Inčukalna gāzes krātuves akciju cena varētu būt 200 miljoni eiro

1 komentārs

Šonedēļ valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar “Gazprom” un citiem “Latvijas gāzes” īpašniekiem par Inčukalna krātuves akciju atpirkšanu. Raidījumam “Nekā personīga” izdevās uzzināt aptuveno akciju cenu – 200 miljoni eiro – , tik varētu maksāt Inčukalna gāzes krātuve kopā ar maģistrālajiem pārvades tīkliem, kuros tagad saimnieko no Latvijas gāzes nodalītais uzņēmums “Conexus Baltic Grid”.

Latvijas valsts plāno jaunajā uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no “Gazprom”, “Itera” un Vācijas “Uniper Ruhrgas”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijā, kur Eiropas lielākajam dabasgāzes piegādātājam “Gazprom” ir pārstāvniecība. Tā atrodas gleznainā ēkā Mežparkā, un tur saimnieko slavena Sanktpēterburgas čellista Sergeja Roldugina brālis Jevgeņijs. Viņš ir “Gazprom” pārstāvniecības vadītājs. Roldugins ir bijušais VDK darbinieks, mācījies kopā ar Krievijas prezidentu.

Šobrīd Roldugims ir viens no sarunu vedējiem ar Latvijas valsti par akciju pārdošanu uzņēmumā “Conexus Baltic Grid”, kura bilancē ir Inčukalna dabasgāzes krātuve. Šīm sarunām valdība zaļo gaismu deva šonedēļ, deleģējot ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu runāt ar akcionāriem – “Gazprom”, “Itera”, Vācijas “Uniper Ruhrgas” un “Marguerite” fondu. Lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod “Gazprom”, “Itera” un “Ruhrgas”.

Kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Ašeradens sarunās ar “Nekā personīga” neprecizēja.

“Ruhrgas” pārstāvis esot teicis, ka gatavs akcijas pārdot, un “Itera” vadītājs Juris Savickis it piekritis, bet ar daudziem nosacījumiem. Savukārt “Gazprom” esot nācis klajā ar kaut ko jaunu. Proti, sarunās ar Ekonomikas ministriju “Gazprom” pozīcija esot tāda, ka Inčukalnu viņi būtu gatavi pārdot un par iespējami augstu cenu. Sarunās apspriesta arī iespēja, ka pārdot varot arī “Latvijas gāzes” akcijas.

Turpmākajās nedēļās ministrija un katrs no Inčukalna pašreizējiem īpašniekiem nāks klajā ar savu cenu. Vai darījuma summa varētu būt 200 miljoni, nekomentēja arī viens no pašreizējiem Inčukalna līdzīpašniekiem un pārvaldniekiem “Itera Latvia” vadītājs Savickis. Tomēr, ja šī cena tāda būtu, viņš pats no darījuma nopelnītu 10,9 miljonus eiro.

Latvijas gāze un vairākas privātpersonas ilgu laiku mērķtiecīgi iepirka zemi Inčukalnā un izvirzīja pretenzijas, ka tām pieder ne tikai virszeme, bet arī zemes dzīles, kur glabājas gāze. Latvijas gāze arī pieprasīja tiesības zemi zem krātuves privatizēt pilnībā. Tagad Savickis ir gatavs likt lietā savu ietekmi Latvijas gāzē, lai, paceļot šo veco strīdīgo zemes lietu, piespiestu valsti samaksāt akcionāriem pēc iespējas vairāk.

Juris Savickis
Conexus Baltic Grid padomes priekšsēdētāja vietnieks

Zem Inčukalna ir zeme, kas pieder vairākiem īpašniekiem, tai skaitā Latvijas gāzei un vairākiem privātīpašniekiem. Vai jūsuprāt, šīs īpašumtiesības nebūs arī kāds arguments pie daļu pārdošanas ? Nu, es domāju, ja būs abpusēja vienošanās, es domāju, visu var atrisināt. Konflikta gadījumā, nu tad … tad būs tiesu darbi, tad. Ja nevienosies par cenu

1 komentārs

TOP komentāri

  • v
    0

    v

    Kartējā Savicka un Kalvīša afēra. Ar ko tas beigsies mēs visi zinām. Lai atgūtu šos zaudētos miljonus ,tiks celti nodokļi.

    17.04.2017 16:15

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas