Kozlovskis: uzturēšanās atļauju nokārtošana ir bijis labs bizness

0 komentāri

Septembrī stājās spēkā stingrāka kārtība, lai ārvalstnieki iegūtu uzturēšanās atļaujas Latvijā.  Viņiem jāpērk dārgāki īpašumi un jāveic papildus maksājumi. Tomēr pret ieguldījumiem firmās kārtība īpaši nav mainīta, un šis ir lētākais veids kā ārvalstniekiem atļauju saņemt.

Apkopojot datus, no kādām valstīm nākušas investīcijas uzņēmumos, uzkrītošas ir apaļās summas, ko firmās iemaksājuši iebrucēji no Krievijas un Ķīnas. 35 tūkstoš eiro ieguldītāji pārsvarā savas firmas reģistrējuši ar juristu un grāmatvežu palīdzību, un ir uzņēmēji uz papīra. Migrācijas lietu uzraugi saka – kamēr tiek ievērots likums un maksāti prasītie nodokļi – iemeslu atņemt uzturēšanās atļauju šādiem iebraucējiem nav.

Šobrīd minimālais ieguldījums uzņēmumos, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Latvijā ir 35 tūkstoši eiro, nodokļos jāsamaksā 40 tūkstoši. Šogad 173 cilvēki šādi saņēmuši uzturēšanās iespēju Latvijā. 56 no Krievijas. Visu iemaksātā summa 35 tūkstoši eiro.

Ārvalstnieku nauda te nav nākusi, lai uzrautu mūsu ekonomikas tempus. Vairums firmu dzīvē neko nedara, bet likumu, kas prasa nomaksāt nodokļus, ievēro.

Foto: LETA

Foto: LETA

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze: No personīgajiem līdzekļiem tiek maksāti pat nodokļi. Algas, sociālais nodoklis, ienākuma nodoklis, cilvēks nestrādā šeit, bet tiek nomaksāti nodokļi.
Nekā personīga: Pietiek ar to, ka īpašniekam samaksā algu?
Maira Roze: Viņi nemaksā algu. Viņi uzraksta, ka viņam ir tāda un tāda alga. Viņš nesaņem ne centa. Bet nodokļos tiek nomaksāta nauda.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Jautājums, vai nevajag pārskatīt un iespējams lielākajai daļai viņas atņemt?
Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība): To mēs ar Drošības policijas jauno vadību esam runājuši un, tāpēc mums arī ir budžetā vairāk kā miljons paredzēts papildus atalgojumam, lai Drošības policijai būtu kapacitāte šo darbu veikšanai.
Nekā personīga: Tas nozīmē, ka PMLP nav varējusi tikt galā, tāpēc, ka apjoms ir bijis pārāk liels?
Laimdota Straujuma: Es to nesaku, bet Drošības policija mūs informēja, ka dažos gadījumos ir nepieciešama detalizētāka pārbaude un viņiem nepietiek kapacitātes.

Veicām paši savu izpēti. Tā 7 firmas, kuru īpašnieki ieguldījuši 35 tūkstošus un nāk no Krievijas, reģistrētas kādā biroju mājā Baznīcas ielā. Plašāk par firmām juristu birojā stāstīt nav gatavi.

Avotu iela

Reģistrētas 29 SIA. Saraksts ar tām pielīmēts uz frizētavas durvīm, kur pastnieks nesot vēstules. Firmā, kas it kā nodarbojas ar graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecību divi īpašnieki – investori no Krievijas. Avotu iela, Rīga – SIA BIOCAT un vēl 29 firmas.

Vecrīga

Šovasar 35 tūkstoš eiro investori uzradušies arī populārām krogam Vecrīgā. Tur sastaptais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs pēc zvana īpašniekam noskaidro, ka Krievijas pilsoņi pieteikumus uzturēšanās atļaujai vēl nav iesnieguši.

SIA ĪRU KLUBS, Vecrīga: Mēs nekomentēsim.
Nekā personīga: Kāpēc?
SIA ĪRU KLUBS: Nu ko mēs tur varam daudz komentēt…
Nekā personīga: Paskatījos, ka ir kaut kādi trīs Aleksejs Pančenko, Aleksandrs Volkovs un visi ir investējuši 35 000 eiro.
SIA ĪRU KLUBS: Un?
Nekā personīga: Jautājums – vai tas ir bizness. Vai viņi patiešām nopietni ir gribējuši piedalīties biznesā.
SIA ĪRU KLUBS: He…. uzņēmums nestrādā pirmo dienu, ar diezgan normālu kredītvēsturi.
Nekā personīga: Nu, viņiem ir apgrozījums, kas ir nepieciešams 40 000 gadā. (….) Un viņiem par to nav jāuztraucas.
SIA ĪRU KLUBS: Un?
Nekā personīga: Ka viņiem ir izdevīgi ar jums sadarboties.
SIA ĪRU KLUBS: Droši vien.

Brīvības iela, Rīga

Par piena produktu ražotāja DAUGAVA īpašnieku pirms gada kļuva Krievijas kompānija GOGOL MOGOL DVA. Uzņēmumā īpašniekos šogad ienākušas trīs privātpersonas no Krievijas ar investīcijām – 35 tūkstoši katra. Piena pārstrādātāja juridiskajā adresē atrodams konsultāciju uzņēmums, kam īpašniekos divi citi šādi investori.

Nekā personīga: Bet viņi kļuva īpašnieki, lai varētu iegūt uzturēšanās atļaujas?
SIA Daudznozaru kompānija Daugava, BSM konsultanti: Nu, es tā nedomāju. BSM konsultantiem iesaistot viņu finanses konkursos ir ļoti noderīgi. Tas ir viens no iemesliem. 70 tūkstoši ļoti labi noder, lai uzņēmums turpinātu savu darbību.
Nekā personīga: Līdz tam nevarēja? Bija problēmas?
Daugava: Nē, nebija problēmas, bet tas ir krietni labs atbalsts.

Šo pagaidām lētāko veidu kā iegūt uzturēšanās dokumentus izmanto arī iebrucēji no Ķīnas tautas republikas. Kādā advokātu birojā Blaumaņa ielā reģistrētas 23 SIA, no kurām astoņās īpašnieki ir ķīnieši.

Blaumaņa iela

Adresē reģistrēti SIA:

  • CEDAR MILL
  • DUNNINGTON
  • NORTHWOOD
  • PRESCOTT
  • PRESLER
  • SMITHFIELD
  • TUALATIN
  • WILLAMETTE

Artilērijas iela

Plašā teritorijā ar servisiem, birojiem, noliktavām jābūt trim citām firmām. Pārvaldnieki neesot ne redzējuši ķīniešus, ne ko zinot par uzņēmumiem. Adresē Artilērijas ielā 40 reģistrēti:

  • S.Z. FUTURE LTD,
  • S.Z.FORTUNE LTD,
  • S.Z.GROUP

Kopējā statistika – no visiem šogad Latvijas firmās ieguldījušajiem 43 ķīniešiem 33 personām izsniegtas uzturēšanās atļaujas. Viens saņēmis atteikumu.

Migrācijas uzraugi apgalvo, ka adreses, kur reģistrētas uzturēšanās atļauju prasītāju firmas, viņi labi zinot. Vienīgais, ko PMLP varot darīt – izķert gadījumus, kad nav nomaksāti nodokļi.

Nekā personīga: Šajā adresē reģistrētas firmas, kuras it kā godīgi maksā nodokļus un īpašnieki iegūst uzturēšanās atļaujas Latvijā. Jautājums – cik tas ir labi?
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietniece Maira Roze: Ja vienā vietā tiek reģistrēti uzņēmumi, tas ir likumā pieļaujams. Līdz ar to mēs nevaram teikt, ka …
Nekā personīga: Vai tas nav apstāklis, kā dēļ būtu jāpievērš papildus uzmanība tieši šīm firmām?
Maira Roze: Mēs pievēršam šim apstāklim un šīm firmām.
Nekā personīga: Un kādi rezultāti?
Maira Roze: Mēs skatāmies, vai ir nomaksāti nodokļi, un, ja gadījumā nav, tad tiek anulētas uzturēšanās atļaujas.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība):
Tas nav noslēpums. Manuprāt arī bankas un dažādi uzņēmumi ir veicinājuši to un, cik man ir zināms, ļoti labi pelnījuši uz tā rēķina nokārtojot samērā elementāras darbības PMLP un uz tā taisīja biznesu. Es esmu dzirdējis, ka tie bijuši vairāki tūkstoši par vienas atļaujas noformēšanu, kas prasa faktiski speciālistam pusstundu, lai aizpildītu visus nepieciešamos dokumentus. Skaidrs, ka tas ir bijis bizness.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS):
Grūti komentēt, vai tas ir bijis kā bizness. Mēs jau kā likumdevējs esam stingrākus nosacījumus noteikuši. Nedomāju, ka šobrīd vajadzētu mīkstināt, bet ļoti uzmanīgiem jābūt, vai vēl jābūt kaut kādiem papildu pasākumiem.

Lai arī starp ministriem vienprātības šajā jautājumā nav – Iekšlietu ministrija piedāvā likuma grozījumus, kas būtiski atvieglos veidu kā apturēt visu uzturēšanās atļauju programmu. Tas skartu visus – gan īpašumu pircējus, gan arī uzņēmumu dibinātājus. Šobrīd, lai programmu apturētu, par to jālemj Saeimai. Ministrija iesaka to vienkāršot un jautājumu ļaut izlemt Ministru kabinetam. Par mehānisma maiņu spriedīs Aizsardzības, Iekšlietu un Korupcijas novēršanas komisija.

Foto: LETA

Foto: LETA

Aizsardzības, Iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība):
Es domāju – tas ir pilnīgi pareizi. Valdība var reaģēt zibenīgi. Ja mēs dodam kaut kam tiesības, tad dodam izpildvarai, kura, balstoties uz drošības dienestu ziņojumu to var lemt vienā sēdē.

 

Iekšlietu ministrijas priekšlikumu atbalsta tieši puse – seši komisijas deputāti. Pārējie vēl šaubās, vai Saeimai būtu jāatņem tiesības izlemt tik svarīgu jautājumu. Vienīgais strikti pret ir Jānis Ruks no Reģionālās apvienības. Deputāti par Iekšlietu ministrijas ieteikumu lems.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas