēram, paziņām no dienesta padomju armijā. Par īpašu mērķa grupu var uzskatīt personas, kas strādā Latvijas tiesībsargājošās iestādēs, kā arī personas, kurām ir kontakti pašvaldību un valsts institūcijās.”

Ja ar Latvijas iedzīvotājiem negaidīti un aizdomīgā veidā kontaktus cenšas atjaunot kādreizējie paziņas no Krievijas, Satversmes aizsardzības birojs iesaka par to ziņot Latvijas valsts drošības iestādēm. Jo īpaši, ja šīs pēkšņi uzradušās paziņas ir kādā veidā saistītas ar militārajām vai aizsardzības struktūrām.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība)
No šādām situācijām jāuzmanās, jo tas, ka Krievija var mēģināt izmantot bijušos KGB darbiniekus, kas ir gan Latvijas, gan Igaunijas, gan Lietuvas teritorijā – tas nav izslēgts. Un to, cik viņi ir lojāli vai nelojāli Latvijas valstij, – to, protams, ir grūti komentēt. Bet tāpēc mūsu drošības dienesti pastāvīgi strādā un situāciju monitorē gan identificējot bijušos Krievijas spiegus, gan identificējot tās personas, kas Latvijā varētu tikt pakļautas kaut kādai Krievijas specdienestu ietekmei un attiecīgi rīkojas.

To, kā plaši tika izmantoti bijušie un esošie specdienestu cilvēki, gatavojoties Krievijas iebrukumam, pieredzēja Ukraina. Kā stāsta politoloģe no Kijevas Oļesja Belkovskaja, kura šonedēļ viesojās Rīgā, Ukrainas un Krievijas slepeno dienestu starpā līdz tam bijusi ļoti cieša sadarbība. Un Maskavas aģenti īpaši pacentušies, lai iebrukumam būtu pēc iespējas mazāk pretinieku.

Politoloģe Oļesja Belkovskaja
Ukrainā tā ir liela problēma, jo tie ir ne tikai bijušie KGB darbinieki. Tie var būt arī cilvēki, kuriem ir viens vai cits sadarbības veids ar Krievijas pārstāvjiem un var tikt izmantoti jebkurā brīdī.

Pirms kara sākšanas Krievijas dienestu cilvēki, uzdodoties par sociālajiem darbiniekiem, devušies pie vietējiem iedzīvotājiem, lai pētītu sabiedrības noskaņojumu. Bijuši izstrādāti arī speciāli vēstījumi, lai pārliecinātu cilvēkus Ukrainā, ka vienīgā pareizā rīcība ir pievienošanās Krievijai.

Ukrainas politoloģe par tiešu Krievijas specdienestu rīkotu akciju sauc pirms gada notikušo traģēdiju Odesas Arodbiedrību namā, kurā iesaistīti arī vietējie miliči. Viņi, nevis centās ieviest kārtību, bet aizmuka. Toreiz gāja bojā vismaz 48 cilvēki.
”Mēs zinām, kad Janukovičs bija prezidents, bija noslēgta sadarbības vienošanās starp Krievijas un Ukrainas specdienestiem. Tagad par to jau daudz runā. Kad Ukraina bija iemidzināta un neapjuta no tā jebkādu apdraudējumu, Krievijas specdienestu pārstāvji aktīvi iefiltrējās Ukrainā un varēja meklēt sadarbību ar ko vien nepieciešams,” klāsta politoloģe Oļesja Belkovskaja, ”mēs redzam, ka šobrīd virkne Ukrainas politiķu atrodas Maskavā, jo it kā viņus Ukrainā kāds vajājot, lai arī nekas tāds nenotiek. Protams, ka viņi sadarbojās iepriekš un šobrīd viņus izmanto, lai diskreditētu Ukrainu.”

Karš Ukrainā un Latvijas saspīlētās attiecības ar Krieviju varētu likt apsvērt iespēju līdzīgi kā Lietuvā arī pie mums noteikt īpašas garantijas cilvēkiem, kuri ziņojuši par ārvalstu dienestu vervēšanas mēģinājumiem. Politiķi līdz šim par to neesot domājuši.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (Zaļo un zemnieku savienība): Protams, ja cilvēki sniedz kādu informāciju un ir mēģinājumi vervēt, tas būtu pareizi, ja no valsts puses viņi tiktu aizsargāti.
Nekā personīga: Lai nebūtu tā, ka tikai uzraksta iesniegumu, bet arī reāli ir kaut kāda palīdzība.
Raimonds Vējonis: Jā. Ļoti iespējams, būtu nepieciešama likumdošana, kas arī paredzētu šādas darbības, jo pretējā gadījumā tiešām var būt situācijas, ka cilvēki, baidoties no kaut kādām sekām, var slēpt to, ka viņi ir mēģināti ietekmēt. Un tāpēc likumdošana, ļoti iespējams, būtu jāuzlabo.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība)
Ja viņi zinātu, ka ir šāds apdraudējums, ka viņi varētu vērsties pie mūsu tiesībsargājošām iestādēm un panākt šo savu aizsardzību, jo tomēr tie cilvēki var tikt izmantoti kā ieroči pret savu valsti. Un tas cilvēks varbūt te dzīvo jau 20-30 gadus, un ir pilnīgi lojāls mūsu valstij, un dažādu iemeslu dēļ parakstījuši dokumentus par sadarbību, bet viņiem, manuprāt, būtu jābūt aizsardzībai.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas