Judins kopā ar opozīciju torpedē ”pretspiegu” grozījumus Krimināllikumā

1 komentārs

Stingrāks likums mūsu kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas drošības dienestiem līdz šim ļāvis biežāk notvert un sodīt spiegus. Latvija nevar lepoties ar citu specdienestu savervētu personu notveršanu.

Mūsu iestādes atzīst, ka esam vājākais posms Baltijā un pamatā tajā vainojams novecojušais regulējums. Gadu izstrādātie Krimināllikuma labojumi nonāca Saeimā un saskārās ar kritiku. Izskanēja, ka tie ir interpretējami un var tikt pavērsti pret žurnālistiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Arī Valsts prezidents tos kritizēja, un sacīja, ka var tikt pārkāptas tiesības uz vārda brīvību.

Tomēr pretspiegu pantu, kas bija galvenais Krimināllikuma grozījumu iemesls, nevienam iepriekš iebildumu nebija. Tagad pret to ir opozīcijas deputāti un pārsteidzošā kārtā arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. Atbildīgo komisiju vadītāji domā, ka notiek mēģinājums novilcināt vai pat nepieļaut grozījumu pieņemšanu.

Lietuvas armijas mediķi Andreju Ošurkovu nesen notiesāja uz trim gadiem cietumā par spiegošanu Baltkrievijas specdienesta labā. Lietuvas pilsonim nebija piekļuves slepenai informācijai. Bet viņa vērojumi bija noderīgi izlūkošanai.

Viņš piegādāja ziņas par Lietuvas armijas rīcībā esošo tehniku, karavīru skaitu un viņu personīgajām īpašībām. Kaimiņvalstī īsā laikā aizturēta jau ceturtā persona, kura spiego citas valsts labā. Mūsu Krimināllikumā teikts, ka notiesāt var tikai tos, kuri ārvalstu dienestiem piegādā valsts noslēpumu saturošas vai neizpaužamas ziņas.

Dati par karavīru privāto dzīvi, kas būtu svarīga vervēšanai, nav ne valsts noslēpums, ne neizpaužamas ziņas. Mūsu drošības dienesti izlēma rosināt mainīt Krimināllikumu, lai to paplašinātu un pielīdzinātu Lietuvā un Igaunijā esošajam regulējumam.

Spiegu pants Krimināllikumā nebija mainīts jau 17 gadus. Pie jaunās redakcijas strādāja gan LU profesors Uldis Krastiņš, gan Latvijas pārstāve Eiropas cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce, gan Augstākās tiesas tiesnesis Pēteris Dzalbe, gan Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps, gan citi atzīti eksperti un praktiķi.

Likumprojekts Saeimā nonāca steidzamības kārtībā un pirmajā lasījumā par to nobalsoja vairākums deputātu. Saskaņas frakcija atturējās. Izņemot deputātu Valēriju Agešinu, kurš no tribīnes paskaidroja, ka dažas normas var nonākt pretrunā ar vārda brīvību un cilvēktiesībām, pārējie teica, ka balsoja tā, kā iepriekš nolēma frakcijā.

Balsojums par šiem grozījumiem otrajā, galīgajā lasījumā bija ieplānots uzreiz pēc Lieldienām. Tomēr tā nenotika. Iebilda vārda brīvības aizstāvji, strīdīgos pantus uzlaboja. Pret spiegu pantu, kas ir galvenais grozījumu cēlonis, iepriekš neiebilda ne žurnālisti, nedeputāti. Taču nu opozīcijas deputāti tos metušies kritizēt. Juridiskās komisijas vadītājs uzskata, ka notiek mēģinājumi grozījumus Krimināllikumā apzināti novilcināt.

Saskaņas iebildumi nav pārsteigums. Partijai nereti bijusi atšķirīga attieksme Latvijas drošības jautājumos. Tomēr Saskaņai identiskus priekšlikumus iesniedzis arī Vienotības deputāts Andrejs Judins. Tiesību zinātņu doktors pēdējā Juridiskās komisijas sēdē faktiski paralizēja tās darbu, piesaucot dažādus nesakarīgus piemērus, novedot grozījumus spiegu pantā līdz absurdam.

Pret ”spiegu panta” grozījumiem pie Saeimas nesen piketēja par valsts varas gāšanu savulaik notiesātais Alfrēds Rubiks. Tos kritizē arī Vladimirs Lindermans, kurš savulaik mēģināja panākt krievu valodai Latvijā valsts statusu un eiroparlamentāriete Tatjana Ždanoka.

Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētāju nepārliecina viņas frakcijas biedra Judina argumenti, ka viņam rūp tikai likuma kvalitāte.

Jaunnedēļ Juridiskajai komisijai jāsanāk kopā atkārtoti, lai vienotos par galējo redakciju ”spiegu pantā”. Krimināllikuma grozījumus galīgajā lasījumā plānots pieņemt ceturtdien.

Tas būtu slikts signāls tieši mūsu partneriem NATO, ES. Jo, nepieņemot šāda veida grozījumus, mēs parādām, ka mēs pieļaujam atsevišķa veida aktivitātes vai pat tās akceptējam mūsu valsts teritorijā. Ka ārvalstu specdienesti te var diezgan brīvi dot uzdevumus, iegūt jebkāda veida informāciju vai par militāra kravu kustību vai par militāru objektu personālu. Manuprāt, tas būtu slikts signāls partneriem.

Skaties video!

1 komentārs

TOP komentāri

  • Andris Asaris( VIP numuri )
    0

    Andris Asaris( VIP numuri )

    Nu piedodiet Nekā personīga, ielikt Judinu, vienā grozā ar ždanokiešiem, tas nozīmē degradēt žurnālistiku un ļaut pasmieties par jums...

    17.04.2016 19:58

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas