Krievijai simpatizējošie aktīvisti sacenšas, kurš labāk Rīgā prot svinēt 9. maiju

1 komentārs

Partija Saskaņa līdz šim centusies lavierēt starp divām pusēm – gan saglabāt krievvalodīgos vēlētājus, gan piesaistīt latviešu balsis un iekļūt valdībā. 9. maija uzvaras dienas svinības kārtējo reizi pierādīja, ka abi šie mērķi Saskaņai ir būtiski. Svinības notika krievu stilā, tomēr virs Uzvaras parka plīvoja Latvijas valsts karogi, un Saskaņa izvairījās no latviešus tik kaitinošo Georga lentīšu izplatīšanas.

Tomēr nu šķiet, ka īstenot abus mērķis – patikt gan krieviem, gan latviešiem Ušakovam kļūst arvien grūtāk. Latvieši jūt līdzi ukraiņiem, kuriem uzbrūk Maskavas atbalstīti krievu separātisti. Krievvalodīgā sabiedrības daļa skatās Krievijas lielos TV kanālus, kas slavina krievu pasauli un karadarbību. Krievijas ziņu sižetu iespaidā arvien lielāku popularitāti gūst Krievijas kursu atbalstoši Latvijas politiķi, kas ar Saskaņu konkurē. Kā tas pierādījās 9. maija svinībās.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Līdz šim neredzēts modes kliedziens 9. maija svinībās šogad bija T krekli ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina ģīmetni. Mans prezidents, liels līderis, kāds nu kuram tas paraksts zem foto.

Saskaņas centra sabiedriskās organizācijas 9. maijs.lv oficiālajā festivāla teltī nebija ne Georga lentīšu, ne krekliņu ar Putinu, ne arī Krievijas karogu. Bija tikai nozīmītes un krekliņi ar 9. maija simboliku. Cilvēkus ar Krievijas karogiem STRONG apsargi centās neielaist Uzvaras laukumā.

Ušakovs, uzrunājot Uzvaras pieminekļa apmeklētājus, pieskārās Staļina represijām un centās iezīmēt atšķirīgo Latvijas un Krievijas svinībās. Proti, pie Uzvaras pieminekļa sanākot proporcionāli vairāk cilvēku nekā Maskavā, lai arī Krievijā šo dienu svin par valsts naudu.

Nekā personīga: Es atceros citus gadus jums piedalījās ziedu nolikšanā arī Ukrainas vēstnieks. Viņš pats nevēlējās, vai kā jums tās lietas?
Partijas Saskaņa priekšsēdētājs Nils Ušakovs: Par to jājautā organizatoriem. Ja viņi aicina visus šeit piedalīties.
Nekā personīga: Kas ir organizatori?
Nils Ušakovs: 9.maijs.lv. Baraņņiks. Arī organizatoriem jāvaicā par darba valodu. Iepriekš bija arī drusciņ latviešu valodas. Nu, šeit es, vakardien, kad es te esmu atbraucis, notika divās valodās, arī šodien divās valodās.

Kopš Nils Ušakovs kļuva par Rīgas mēru, Saskaņa kontrolēja pasākumus pie Uzvaras pieminekļa 9. maijā un politiskos konkurentus centās nepielaist. Šogad bija citādāk. Jau no paša rīta kopā ar Saskaņas deputātiem un vēstniecību darbiniekiem ziedu nolikšanā piedalījās arī Krievu savienības vadītājs Aleksandrs Gapoņenko, Tatjanas Ždanokas partijas aktīvists Jakovs Pliners un Latvijas Antifašistu veterāns Josifs Korens. Ar ierastajām padomju kara laika dziesmām Saskaņai pasākums turpinājās līdz pusdienlaikam, kad tam uzradās konkurents. Aleksandra Gapoņenko, Ždanokas Latvijas Krievu savienības un Josifa korena rīkotais gājiens.

Krievijas valsts finansējuma saņēmēji Korens, Gapoņenko un Nepilsoņu kongresa aktīviste Elizaveta Krivcova gājienu rīkoja pēc tāda paša principa kā Krievijā valdošā partija Vienotā Krievija – ar kara laika dalībnieku bildēm. Maskavā šāda gājiena priekšgalā stājās valsts prezidents Vladimirs Putins. Gapoņenko – Korena gājiena dalībnieku bija tik daudz, ka, pat ja Ušakova atbalstītāji gribētu iebilst pret Korena pasākumu Uzvaras laukumā, to izdarīt būtu grūti. Bija acīmredzami, ka Saskaņas aktīvisti nebija gaidījuši tik masveidīgu politisko konkurentu akciju. Izmaršējuši cauri Uzvaras laukumam Korena un Gapoņenko atbalstītāji izklīda Uzvaras laukumā. Dažs arī konfliktēja ar mērenajiem krieviem. Vientuļš un maz populārs šajā uzvaras dienā izrādījās Vladimirs Lindermans. Viņš bija nolēmis rīkot pats savu Doņeckas separātistu atbalsta akciju.

Tomēr jau pēc pāris stundām policija viņu un pāris viņa draugu uz vairākām stundām aizturēja. Policisti atņēma Lindermanam Doņeckas tautas republikas un Novorossija karogus un to kātus un palaida ar noteikumu, ka neatkarīgo Novorosijas republiku viņš vairs neslavinās.

1 komentārs

TOP komentāri

  • ērce
    0

    ērce

    Visu izšķirs skolas, resp. kurā valodā tajās mācīs. Tas it tas Latvijas "būt vai nebūt".

    11.05.2015 01:18

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas