Igauņi sarīko vērienīgas mācības pret “zaļajiem cilvēciņiem”, un armijai tērē krietni vairāk nekā Latvija

3 komentāri

Līdzīgi kā Ukrainā pirms gada Igaunijā iebrukuši aptuveni 200 zaļie cilvēciņi. Viņu plāns ir destabilizēt situāciju valstī un gāzt pastāvošo varu. Tāda bija leģenda armijas mācībām, ko divu nedēļu garumā izspēlēja mūsu ziemeļu kaimiņi.

Plānojot operācijas, militāristi vadījušies no pieredzes, ar ko saskārās Ukrainas aizstāvji, kad kara sākumā iegāja zaldāti bez pazīšanās zīmēm. Latvijas armija izsūtījusi pavēstes pirmajiem 300 rezervistiem. Mācībās Igaunijā piedalījās 23 reižu vairāk bijušo karavīru.
Viens no mācību iemesliem bija tas, ka Igaunija gribēja pārliecināties, vai tā spēj ātrā tempā iesaukt un apmācīt 7000 rezervistu. Kopumā mācībās piedalās 13 000 karavīru no Igaunijas un citām valstīm.

Mācības nenotiek armijas poligonā. Kara tehnika pārvietojas pa šosejām, lauku ceļiem. Lielgabalu baterijas izvietojas uz kāda privāta lauka. Viss maksimāli pietuvināts īstiem kaujas apstākļiem. Bruņumašīnas starp govīm, nomaskētas mežmalās, lauku sētās un malku grēdās. Mācībās izmantotā teritorija ir ievērojama – 50 reiz 30 kilometri valsts centrā. Gadījušies arī daži sīki incidenti. Tā amerikāņu tanks nejauši aplauzis ābeles kādā piemājas dārziņā. Bet kopumā igauņi esot izprotoši. No aicinātajiem rezervistiem uz mācībām ieradušies vairāk nekā 85%. Ir arī tādi kā žurnālists Aleksejs Ivanovs, kurš vēstuli nesaņēma, bet pieteicās pats.

Viens no igauņu komandieriem Kaarels Maesalu ir pa pusei latvietis – dzimis latvietes un krieva ģimenē. Viņš slavē rezerves karavīru spējas un atsaucību. Mācībās viņiem ir jāspēj noturēties pret iebrucējiem, kas nāk no austrumiem. Tos spēlēja 200 amerikāņu karavīri.

Nekā personīga: Domāts tā, ka viņi nāk tā kā no Krievijas puses?
Igaunijas artilērijas bataljona komandieris Kārels Maesalu: No Aslāvijas puses. Ir tāds ienaidnieks, ko mēs izdomājam – Aslāvija, un tad tas ir uzbrucis.

Karavīri šajās mācībās izmanto arī to pieredzi, ko saņēma, Ukraina iebrūkot zaļajiem cilvēciņiem. Piemēram, šeit armijnieki neizmanto mobilos telefonus, lai viņu darbības nebūtu iespējams izsekot.

Mācību karstākajā laikā ietekmīgais izdevums Financial Times publicēja sarunu ar Igaunijas armijas komandieri Riho Terrasu. Viņš brīdina, – ja Igaunijā uzradīsies zaļie cilvēciņi, viņus igauņi nošaus. Mācības Ezis 2015 sāktas gatavot jau 2012. gadā, bet Krievijas iebrukums Ukrainā to mērķi un taktiskos uzdevums būtiski mainīja. Lai būtu kā dzīvē, mācības sāktas ar dažādām provokācijām pie jauniesaucamo uzņemšanas vietām. Tieši tāpat, kā tas notika Ukrainā.

Brigādes ģenerālis Arturs Tigniks
Mobilizācijas laikā mums bija ienaidnieks – cilvēki, kuru uzdevums bija traucēt mobilizācijas darbības. Tika rīkoti uzbrukumi mobilizācijas depo, lai rezervistiem traucētu un liegtu iespēju nokļūt uz mobilizācijas depo. Traucētu kustību. Ietekmēt līderus. Rīkot demonstrācijas un citas nepieciešamās lietas, lai apgrūtinātu mobilizāciju.

Igaunijā visus neatkarības gadus bijis spēkā obligātais militārais dienests. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Igaunijas un Latvijas armijas līmenis tik ļoti atšķiras. Tāpēc igauņiem izdevies īsā laikā nokomplektēt, mācīt un apbruņot 7000 rezerves karavīrus.

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais SAB priekšnieks, aizsardzības ministra padomnieks Jānis Kažociņš
Es domāju, ka mēs palaidām garām ļoti, ļoti vērtīgas iespējas 20 gadus atpakaļ. 1995. gadā sākās Baltijas bataljona projekts. Projektu sponsorēja vairākas Rietumu valstis, un Baltijas bataljons bija tāda vienība, kur bija viena rota no katras Baltijas valsts. Bataljona štābs, kas bija no visām trim. Kopēja doktrīna, kopēja militāra taktika. Uz tā pamata saņēma atbalstu, gan mācības, gan ekipējumu. Bet dažus gadus vēlāk, jo mēs domājām, ka nekas mūs nopietni neapdraudēs, to projektu atmeta. Ja mēs to būtu turpinājuši – mums būtu Baltijas brigāde.

Tagad, kad Baltijas bataljons ir atjaunots, visām trim Baltijas valstīm būtu jādomā par kopīgu spēju stiprināšanu, jo atšķiras gan karavīru sagatavotība, gan iepirktais bruņojums. Latvija tikai šobrīd sākusi apzināt rezervistus, kuriem nepieciešamas gan nopietnas mācības, gan pilns ekipējums. Tam visam vajadzīga nauda, ko atšķirībā no Latvijas, Igaunija karaspēka uzturēšanai nav žēlojusi.

Drošības un stratēģiskā pētniecības centra direktors Jānis Bērziņš
Es aicinu paskatīties uz rādītāju, kas ir – cik katra valsts tērē ar aizsardzību par katru iedzīvotāju. Un tad sanāk tā – Latvija gadā iztērē 150 eiro, kamēr Igaunija tērē 392 eiro, un līdz ar to, protams, nevar salīdzināt ar mums, ko viņi var izdarīt, ko viņi var pirkt, ko viņi var plānot nākotnē, tāpēc, ka ir nauda. Mums diemžēl – cik mums ir nauda aizsardzībai, cik mums ir.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Bijušais aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (Vienotība):
Igauņiem ir cita attieksme, un igauņiem ir cita politiskā atbildība šajā sfērā. Un tas ir tas, ko mēs redzam pie somiem. Kad pie Helsinkiem parādījās Krievijas zemūdene vai potenciālā Krievijas zemūdene, tad nekavējoties tai zemūdenei blakus tika iemestas granātas, lai saprastu, ka pa viņiem šaus. Tad, kad igauņi runā par zaļiem cilvēciņiem, viņi skaidri un gaiši pasaka – būs zaļie cilvēciņi, mēs par viņiem šausim. Es domāju, ka Latvijā šāda politiskā attieksme pietrūkst. Tas ir tas, kas mums politiķiem ir jābūt spējīgiem sabiedrībai pateikt. Mēs esam gatavi stāvēt par saviem principiem, par tām lietām, kas mums ir svarīgas.
Nekā personīga: Sakot ko?
Artis Pabriks (Vienotība): Sakot– ja jūs šķērsosit robežu, mēs jūs nošausim. Ļoti vienkārši.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Raimonds Cellers
    0

    Raimonds Cellers

    JA MĒS RUNĀJAM PAR ARMIJĀM, TAD NĒESMU KOMPITENTS NAUDAS JAUTĀJUMOS,BET TEIKŠU TĀ IR LIETUVAS REPUBLIKA,IGAUNIJAS REPUBLIKA UN VIENKĀRŠI, LATVIJA,LĪDZ AR TO MŪSU LATVIJĀ IR TĀ KĀ IR.MŪSU NELAIME IR TĀ, KA MUMS PATSTĀVĪGI NAV LĪDZEKĻU,BET TAJĀ PAŠĀ LAIKĀ MŪSU JAUNATNE VAR PIRKT GAN «ZĀLĪTI«GAN IEGĀDĀTIES ĀTROS KREDĪTUS,GAN JEBKURU PRECI BEZ JEBKĀDAS IESPĒJAS TO ATMAKSĀT UN TAS IR NORMĀLI«TAS IR KĀDAM BIZNES.ES NERUNĀJU PAR VISU JAUNATNI.KAS ATTIECAS UZ DIENESTU KĀ T ĀDU ES ESMU PAR, BET CIK MŪSU LATVIJĀ BŪS TĀDU KURI VARĒS BŪT DERĪGI? TĀPĒC MĒS NEVARAM LĪDZINĀTIES AR MŪSU KAIMIŅU BRĀĻIEM,JO VIŅU DOMĀŠANA IR MANA REPUBLIKA,BET MŪSU, KAS ATBIRS MANĀ KABATĀ.

    17.05.2015 21:02

  • ha
    0

    ha

    Igaunijas, Latvijas un Lietuvas armijas neatšķiras pilnīgi ne ar ko! Tām visām nav nopietnu kaujas atbalsta ieroču. Arī Latvijā ir pietiekama rezerve - tikai kopš 2008.gada ir rezervē aizgājuši teju 3000 karavīru. God. žurnālisti! Neizdariet secinājumus jomā, kurā esat pilnīgas nulles! Visas trīs armijas ir pilnīgi vienādas, bet dažāda ir parlamenta attieksme to finansējot. Latvija šogad dabūja "budžeta pieaugumu" - 19 miljonus, bet igauņu "Ezis 2015" izmaksāja 6,2 miljonus.

    17.05.2015 19:56

  • ha
    0

    ha

    Latvijas armija katru gadu saņem par 140 miljoniem eiro mazāk, un tas jau ir vismaz piecus gadus. Un Latvijas armijai deputātu atvēlētā naudiņa pat šogad nesasniedz 140 miljonus, kas nozīmē, ka igauņiem ir divtik vairāk. Dārgie žurnālisti! Igaunija, un arī Latvija šoruden, neiesauc rezervistus - dumjus civilistus bez jebkādas militārās izpratnes (piemērs - šis sižets), bet gan REZERVES KARAVĪRUS jeb tos, kuri ir dienējuši, ir pieredze un zināšanas. Viņus nevajag vairs apmācīt, tikai atjaunot zināšanas.

    17.05.2015 19:51

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas