Kalnmeiers: Jurašs mani 2015. gadā mutiski informēja par viņam piedāvāto kukuli, bet teica, ka ar šo lietu nodarbojas KNAB

2 komentāri

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers ikgadējā virsprokuroru sanāksmē šonedēļ kritizēja ne tikai policijas darbu, bet pirmo reizi publiski sarāja arī savus kolēģus par pārāk maigajiem sodiem, ko prokurori prasa tiesās. ”Mēs paši ar savu darbu radām sabiedrībā šaubas par godīgumu,” sacīja Kalnmeiers un turpmāk prokuroriem vajadzēšot atskaitīties viņam un sabiedrībai par to, kāpēc blēdim piemērots tik nenozīmīgs sods.

Kritiku, kas raidīta paša ģenenālprokurora virzienā par iespējamo KNAB bijušā darbinieka Juraša lietas ietekmēšanu Drošības policijā, kurā nesen pratināti arī žurnālisti, Kalnmeiers noraida un sauc par izvērstu kampaņu pret sevi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Prakse, kad apsūdzētie atzīst savu vainu, vienojas ar prokuroru par sodu un neiet uz tiesu, pastāv jau ilgāku laiku. Kalnmeiera vadītā iestāde bez tiesas vienojusies ar apsūdzētajiem gan skaļajā ”Gan bei” lietā, kur sagrozītu kases aparātu dēļ valstij netika samaksāts miljons nodokļos, gan ar uzņēmēju Māri Martinsonu saistītajā ”Evopipes” lietā, kur bija mēģinājums izkrāpt ap 300 000 ES fondu līdzekļu.

Sabiedrības izpratne pret šādu praksi zuda, un tā prasīja skaidrot prokuratūrai, kāpēc vienošanās panākta arī ar bijušo Rīgas apgabaltiesas tiesnesi Ivetu Bērziņu, kura par uzņēmēja Gulama Gulami interesēs pieņemtiem labvēlīgiem lēmumiem paņēma naudu 41 tūkstoti eiro, kas bija jānodod citiem tiesnešiem, bet kukuli piesavinājās sev. Prokuratūra korumpēto tiesnesi netiesāja, bet vienojās, ka viņai piespriež vien 11 tūkstošus soda naudā. Uz mūžu ieceltā tiesnese atmaksāja kukuļos pieņemto naudu, zaudēja amatu un iespēju jebkad strādāt tiesā, bet viņas pastrādātais noziegums radīja milzīgu neuzticību visai tiesu varai.

Ēriks Kalnmeiers šīs nedēļas sanāksmē sacīja, ka prokurori tiesās ir prasījuši pārāk maigus sodus, kas rada šaubas par viņu godīgumu. Ģenerālprokurors neprecizēja, par kurām lietām runā: “Iepriekš par, teiksim tā – līdzīgiem nodarījumiem kukuļņemšanā, apsūdzētās tiesneses Poļikarpova, Tālere tika sodītas ar bargiem sodiem, tāpat arī par fiktīvu nodarbināšanu tiesnesis Strazds tika pat arestēts tiesas zālē. (NP: Vai ar tiesneses Bērziņas šo te vienošanos, kurā ir vienīgi naudas sods, tiek aizsākta kāda jauna tendence sodu politikā?) Pilnīgi noteikti, ka nē. Tamdēļ arī bija tik asa mana reakcija, kad gan par šo gadījumu, arī es esmu runājis gan televīzijā un teicis, ka es nevaru atzīt to par labu praksi, un arī tagad es to pašu varu apstiprināt un arī tamdēļ gadu sanāksmē, labi, tur pamatā bija lielāks akcents likts uz finanšu ekonomiskajiem noziegumiem, bet tai pašā skaitā tur arī tika pieminēti koruptīvie noziegumi, kad sodam ir jābūt samērīgam.”

Atbildot uz jautājumu, vai sods tiesnesei Bērziņai, pēc viņa domām, bijis samērīgs, Kalnmeiers saka: “Es jau esmu atbildējis uz šo jautājumu daudzkārt. Es nepārzinu lietas materiālus, lai es varētu precīzi tagad izvērtēt un pateikt pēc visām, kādi bija atbildību mīkstinoši apstākļi, kādi bija atbildību pastiprinoši, vai tajā apjomā, kādā bija celtas apsūdzības, sods ir atbilstošs vai nav. Un arī tiesai šeit ir jāatzīmē, ka visi pašreiz akcentus liek, ka prokurors noslēdzis vienošanos šādā formā, vienošanās un arī tiesā pieprasa, jebkurā citā procesā, tiesā prokurora prasītais sods nekādā veidā nesaista tiesnesi, tas ir tikai un vienīgi prokurora viedoklis, jebkuram tiesnesim ir tiesības vienošanās procesu nosūtīt atpakaļ prokuroram, sakarā ar soda neatbilstību likuma normām vai arī tiesā, ja ir vispārējā kārtībā vai kā, piespriest bargāku vai pat mīkstāku sodu, kā prokurors ir lūdzis. Tā ir ikdienas prakse, tā tas arī notiek.

Uz Nekā personīga vaicāto par to, vai tas, ko var pārmest, piemēram, virsprokuroram Adleram, ir nepietiekama skaidrošana sabiedrībai, Kalnmeiers saka: “Tieši tā, tas vairāk. (NP: Jā, bet prokurora pienākums ir būt taisnīgam tai skaitā, tieši tāpat kā tiesnesim un šeit ir jābūt šo abu tiesas varas pārstāvju darbam tādam, lai sabiedrībā būtu šī pārliecība par to, kad tiešām (neliela pauze) ir taisnīgs risinājums atrasts.) Taisnīgs ne vienmēr, tas nenozīmē bargs, nē.

Jau piecus gadus uz priekšu nevirzās korupcijā un citos noziegumos apsūdzētās Finanšu ministrijas amatpersonas Vladimira Vaškeviča tiesas prāvas. Viņš izbrauca uz Austriju ārstēties un neatgriezās. Austrijas tiesa pateica Latvijai, ka apsūdzēto neizdos, jo Vaškevičam esot pārāk slikta veselība. Tiesvedības Latvijā līdz ar to bija jāaptur.

Atšķiras versijas, kādas tieši veselības problēmas Vaškevičam liedz piedalīties tiesas prāvās. Latvijā zināms, ka uz Austriju viņš devas ārstēt kāju, ko pirms desmit gadiem ievainoja automašīnas spridzināšanā. Austrijā tiek pasniegts, ka Vaškevičs Latvijas cietumos spīdzināts, un viņam sists pa agrākajiem ievainojumiem un klāt nākušas bailes no atkārtotas spīdzināšanas.

Nekā personīga demonstrēja Vaškeviča aizstāvībai tapušas dokumentālas filmas melnos materiālus, kuros redzams, kā tiek viltota Vaškeviča atrašanās slimnīcā un tas, ka Vaškevičam it kā ir grūtības pārvietoties. Filmas autore raidījumam apliecināja, ka ar filmas palīdzību bija jārada ticams iespaidu, ka Vaškevičam ir grūti pārvietoties, lai gan filmēšanas laikā pirms vairāk nekā diviem gadiem, viņš brīvi kustējies pats. Prokurors Arvis Miglāns lūdzis atjaunot tiesvedību pret Vaškeviču.

Komentējot to, cik spēcīgi ir šie atklājumi, lai panāktu Vaškeviča tiesāšanu, ģenerālprokurors norāda: “Katrā ziņā, es nevaru Latvijā nevienam pārmest, ka nebūtu darīts viss iespējamais. Katrā ziņā tagad šis materiāls ir ļoti tāds interesants materiāls, bet ar to vēl ir jāpastrādā. Tas viss ir jānofiksē Kriminālprocesa likuma noteiktajā kārtībā, lai mēs aizsūtītu uz ārvalsti dokumentu, nevis TV raidījuma sižetu. (NP: Jūs gribat teikt, ka tie materiāli nav ticami?) Nē, es absolūti neapšaubu šo materiālu ticamību. Ir jānoformē kriminālprocesuāli. (NP: Respektīvi, ja tiktu tiesā pratināta lieciniece, kas sniedza interviju arī mūsu raidījumam, tad tā būtu tā materiāla nostiprināšana?) Jūs apmēram virzāties pareizajā virzienā, jūs pieminējāt tādu vārdu kā ”lieciniece”. Nu, un šajā sižetā, tur bija sieviete ar vārdu, un faktiski tie arī ir visi izejas dati. Nu, var secināt, kur viņa dzīvo, var secināt, ja, un ar ko nodarbojas, viss. Bet es nezinu, varbūt tā ir kāda pašdarbības teātra aktrise? Nu tas ir, es ironizēju, ja, es nerunāju nopietni. Tas jāpasaka, jo daudzi uztver visu tieši, ko saka ģenerālprokurors.”

Uz Nekā personīga norādi, ka šī sieviete noteikti sniegti liecības ja vien no prokuratūras puses būs tāda interese un jautājumu, vai tāda interese būs, Kalnmeiers saka: “Pirmkārt, ģenerālprokurors nevar uzspiest savu gribu nevienam procesa virzītājam, tamdēļ jau arī tika teikts, ka prokurors ir griezies tiesā. Ar mērķi atjaunot procesu, lai varētu tālāk risināt jautājumu par Jūsu uzfilmētā materiāla izmantošanu, kā to… Nu, likumā noteiktā kārtībā.”

Gadu pēc bijušā Latvijas Dzelzceļa šefa Uģa Magoņa aizturēšanas ar igauņu uzņēmēja Oļega Osinovska dotu naudas koferi, KNAB Operatīvo izstrāžu daļas vadītājs Juris Jurašs nāca klajā ar skandalozu informāciju – viņu mēģināts piekukuļot, lai panāktu Osinovska –Magoņa lietā maigākus sodus. Piedāvātais kukulis – viens miljons.

Nu jau bijušais KNAB darbinieks Jurašs apgalvoja, ka viņš informējis gan Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB, gan Ērika Kalnmeiera vadīto Ģenerālprokuratūru. Nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, Jurašs nolēma par notikušo informēt sabiedrību ar žurnālistu palīdzību. Par šo soli drošības policija sāka kriminālprocesu pret pašu Jurašu par it kā izpaustu valsts noslēpumu. Uz pratināšanu sauca arī žurnālistus, kas izsauca asu reakciju no Latvijas žurnālistu asociācijas, jo nav skaidrs, kādu tieši noziegumu, pastrādājis Jurašs un par ko jāliecina žurnālistiem.

Tikmēr izmeklēšanu par pašu kukuļa piedāvāšanas faktu Jurašam KNAB sācis šā gada sākumā. Nekā Personīga zināms, ka šonedēļ uz pratināšanu saukts igauņu uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

NP: Jurašs apgalvo, ka viņš Jūs 2015. gada rudenī esot mutiski informējis par to, ka viņam piedāvāts šis 1 milj. lielais kukulis. Kāpēc Jūs nereaģējāt?

Kalnmeiers: Redziet, Jurašs pasaka vienu teikumu, bet viņš nepabeidz līdz galam. Jā, Jurašs bija pie manis, un pēkšņi, nez kāpēc, tieši šī iemesla dēļ sāka stāstīt, ka, lūk, ir bijis šāds gadījums. Es viņam uzdevu jautājumu – vai kaut kas tiek darīts? Ir nepieciešama mana iejaukšanās? No manas puses kaut kāda darbība? Atbilde bija – nē, mēs paši visu izdarīsim! Tā kā, vienkārši, ja Juraša kungs saka kaut ko, tad vajag pateikt līdz galam.

Tas, godīgi sakot, es, jā, es saprotu, ka tā ir izvērsta kampaņa patreiz, viss tas notiek. Bet nu, es saprotu, ja cilvēkam nav drosmes pateikt līdz galam, nu, tā ir viņa problēma.

NP: Drošības policijas lietā par it kā Juraša izpausto valsts noslēpumu, pratināti arī žurnālisti. Žurnālisti apgalvo, ka viņiem nav teikts, kas ir tas noziegums, kuru viņi palīdz atklāt. Vai tādā gadījumā nesanāk – žurnālistus izsauc uz pratināšanu tikai tāpēc, lai viņi apliecinātu, ka viņiem ir bijusi intervija ar Jurašu?

Kalnmeiers: Nu, es nevaru Jums atbildēt, tamdēļ, ka es nedodu norādījumus kriminālprocesos vispār, jo man šādu tiesību nav, neparedz ne prokuratūras likums, ne kriminālprocesa likums. Tas Jums jājautā ir procesa virzītājam, konkrētam izmeklētājam vai uzraugošajam prokuroram. Kāds bija mērķis noskaidrot, kādu informāciju gribēja iegūt. Bet katrā ziņā atkal apgalvot, ka tas ir tāds spiediens, vai tur mājieni medijiem par to, ka viņi nedrīkst informēt – tās ir pilnīgas muļķības.

NP: Prokuratūras likumā jums ir dotas tiesības ziņot valsts prezidentam, Saeimai, MK par atklātiem būtiskiem pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme. Kad Jūs pēdējoreiz esat izmantojis šīs tiesības?

Kalnmeiers: Es esmu ziņojis, jā, bet tagad, lai pateiktu precīzi, diezgan grūti ir nosaukt, kas tās ir bijušas par lietām. Bet ir, ir šis… Tas nav vien pienākums, tātad, nevis tiesības, bet pienākums, ziņot. Bet parasti mēs satiekamies valsts, tātad, Nacionālās drošības padomē, tur nav noteikts, kādā formā ir jāziņo. Tā kā aktualitātēs viņi ir informēti.

NP: Visbeidzot – politiskās satīras izrādē JRT ”Kārkli” ir atveidota arī sava loma ģenerālprokuroram. Kā vērtējat to, ka ģenerālprokurors tur ir atveidots kā vājš tiesiskuma simbols?

Kalnmeiers: Es atbildēšu ļoti īsi – mans viedoklis ir, ka tur nav nekāda pamata vispār. Es neesmu izrādi redzējis, tie, kas man pazīstami cilvēki ir redzējuši, ir pateikuši diezgan skarbi – mēsls! Un viena nepatiesība. Jo, lai kāds nosauc, kaut vienu pamatojumu tiem apvainojumiem, kas man tur tiek veltīti. Viss.

Vienkārši – ja jau es tur tieku pasniegts kā Lemberga rokaspuisis, partneris vai vēl kas, tad lai kāds atbild man uz jautājumu – tad kāpēc man vēl aizvien ir pielaide valsts noslēpumam? Ja mūzām ir šādi pierādījumi, un Latvijas drošības dienestiem nav. Kur tad ir DP, kur ir citi, kur ir SAB? Tad ko – Maizīša kungs ir Lemberga draugs, kurš atbalsta manu esamību šeit? Nu, kur tas ir, nu? Es domāju, ja SAB būtu kaut mazākais iemesls uzskatīt, ka es esmu negodīgs, kaut kur, nu tad pielaides man nebūtu vairāk. Tā kā… Bet tas, ka tur noķēzī, tas man nav nekāds jaunums.

2 komentāri

TOP komentāri

  • paps
    0

    paps

    Vai tad 1 milj. kukuļa izmeklēšanas lieta tiešām Kalnmeijeram tik vienaldzīga, ka pat nepainteresējās kā tā virzās.

    28.02.2017 14:13

  • Andris Lūks
    0

    Andris Lūks

    Pinlīgi un noteikti nepiekrītu, ka izrāde "Kārkli" ir mēsls. Ne jau visiem ir lemts saprasts mākslu. Šeit nāk prātā epizode grāmatnīcā: kāds cilvēks izšķirstījis vairākas grāmatas nonāk pie secinājuma " tās grāmatās tak nekā nav, ir tikai burti"!

    27.02.2017 16:16

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
”Absolut Invite” bārmeņu konkursā uzvar ”Mākonis Coctails&Design” pārstāvētā komanda

“Absolut Invite” bārmeņu konkursā uzvar “Mākonis Coctails&Design” pārstāvētā komanda

23.martā, ”Mill Rīga” telpās norisinājās ”Absolut Invite 2017” bārmeņu konkurss, kurā notika cīņa par galveno balvu – iespēju piedalīties ”Absolut Invite” pasaules finālā – Zviedrijā, kā arī gada garumā kļūt par ”Absolut” sadarbības bārmeni, kopā apceļojot pasaules labākos bārus. Sīvā cīņā uzvaru izcīnīja ”Mākonis Coctail&Designe” pārstāvētā komanda, kuras sastāvā bija bārmeņi Rihards Piternieks un Ilmārs Munkevics.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas