Krievija ar likumu grib ASV un ES pasludināt par agresorvalstīm

1 komentārs

Kaut arī Krievija arvien vairāk tuvojas ekonomiskajai krīzei, Maskavā starp parlamentāriešiem ir politiķi, kas ir gatavi pasteidzināt jau tā kritisko situāciju. Trīs Krievijas Valsts domes deputāti ir iesnieguši parlamentā likumprojektu, kas definē, kas ir agresoru valstis un kā pret tām aizsargāt Krievijas ekonomiku un iekšējo tirgu.

Ieceres autori par agresoriem uzskata valstis, kas pret Krieviju ir noteikušas sankcijas – Eiropas Savienību, ASV un citas. Krievu parlamentārieši grib aizliegt šo valstu uzņēmumiem un pilsoņiem strādāt Krievijā.

Krievijas vadošās partijas Vienotā Krievija frakcijas deputāts Jevgēņijs Fjodorovs ir dedzīgs Vladimira Putina atbalstītājs. Viņš samērā bieži parādās vietējos medijos un aktīvi kūda Krievijas iedzīvotājus pret rietumiem. Fjodorovs uzskata, ka Krievija kopš deviņdesmito gadu sākuma ir ASV kolonija, un ir zaudējusi savu suverenitāti. Amerikāņu padomnieki arī sarakstījuši Krievijas konstitūciju. Tāpēc tā jāmaina.

Krievijas parlamenta deputāts Jevgēņijs Fjodorovs (Vienotā Krievija):
Kāda ir amerikāņu vēstnieka funkcija? Viņš sēž un ieliek ķeksīšus pretī savējiem cilvēkiem, aizpilda tabulas un apstiprina, kuri darbi ir paveikti. Viņš saņem Krievijas ministru ziņojumus par gatavošanos Maidanam. Tāda ir viņa funkcija! Tā ir viņa specialitāte. Viņi amerikāņi strādā, lai Krievijā būtu krīzes situācija.

Fjodorovs ar pāris domubiedriem decembra sākumā Valsts Domē iesniedza jaunu likumprojektu. Tā mērķis ir pasargāt Krievijas nacionālo ekonomiku un iekšējo tirgu no agresoru valstīm. Runa ir par Eiropas Savienību un ASV, kas Krievijai, Putinam pietuvinātajiem cilvēkiem un virknei uzņēmumu ir noteikušas sankcijas. Krievijas parlamentārieši vēlas panākt, lai uzņēmumiem, kas ir reģistrēti Eiropas Savienības valstīs un to pilsoņiem, aizliegtu strādāt Krievijā.

Fjodorovs savā likumprojektā rosina vērsties pret konkrētiem starptautiskiem uzņēmumiem, kas strādā Krievijā. Vislielāko nepatiku viņam izraisa ārvalstu auditorkompānijas un konsultāciju firmas, kas esot monopolizējušas krievu biznesu. Likuma autori ir noraizējušies, ka šie uzņēmumi spēlē pārāk nozīmīgu lomu Krievijas ekonomikā, un tie veic auditus lielākajā daļā stratēģiski svarīgajos krievu uzņēmumos.

Krievijā strādā starptautisko auditorkompāniju un konsultāciju firmu lielais četrinieks. PWC, Ernst&Young, KPMG un Deloitte, kā arī citas. Šīs kompānijas dominē Krievijas konsultācijas pakalpojumu tirgū. Tas rada zaudējumus vietējām firmām. Tāpat likumprojekta autori uzskata, ka ārvalstu auditorkompānijas strādā savu valdību labā. Tāpēc tās varot apzināti sagrozīt krievu organizāciju auditu rezultātus, lai kaitētu Krievijas interesēm. Nekā personīga sazinājās ar minētajām kompānijām. Savu komentāru deva tikai viena no tām.

Ernst & Young Maskavas biroja sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Andrejs Podojņistins:
Ernst & Young Krievijā strādā ierastajā ritmā un kompānija nav saņēmusi nekādus jautājumus no vietējām varas iestādēm. Mēs savā darbā esam vienmēr stingri ievērojuši Krievijas likumus un darīsim to arī turpmāk.

Iecere ir izraisījusi nosodījumu no Putina pretiniekiem ne tikai Krievijā. Starp tiem ir Modernās Krievijas institūts – Ņujorkā bāzēta nevalstiska organizācija. Tā brīdina, ka likums var izraisīt katastrofālas sekas Krievijas ekonomikai. Proti, ja no tirgus padzīs starptautiskās auditoru firmas, tad no krievu kompānijām novērsīsies vēl vairāk ārvalstu investoru.

Krievijas žurnālistikas interneta vietnes The Insider redaktors Romāns Dobrohotovs:
Likumprojekta idejas autors ir labi zināmais deputāts Fjodorovs, un tāpēc arī neviens pret viņu neizturas nopietni.  Es pat domāju, ka viņam ir kaut kādas psihiskas problēmas, jo visi viņa ieteikumi ir balstīti uz sazvērestības teorijām. Piemēram, viņš ir centies pierādīt, ka amerikāņu Centrālā izlūkošanas pārvalde ir sacerējusi dziesmas Viktoram Cojam un viņa grupai Kino.

Dobrohotovs saka, ka kreisi noskaņotajam Fjodorovam nav autoritātes Krievijas politiskajā elitē. Tā patlaban nenododas pārdomām, kā ierobežot ārvalstu biznesu.

Krievijas žurnālistikas interneta vietnes The Insider redaktors Romāns Dobrohotovs norāda:  “Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka likumprojektam Valsts Domē nav izredžu. Tajā pašā laikā var būt ierobežojumi finanšu jomā. Mūsu prezidenta administrācija un parlaments mēģinās ieviest kādus mērus, lai uzlabotu situāciju pēc mūsu nacionālās valūtas sabrukuma.”

Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks un RSU lektors Māris Cepurītis:
Solis ar ko šāds te likumprojekts var tikt izskaidrots ir arī mēģinājumi varbūt pārliecināt svārstīgās Eiropas Savienības dalībvalstis par to, lai tās vairāk iesaistās Eiropas Savienības kopējā diskusijā par sankciju atcelšanu vai to mīkstināšanu. Tā kā tas ir signāls arī vairākām Eiropas lielākoties dienvidvalstīm, un varbūt arī Balkānu valstīm, kas tomēr ir Krievijai draudzīgākas.

Cepurītis stāsta, ka Eiropas Savienības, ASV un citu valstu nodēvēšana par agresoriem nav nekas pārsteidzošs. Krievijas Levadas centra iedzīvotāju aptaujās ASV un Latvija jau ilgāku laiku ir krieviem nedraudzīgāko un naidīgāko valstu saraksta augšgalā.

Austrumeiropas politisko pētījumu centra pētnieks un RSU lektors Māris Cepurītis skaidro: “Šī te agresora statuss, tā ir Krievijas konstrukcija, lai parādītu, ka Krievija nepārtraukti tiek apdraudēta, ka pastāv šī te uzbrukuma draudi no ārpuses un, ka Krievija faktiski ir aizstāvības pozīcijā. Tā kā tas ir tāds vairāk domāts iekšējam patēriņam, lai mobilizētu sabiedrību atkal pret kādu mistisku, faktiski iedomātu ārējo ienaidnieku.”

Ja likumprojektu pieņems un tas stāsties spēkā, tad Krievijas valdība būs tiesīga pēc saviem ieskatiem ierobežot arī jebkuru citu uzņēmējdarbības formu, ne tikai auditoru un konsultāciju pakalpojumu kompānijas.

Jāpiebilst, ka Krievija jau iepriekš ir pieņēmusi rietumvalstīm klaji naidīgus likumus. Krievija nolēma aizliegt amerikāņiem adoptēt krievu bērnus. Šāds solis sekoja kā atbildes reakcija ASV noteiktajām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu.

1 komentārs

TOP komentāri

  • karmists
    0

    karmists

    Nepiepidīta gribēšana noved pie impotences! -))

    26.12.2014 23:29

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas