Krievija tērēs miljonus, lai “celtu patriotismu” jauniešu vidū; Rīgā jau sākušās aģitācijas

0 komentāri

Krievija valdība tērēs 20 miljonus eiro, lai celtu patriotismu jauniešiem un ieaudzinātu viņiem mīlestību pret Krievijas armiju un drošības struktūrām. Šī Krievijas iecere skars arī Latviju. Jo katru gadu ap 80 īpaši Krievijas vēstniecības atlasītu jauniešu dodas mācīties uz kaimiņvalsts augstskolām. Bez zināšanām medicīnā, ekonomikā un jurisprudencē nu viņi pastiprināti apgūs “pareizo” vēsturi un Krievijas vērtības.

Trešdienas vakars. Maskavas namā rosās krievu kopienas organizāciju līderi Viktors Guščins un Vladimirs Sokolovs. Te ieplānots kārtējais aģitācijas pasākums par iespējām jauniešiem mācīties augstskolās Krievijā. Nekā Personīga žurnālisti te nav gaidīti. Pārmetot intelekta, takta un cieņas trūkumu, Guščins filmēšanas grupu atstāj aiz durvīm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Zāle Maskavas namā šoreiz ir pilna. Pie skolēniem un viņu vecākiem ierodas arī pārstāvis no Krievijas vēstniecības Latvijā. Rīkotāji ir nerunīgi un tēlo pārsteigumu par lielo ieradušos skolēnu skaitu.

Krievija no 2003. gada piešķir kvotas ārvalstu studentiem. Šobrīd programmu organizē Krievijas Ārlietu ministrijas aģentūra Rossotrudņičestvo. Latvijā aģentūras pārstāvniecības nav, un tāpēc iesaistās Krievijas vēstniecība un Tatjanas Favorskas vadītā biedrība ”Krievu sabiedrība Latvijā”. Pēdējos pāris gadus krievvalodīgajiem studentiem no Latvijas piešķirtas 80 apmaksātas studiju vietas Krievijas augstskolās. Kā liecina šī Krievijas vēstniecības sūtītā vēstule Latvijas Izglītības ministrijai, papildus šai kvotai piešķirtas vēl 10 apmaksātas studiju vietas Krievijas Federācijas valdības finanšu akadēmijā.

Aiz slēgtajām durvīm krievu kopienas pārstāvji stāstīja, ka līdz ar rubļa kritumu ārvalstu studentiem, kuriem kabatās ir eiro un dolāri, dzīvošana Krievijā kļuvusi lētāka – agrāk mēnesī bija vajadzīgi 300 eiro. Šobrīd izdzīvot varot ar 200. Turklāt krieviski runājošajiem Maskavā un Pēterburgā esot vieglāk un ātrāk iedzīvoties nekā kādā no Eiropas valstīm. Iepriekšējos gados starp studētgribētājiem populārākās specialitātes bijušas jurisprudence, ekonomika, menedžments un žurnālistika.

Pēdējos gadus Krievija īpaši aktīvi gribējusi ar Latviju noslēgt līgumu par augstāko izglītību un zinātni. Kad Izglītības ministriju vadīja Vjačeslavs Dombrovskis, 2013. gada novembrī viņš Maskavā satika Krievijas izglītības ministru Dmitriju Ļivanovu, kurš piedāvājis līgumu noslēgt. Ministrs Dombrovskis teica – lai notiek. Vēl 2014. gada beigās abu valstu ministrijas vienojās rīkot ekspertu tikšanos, lai gatavotu līguma tekstu. Tikšanās gan joprojām nav notikusi.

“Sarunas mēs turpināsim arī šogad. Un nupat nesen esam saņēmuši… Izglītības ministrs ir saņēmis Krievijas Federācijas Izglītības un zinātnes ministrijas uzaicinājumu piedalīties starptautiskā izglītības izstādē, kas notiks aprīlī Maskavā. Un pastāv, protams, iespēja paralēli dodoties uz Maskavu organizēt ekspertu tikšanos un runāt par līguma projektu. Turpināt šīs sarunas. Vai tas tā notiks – mums vēl nav atbildes uz šo jautājumu. Mēs tāpat kā visi gaidām jauno valdību,” saka Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Edīte Olupe.

Pagājušā gada rudenī Maskavas namā arī notika studentu vervēšana. Izglītības ministre Mārīte Seile par to nebija pārsteigta un nebija arī nobažījusies. Bet par izglītību atbildīgās komisijas priekšsēdētājam Saeimā tas bija liels pārsteigums.

“Teikšu godīgi, ka šādi jautājumi Izglītības, zinātnes un kultūras komisijā Saeimā vismaz pēdējos gados skatīti nav. No jums es šo te konkrēto piedāvājumu dzirdēju pirmo reizi. Jā. Atzīstu. Ir dīvaini,” oktobrī norādījis Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Saeimā šo mēnešu laikā nekas nav mainījies. Deputātus Krievijas vēstniecības aktivitātes īpaši nesatrauc.

Darbam ar jauniešu prātiem Krievijā gatavojas pastiprināti. Dmitrija Medvedjeva vadītā valdība 30. decembrī pieņēmusi jaunu patriotiskās audzināšanas programmu. Līdz 2020. gadam tam tērēs 20 miljonus eiro. Patriotismu radīs ar medijiem, sabiedriskām organizācijām. Īpaša uzmanība pievērsta darbam ar jauniešiem mācību iestādēs.

Kā ļoti iedarbīgu līdzekli patriotisma audzināšanai pastiprināti ieteikts izmantot militāri patriotiskās vasaras nometnes. Ar tām esot jāceļ lepnums par Krievijas armiju un tiesībsargājošajiem orgāniem. Krievijā šādu nometņu esot ap 2000. Programma paredz to skaitu vēl palielināt. Par to visu atbildīgā būs Izglītības ministrijas aģentūra RossMologozh (РосМолодежь).

“To, ka cilvēki aizbraucot studēt ārpus valsts lielā mērā bieži vien skatās uz notikumiem caur šīs valsts prizmu – tas ir fakts. Un tas, ka varētu būt situācijas, kas varētu tikt nosauktas par paaugstināta riska situācijām – tas nav izslēdzams. Un tāpēc mūsu attiecīgajām iestādēm ir rūpīgi jāseko līdzi,” teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Tā ir pat augsta līmeņa problēma. Ņemot vērā tās vasaras nometnes, kas ir bijušas. Tas ir viens no ideoloģijas un integrācijas punktiem un svarīgs jautājums. Pilnīgi viennozīmīgi. Jo jautājums jau nav tik daudz faktā, kur izvēlas mācīties. Bet, ja uz to… Un man ir pamats domāt, ka gluži aizdomas nav bez kaut kā… Ka uz to tiek arī strādāts, lai tā būtu. Un ja uz to tiek virzīta politika, tas liek domāt, ka tas nav tik vienkārši un pieņemami,” atzīst premjera amata kandidāts Māris Kučinskis.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas