Jaunais televīzijas kanāls cittautiešiem pirmajā gadā varētu izmaksāt 6 miljonus

0 komentāri

Ne Latvijas varasiestādes, ne arī amerikāņi tanku ievešanu pilsētā neslēpa, veda demonstratīvi. Kāds iedzīvotājs uzfilmējis, kā amerikāņu bruņutransportieri Striker brauc cauri dzīvojamam rajonam dienas laikā.

Krievijas TV ziņu raidījums izmantoja jau ierastus komentētājus. Latvijas Krievu savienības politiķi Eināru Graudiņu, Ventspils mēru Aivaru Lembergu un Krievijas valdībai tīkamo aktīvistu Aleksandru Gapoņenko.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

RTR nedēļas ziņu sižets (22.03.2015.)
Aleksandrs Gapoņenko
Tanku skaits ir acīmredzami nepietiekams, lai uzbruktu Krievijai. Bet pietiekams, lai iebiedētu vietējos cittautiešus. Krievus, ebrejus un poļus, kas te dzīvo.

Daugavpils iedzīvotāji šai propagandai ir noticējuši, un par to, ka amerikāņu armija Latvijā krievvalodīgos apspiest negrasās, taisnoties nācās trim ministriem. Uz Daugavpils laikrakstu Seičas rakstot iedzīvotāji, kas pieprasa nepieļaut amerikāņu tanku nonākšanu Latgalē.

Foto: LETA

Foto: LETA

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība):
Nu es nedomāju, ka cilvēkiem Latgalē vai jebkurā citā vietā Latvijā būtu jāuztraucas par to, ka mēs esam NATO dalībvalsts un ka šīs aktivitātes notiek. Tas, protams, ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kolektīvo aizsardzību, kolektīvo drošību. Austrumeiropas reģionā, un tas ir visu mūsu interesēs.

Par to, ka Krievijas televīzijas izplatība ir liela problēma un saindē cilvēku domāšanu, ministriem Daugavpilī sūdzējās pat vietējā krievu kanālā Dautkom TV. Jau sen viņi aicinājuši Nacionālo plašsaziņas līdzekļu padomi tikt galā ar nelegālo lēto satelītšķīvju izplatītājiem. Izmaiņu neesot un apsviedīgi daugavpilieši, kuri negrib maksāt par dekoderiem, var skatīties kaut 20 Krievijas kanālus par 1 eiro mēnesī.

Dautkom TV izpilddirektors Sergejs Fridmans:
Nevajag aizmirst, ka robeža ar Krieviju un Baltkrieviju ir šeit. Tā nav tur, Rīgā, vai vēl kaut kur. Tieši šī ir tā puse, kas skatās Krievijas un Baltkrievijas virzienā.

Valdība šogad ir izveidojusi slepenu darba grupu valsts informatīvās telpas drošības stiprināšanai. To vada kultūras ministre Dace Melbārde, un tur ir arī Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētaja Solvita Āboltiņa, Plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants, kāds Satversmes aizsardzības biroja darbinieks un ierēdnis no Satiksmes ministrijas. Darba grupa ir sanākusi trīs reizes un valdībai sagatavojusi priekšlikumus. Paredzēts nelegālo satelītšķīvju apkarošanas uzsākšana un virkne citu lēmumu.

Ieva Lūka, LETA

Ieva Lūka, LETA

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība):
Mēs apzināmies, ka tas ir komplekss pasākumu kopums, kurā ietilpst gan jautājums par retranslēto kanālu monitoringu, par nelegālo pakalpojumu sniedzēju ierobežošanu, gan par alternatīvu informācijas avotu nodrošināšanu Latgalē. Tas ir jautājums, kas saistīts ar žurnālistu izglītošanu, žurnālistikas ētikas jautājumiem un tamlīdzīgi.

Valdība bija iecerējusi jau pēc pāris nedēļām par to lemt, vajadzēšot pagaidīt. Dimanta vadītā padome iesniegusi tikai vienu priekšlikumu – izveidot trešo Latvijas televīzijas kanālu krievu valodā. Vajagot alternatīvas.

Nekā personīga: Esat aplēsuši, cik tas kanāls varētu maksāt? Kaut kāda tāmīte nav, ja?
Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Ivars Belte: Protams, ka esam, bet man liekas, ka šobrīd šeit, stāvot uz ielas, es varētu nestāstīt jums ciparus. Tam nav pienācis īsti laiks vēl.

Nekā personīga noskaidroja, ka NEPLP iesniegtajā tāmē pieprasīts nākamgad no valsts budžeta piešķirt 3 miljonus eiro, gadu vēlāk – 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada 5,6 miljonus. Šo summu dēļ ministri trešā LTV kanāla ieceri apšauba. Turklāt alternatīva Krievijas kanāliem esot nepieciešama ātrāk, nevis nākamā gada otrajā pusē, kad iespējams izveidot jaunu kanālu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība): Es redzētu to, ka tas būtu nevis pasūtījums vienkārši piešķirts, bet būtu konkurss, kur varētu izvēlēties šīs labākās idejas un labākās sinerģijas, ņemot vērā lokālo aspektu. Ņemot vērā iestrādes, un, kas nav mazsvarīgi, ņemot vērā esošās auditorijas.
Nekā personīga: Kā jūs NEPL to uzspiedīsiet, jo viņiem šodien ir tikai viens priekšlikums – jauns kanāls un viss?
Anrijs Matīss: Nu jādiskutē par to.

 

Kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība):
Es ceru, ka padome, kas ir atnākusi ar vienu priekšlikumu, aizies prom, pārdomu pilna. Un nāks vismaz klajā ar vairākiem scenārijiem. Šī diskusija ļoti skaidri parādīja, ka ir jāstrādā pie vairākiem scenārijiem. Jo mums nepieciešams vietējo Latgales auditoriju sasniegt pietiekami ātri un pietiekami efektīviem līdzekļiem. Nevis teorētiski kaut ko būvēt.

Ideja veidot jaunu krievu kanālu sastapās arī ar vietējo mediju iebildumiem. Avīzes Latgales Laiks redaktore uztraucās, ka ar milzu naudu tukšā vietā radīta raidstacija nespēs iekarot skatītāju uzticību, bet varētu sabojāt vietējo Latgales mediju tirgu.

Laikraksta Latgales Laiks redaktore Zigrīda Some:
Mēs …. Es ceru, ka mēs atceramies, ka tas informatīvais karš starp divām dažādas sistēmas valstīm, un mēs neesam autoritāra valsts, bet brīžiem šķiet, ka mēs ļoti tā, risinot savas problēmas, nu tā pieiesim autoritāri, radīsim kanālu, tad atradīsies auditorija, es atgriežos vēlreiz pie tā, ka auditorija jau jums te ir. Jums ir auditorija, kuru mēs noturam un kuru mēs esam gatavi paplašināt.

Latgales raidstaciju īpašnieki un pašvaldību vadītāji uzskata, ka valdībai nauda jānovirza jau esošajām Latgales radiostacijām un televīzijas kompānijām. Ministri tam piekrita. Atšķiras vienīgi priekšstati, kad to darīt. Kultūras ministre Melbārde uzskata, ka naudu var atrast tikai nākamā gada budžetā. Satiksmes pārraugs Matīss gatavs stāties pretī Krievijas propagandai kaut uz līdzenas vietas.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība):
Un Latgale ir vistiešākā mērā saistīta, jo, kā zinām, tad Daugavpils un Rēzekne, tā ir Baltkrievijas un Krievijas pierobeža, kur šis informatīvais karš izpaužas visasāk. Tad jau varētu būt runa par grozījumiem budžeta, ne? Nu vai budžeta grozījumi vai kādi citi, bet šeit nav runa par vairākiem miljoniem. Šeit ir runa par daudz mazākām summām, kā mēs arī šodien dzirdējām, cik šobrīd izmaksā televīzijas programmu veidošana, tas varētu būt runa par dažiem simtiem tūkstošu.

Pētījumi pierāda, ka visvairāk krievu kanālu skatās nevis Daugavpilī vai Rēzeknē, bet Rīgā. Tagad valdībai un Plašsaziņas līdzekļu padomei būs jādomā, kā uzrunāt šo auditoriju.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas