Izglītības ministrijai izdevies projekts Skolas.lv, ko Eiropa atsakās apmaksāt neizdarības dēļ

1 komentārs

Eiropa atteikusies līdzfinansēt Izglītības ministrijas projektu Skolas.lv. Valdības sēdē premjerministre Laimdota Straujuma no izglītības ministres pieprasīja atrast un sodīt vainīgos. Ministre gan paziņojusi, ka tas nez vai būs iespējams, jo viņas priekštecis Roberts Ķīlis projekta aizsācējus jau atlaidis.

Tālajā 2009. gadā Izglītības un zinātnes ministrija izlēma veidot portālu skolas.lv – interaktīvu vietni skolēniem, skolotājiem un vecākiem, lai gan uz to brīdi jau bija populārs privātais portāls e-klase.lv. Ministrija izsludināja konkursu. 2011. gadā kā vienīgais pretendents uzvarēja divu firmu AS Datorzinību centrs un SIA E-Synergy apvienība. Jau gadu vēlāk ar projektu sākās problēmas. Eiropas fondu uzraugi pārtrauca struktūrfondu līdzmaksājumus.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Nekā personīga: Kad jūs konstatējāt, ka šajā projektā ir problēmas?
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors Edgars Kalbergs: Pirmā informācija, ka pastāv risks par turpmāku projekta realizāciju, bija jau 2012. gada kaut kāds vidus, pirmie signāli bija principā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kur viņi sagatavoja informatīvo ziņojumu Ministru kabinetā. Tur bija detalizēti, kas notiek projektā, ka pastāv risks, ka var gadīties, ka izstrādātais projekts var nesasniegt savus mērķus.

Edmunda Sprūdža vadītā Vides ministrija 2012.gadā valdībai sūdzējās, ka Izglītības ministrija skolas.lv projektu ievilkusi garumā. Drīz pēc tam Centrālā finanšu un līgumu aģentūra uz brīdi pārtrauca Eiropas maksājumus un pieprasīja no Izglītības ministrijas rīcības plānu. Mainījās valdības un ministri, plāns kavējās. Ar ziņojumu valdībai izglītības ministre Ina Druviete nāca tikai pērnā gada oktobrī. Ziņojumā konstatēts, ka portāls skolas.lv nedarbojas, par trīs miljoniem ir radīts brāķis, kas pilns ar kļūdām un kuru nelieto ne skolas, ne vecāki, ne arī skolēni

Tomēr ministre Ina Druviete bija pilna optimisma – kļūdas novērsīs, skolēnus ieinteresēs, Eiropas līdzekļus apgūs. Ir izgatavota mājaslapa, kuru šobrīd neviens nelieto. Tur arī nav ievietota vecākiem nepieciešamā informācija. Kā rakstīts maziem burtiņiem, funkcionalitāte pagaidām nav pieejama līdz saistīto moduļu izstrādes pabeigšanai valsts izglītības informācijas sistēmā.

Uz Druvietes optimisma viļņa valdība 2015. gada budžetā ieplānoja 3 miljonus eiro no Eiropas Savienības. Tomēr jau dažas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas šā gada janvārī Eiropas naudas uzraugi galīgi paziņoja, ka struktūrfondu līdzfinansējuma nebūs, jo mērķis nav sasniegts. Līdz ar to šā gada budžeta ieņēmumu sadaļa dabā būs par trim miljoniem īsāka. Finanšu ministrs cer uz lielākiem ieņēmumiem no PVN un akcīzes nodokļa, budžeta izdevumus griezt nevajadzēšot.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Par to situāciju bija zināms pērnā gada oktobrī, kad valdībā jau tas ziņojums bija. Kāpēc budžetā ieplānoja ieņēmumus joprojām no šī projekta?
Finanšu ministrs Jānis Reirs (Vienotība): Pagājušajā gadā bija vēl cerības, ka būs izmaiņas šajā projektā. Tas laikam oktobrī tika izskatīts valdības sēdē, tā bija viena no iepriekšējās valdības sēdēm, nevaru pateikt, kāpēc tāds lēmums tur tika pieņemts, bet, cik es dzirdēju komisijā, budžeta komisijā bija vēl cerības, ka būs iespējams projektu veikt atbilstoši iecerētajam.
Nekā personīga: CFLA jau no 2012.gada – jūsu pašu iestāde rakstīja Izglītības ministrijai, ka draudi, draudi, draudi, nu tie draudi 2014.gadā bija skaidrs, ka būs un tad vēl bija cerība uz to budžetu es saprotu, vai ne?
Jānis Reirs: Nu tad ir jāskatās valdības sēdes pamatojumā. Es šajā valdības sēdē nepiedalījos, tā bija viena no pēdējām iepriekšējās valdības sēdēm.

Skolu portāla lietu arī šonedēļ skatīja valdības sēdē. Premjerministre Laimdota Straujuma pieprasīja atrast vainīgos un bargi sodīt. Izglītības ministre Seile līdz 27. februārim solīja dienesta izmeklēšanas rezultātus, tomēr jau pāris dienas vēlāk sarunā ar Nekā personīga viņas optimisms par vainīgo atrašanu bija noplacis.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Vai kaut kādi atbildīgie darbinieki ir atstādināti no amata?
Mārīte Seile: Tieši tāpēc notiek dienesta izmeklēšana, lai precīzi saprastu, kurā brīdī un kas ir atbildīgs par to, ka projektu īstenošana nav sasniegusi mērķi. Projekts ir sākts īstenot gandrīz pirms sešiem gadiem. Šis nav projekts, kurā mēs varam atrast vienu vainīgo.

Kad projektu sāka 2009. gadā, ministre bija Tatjana Koķe. Lielākā daļa maksājumu veica laikā, kad pie varas bija reformators Roberts Ķīlis. Viņš visus par projektu atbildīgos no ministrijas izdzenāja, tomēr projektu turpināja. Ķīlis vaino zaļos zemniekus, kas projektu uzrakstījuši sarežģītu un naudietilpīgu.

Roberts Ķīlis atminas: ”Nu tās tādas kā zobu sāpes bija. Bija diezgan skaidrs, ka tas projekts ir ieņemts nepareizi. Tā kā nu jā. To varēja pārcirst, tas varēja iecirst robu budžetā un zināmā mērā arī pārsvītrot iespējas tajā brīdī interesi attīstīt digitālo apmācību. Nu es pieņēmu tādu lēmumu, ka to nedarīt. Vairāk nekā miljons par mājaslapu. Tas ir… nu kā es saku… Tas ir čau… Bet tas nav vienīgais čau, kas Izglītības ministrijā ir bijis. Ar visiem Eiropas projektiem jau nav tā vienkārši, ņem un pārtaisa. Tur gāja sarežģīts saskaņošanas process, lai pārtaisītu un tā tālāk.”

Neveiksmīgajā Skolas.lv projektā vairāk nekā:

  • 800 000 (816 740) nopelnījis uzņēmums Microsoft Latvija;
  • pusmiljonu (473 371) Lattelecom;
  • 116 000 (116 442) auditorfirma ERNST AND YOUING;
  • Visvairāk – 2 miljoni tikuši Datorzinību centra un E-Synergy apvienībai.

Lai skolas.lv portālu uzturētu, ikgadu vajag vēl pusmiljonu eiro. Ministrija plāno tam vairs naudu netērēt. Tas nozīmē, ka valsts trīsarpus miljonus būs izšķērdējusi nebūtībā.

Abām programmētājfirmām ir saistība ar tolaik izglītības ministrijā valdījušajiem zaļajiem zemniekiem. Datorzinību centra vadītāja Signe Bāliņa Ivara Godmaņa bija kļuvusi par e-lietu ministri no ZZS, savukārt E-Synergy īpašnieks Kirils Kondratovs pēdējās pašvaldību vēlēšanās kandidēja Rīgas sarakstā no Latvijas zemnieku savienības.

Līgumu ar Bāliņas un Kondratova firmām noslēdza laikā, kad Izglītības ministriju vadīja ZZS pārstāvis Rolands Broks. Tad arī uzņēmums saņēma trešdaļu summas. Pārējo – jau reformatora Roberta Ķīļa laikā. Bāliņa projekta neveiksmēs vaino ministriju, kas nav tam no savas puses norīkojusi kvalificētus cilvēkus. Savukārt to, kādēļ uzņēmuma programmētajā sistēmā pieļaujamo 15 kļūdu vietā atrastas vairāk nekā 300, Bāliņa skaidro ar to, ka tā gadās.

AS Datorzinību centrs valdes locekle Signe Bāliņa:
Nav sarežģītu sistēmu bez kļūdām pat lielajiem ražotājiem.

1 komentārs

TOP komentāri

  • j.r
    0

    j.r

    vai tad vainīgie ir miruši?Ja nē,lai maksā!

    24.02.2015 10:35

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas