Izlases līderi kritizē LHF un neieinteresētību attīstīt jaunos talantus, bet Lipmans kļūdas savā darbā neredz

0 komentāri

Kopš 1994. gada Latvijas Hokeja federācijas prezidents ir miljonārs, zāļu ražotāja Grindeks akcionārs un padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans. Viņš pats uzskata, ka hokeja attīstībai Latvijā devis ļoti daudz, ievedis hokejistus A grupā, kļūdu savā darbā neredz. Un pirms čempionāta izskanējušo kritiku no spēlētājiem nepieņem.

“Un es neturos pie tā federācijas (krēsla) cieši un nevienu nelaižu. Jebkurā reizē, kad ir kongress es pat lūdzu, kas grib manā vietā. Lūdzu. Piesakāties. Pagājušogad es gribēju iet projām. Pavisam godīgi saku. Ne tāpēc, ka man ir žēl naudas savējo. Bet ziniet tā ir ļoti liela kā saka “nagruska”. Ja bizness ir un tad vēl ar hokeju jānodarbojas. Tas ir drausmīgi. Ne katrs var to izturēt. Ne katrs. Un ko jūs domājat. Sākas balsošana un 100% nobalso par mani,” savu popularitāti skaidro ilggadējais Latvijas hokeja federācijas prezidents.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tomēr ne visi domā kā Lipmans. Pirms pusotra gada federācijas valdi pameta hokeja leģenda Helmuts Balderis sakot, ka hokeja vadība blefo un nedomā par hokeja attīstību. Aizsargs Oskars Bārtulis atteicās no dalības hokeja izlasē, jo tajā valdot “bardaks”. Uzbrucējs Jānis Sprukts vaino Lipmanu, ka viņa vadībā hokejs degradējas. Savukārt federācijas finanses ir necaurspīdīgas un nepārskatāmas. TV6 raidījumā Overtime visas izlases vārdā neapmierinātību izteica komandas kapteinis Kaspars Daugaviņš. Viņaprāt, izlase dzīvo kā bomži.

Pēc publiskās kritikas notikušas spēlētāju pārrunas ar federācijas vadību. Saņemti solījumi uzlabot izlases apstākļus un lūgums netīro veļu vairs publiski nemazgāt.

Kaspars Daugaviņš, Latvijas hokeja izlases kapteinis:

Es ceru, ka no šī gada varbūt vairāk nebūs tās baumas vai izrunāšanās no abām pusēm. Ka mēs esam tikuši galā. Abas puses apsēdās un izrunāja. Lai nebūtu starpgadījumi, ka mēs sūdzamies viens par otru. Un vairāk gatavojamies labus rezultātus parādīt. (NP:) Bet kā tas notika? Kirovs pateica, lai sportisti “tur muti”, vai kā? Izrunājām visu, ka bija jāizrunā un tiešām ir jākoncentrējas hokejam nevis jāmēģina strīdēties kā uzlabot visu…

“Es gribu apsolīt Valsts prezidentam, ka mums ir labs kolektīvs. Ļoti laba atmosfēra. Ļoti labi treniņposms pagāja. Mums ir labs kapteinis. Ļoti cienījamais mans draugs Daugaviņš,” saka pats Lipmans.

Armands Puče, sporta žurnālists:

Kirovs kaut kādā retorikā ir ļoti liels meistars. Var skatīties un izbaudīt stāstus, kas attiecas uz manipulāciju un frāžainību attiecībā uz kaut kādu situāciju… Ļoti vienkāršs piemērs. Pagājušogad treneris Beļavskis pēc pasaules čempionāta: nu tā kā… palikuši esam grupā. Bet Kirovs atnāk un saka, – hokejisti vēlas, lai treneris turpina darbu! Visi hokejisti saskatās, un viens otram uzdod jautājumu – kurš no mums to vēlas? Bet aiziet stāsts, ka Kirovs ir to teicis. Tāpat arī Daugaviņš esot atvainojies Kirovam par teikumu, ka izlase ir kā bomži. Ei nu pēc tam meklē Daugaviņu – ir atvainojies vai nav. Droši vien, ka nav atvainojies Kirovam, bet Kirovs to pasaka.

Par sporta dzīvi atbildīgā Izglītības ministrija arī ieklausījusies hokeja izlases kapteiņa izteikumos – tas liekot pievērst papildu uzmanību tam, kas šobrīd notiek hokeja nozarē. Tomēr federācija ir sabiedriska organizācija un tās darbā ministrija nejaucas.

Foto

Edgars Severs, IzM valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors:

Pirmais signāls, ja bijušais un esošais komandas kapteinis pauž, ka ir kāda neapmierinātība ar to līmeni, kas tiek nodrošināts treniņa laikā vai dzīvošanas apstākļi, tas noteikti ir vērtējams signāls un es aicinātu tiešām arī Hokeja federācijas vadību ļoti nopietni ieklausīties. Nevis mēģināt publiski teikt, ka pārstāvis runā nepareizi… Sportā ir pieraduši – aizslēdz durvis izrunājas un jautājumus atrisina darba procesā. Jo uz āru jebkurš tāds jautājums, kas tiek nests uz āru, tas dara kaitējumu Latvijas hokejam un Latvijas sportam. Jo tā ir nacionālā izlase. Mēs nerunājam par kaut kādu sētas komandu, kurā ir nebūšanas.

Hokeja federācija no valsts šogad saņēmusi gandrīz 700 000 (695 744) eiro. Bet naudu dod arī sponsori un ziedotāji. Tajā skaitā Kirovam Lipmanam daļēji piederošais zāļu ražotājs Grindeks. Ja pirms gada uzņēmums federācijai ziedoja 1000 eiro, tad divus iepriekšējos gadus pārskaitīja nedaudz virs 700 000 eiro.

A/s Grindeks ziedojumi biedrībai Latvijas Hokeja federācijai:
2015. gads – 1010 eiro
2014. gads – 284 574 eiro
2013. gads – 300 000 Ls

Kā saka viens no ilggadējiem izlases spēlētājiem Jānis Sprukts, tieši Lipmans ir galvenais atbildīgais par finansēm federācijā un tāpēc no viņa jāprasa atbildība par neizdarībām, kuru pēdējo gadu laikā bijis daudz. Sākot ar laikā nenoslēgtiem līgumiem, apsolītām, bet neizmaksātām prēmijām, ko neesot saņēmis arī Sprukts, dienasnaudām spēlētājiem un komandas personālam, trūkstošo sporta inventāru. Spēlētāji par to pieraduši pievērt acis, jo spēlēt valsts izlasē ikvienam ir goda lieta.

Jānis Sprukts, hokejists:

Ja nekas nemainās un viss paliek pa vecam, lai arī kā teiktu, ka mēs esam 20 gadus elitē. Bet Mēs esam elitē nevis uz tā, cik ir Latvijā hokejs sakārtots, bet, cik ļoti mums ir potenciāls, ko mums no sevis izspiest vajadzīgajos brīžos. Un viss. (NP:) Un cik ilgi tā var? Redzēsim. Šogad būs ļoti grūti, bet redzēsim. Mēs jau visu laiku lecam pāri savai galvai, bet tādi mēs tie latvieši esam. Saņemamies tik ļoti, ka pēc tam sēdi un domā – cik tu no sevis esi izspiedis un pats netici.

Pats Lipmans gan šo situāciju saucot par muļķību: “Tas ir vispār muļķība! Pa 20 gadiem nekad! Ja Lipmans apsolīja, tad vienmēr bija! Pagājušo gad par 13. vietu… Kur pasaulē vispār maksā prēmiju par 13. vietu?! Sākot no 8. vietu nekur nemaksā prēmiju. Nekur! Un puišiem pat kauns runāt par naudu… (…) Es viņiem samaksāju. Lai parāda kaut vienu spēlētāju, kuram esmu apsolījis, bet neizdarījis. Nekad! Es esmu drošs par to!”

Izlases sagatavošana Pasaules čempionātam ir tikai viens no federācijas uzdevumiem. Tās pienākumi ir plaši – uzraudzīt visu hokeja saimniecību valstī, rīkot vietējās sacensības, rūpēties par bērnu un jauniešu sportu, pārraudzīt un koordinēt hokeja skolu un treneru darbu. Kā uzskata vairāki Nekā Personīga uzrunātie hokejisti, tieši jaunās paaudzes audzināšana ir visvājākais punkts federācijas darbā.

Oļegs Sorokins, bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs:

Es domāju, ka viss sākas no pašas apakšas. No bērnu hokeja, no jauniešu hokeja, no U16, U18 komandām, no pirmās līgas, no Virslīgas. (…) Ir jāpadomā ar sistēmu, kas jāizveido junioru vecumā, lai puiši nebrauktu prom, lai tie, kas paliktu, lai tie tiešām progresētu. Lai kā tas arī būtu, mēs pēdējos gados skatāmies, ka mūsu visas zvaigznes nāk no tiem puišiem, kas ir aizbraukuši pāri okeānam vai spēlē Šveicē, Somijā un tā tālāk. Mums īstenas zvaigznes vietējā mērogā nedzimst un tātad viņiem nav radīti tie apstākļi, lai viņi rastos.

“Ilgus gadus viss it kā iet uz priekšu. Bet tajā pašā laikā nekādas attīstības nav. Un tas ir pats sāpīgākais. Jo ar tiem spēlētājiem, kas mums ir, mēs esam ļoti augstu hokejā. Bet jauni talantīgi jaunieši, kas varētu arvien kāpt un kāpt un Latvijas vārdu nest pasaulē, tie vienkārši kaut kādā posmā pazūd no hokeja, jo saprot, ka nevar izsisties un nevar attīstīties un tā arī beidz savas hokeja gaitas,” piebilst Sprukts.

Armands Puče, sporta žurnālists:

Kas ir tie par cilvēkiem, kas šos jaunos puikas audzina? Arī ielūkojamies tajos apcirkņos paškritiski, un tur mēs redzēsim neizglītotus, diezgan aprobežotus cilvēkus, kuriem mēs kā jaunie vecāki vai topošo hokejistu vecāki uzticam savus bērnus. Kas ir tas, ko iedod treneris? Viņš jau ir tā kā tēvs, kā skolotājs. Ja ir tāda tuvredzība, ka mums hokejs galvenais un pēc tam viss pārējais. Nē. Mums vispirms ir galvenais labs puika, kas izaug kaut kādā sporta veidā. Ļoti labi, ja viņam paveicas un viņš nonāk lielajā hokejā. Bet kopumā šī brīža hokeja saimniecība Latvijā neveicina jauno puišu izaugsmi, ka mēs varētu teikt – nu nekas, nesanāks hokejists, bet izaugs labs cilvēks. Absolūti nē. Būs aprobežots cilvēks. Jā – šobrīd tas tā veidojas. Ļoti simptomātiski. Lūk, tur vajadzētu atgriezties nopietnāk pie jautājuma – kas ir hokeja saimniecība. Nevis izlases sakarā mēs reizi gadā ievelkam elpu – nu, nav slidām šņores. Labi, nav šņores – nopirksim. Bet lielajā bildē pavisam citas problēmas ir.

Video

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas