Ietekmīgi Putina opozicionāri grib vienotu TV kanālu krievu valodā visā ES

0 komentāri

Šonedēļ Lietuvā notikušā konferencē ieradās vairāki redzamākie Krievijas oficiālās varas pretinieki. Starp viņiem arī kādreizējais naftas magnāts, vēlāk Krievijas galvenais politieslodzītais Mihails Hodorkovskis. Krievijas nākotni neviens no viņiem nezīmē īpaši cerīgu.

Gan viens no bijušajiem Krievijas premjeriem, gan vairāki Putina režīmam netīkami viedokļu līderi intervijās Nekā Personīga īpašie iesaka pie mums Latvijā uzmanīties no Krievijas vēlmes skalot vietējo krievvalodīgo smadzenes ar propagandu un meliem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šonedēļ Rīgā bija ieradies viens no Hodorkovska sabiedrotajiem, publicists un analītiķis Staņislavs Belkovskis. Viņš par iespēju šobrīd opozīcijai pārņemt varu Krievijā ir skeptisks. Pašreizējā varas sistēma nepieļaujot brīvu vēlēšanu norisi.

Publicists, analītiķis Staņislavs Belkovskis: Cik es saprotu – laikā, kad 2013.gada decembrī Mihails iznāca no cietuma, nekādu formālu vienošanos starp Hodorkovski un Putinu nebija. Tāpēc nekādu pienākumu pret Putinu Hodorkovskim arī nav. Pats Hodorkovskis man ir teicis un teicis daudziem, ne tikai man, ka pēc viņa iekšējām sajūtām jebkādas saistības pret Putinu viņam beidzās 2014.gada augustā, kad beidzās Krievijas Augstākās tiesas noteiktais viņa apcietināšanas termiņš. Netiešās vienošanās darbojās no 2013.gada decembra – apžēlošanas laika un līdz 2014.gada augustam. Jebkurā gadījumā pieļauju, ka Hodorkovskim ir plāns vadīt Krieviju. Bet problēmu Krievijas politikā arī nav mazums. Izdosies viņai vai nē – pateikt nav iespējams, jo Krievijā šobrīd nav legālās politikas. Nav legālas opozīcijas, nav demokrātisko institūtu. Tas nozīmē – varas maiņa iespējama tikai pēc virknes ārkārtas notikumu, kurus prognozēt neviens neuzņemsies.
Nekā personīga: Kā jūs domājat – kādas būs Putina beigas?
Staņislavs Belkovskis: Man gribētos, ka Vladimirs Vladimirovičs pavadītu laimīgas vecumdienas – pēdējos 15-20 savas dzīves gadus kādā Alpu namiņā. Bet baidos, ka tas neizdosies. Un Vladimirs Vladimirovičs pametīs savu amatu tikai miris. Kāda iemesla dēļ tas varētu notikt – tas jau ir cits jautājums.

Šonedēļ Viļņā sabrauca vairāki ietekmīgi Vladimira Putina oponenti – Kiseļovs, Kasjanovs, Hodorkovskis. Visi ir vienisprātis, ka veids kā cīnīties ar Krievijas propagandu ir veidot jaunu Eiropas televīzijas kanālu krievu valodā.

Hodorkovskis Lietuvas ārlietu ministrijas sanāksmē Snow meeting izpelnījās vislielāko ievērību. Hodorkovska birojs savu vadītāju īpaši sargāja no žurnālistiem. Jau iepriekš bija stingri pieteikts – Lietuvā intervijas viņš nesniegs nevienam medijam.

Hodorkovskis kritizē Eiropu par tās nevēlēšanos vērsties pret Krieviju. Eiropa neko nedarīja, kad Krievijā iznīcināja brīvo presi, likvidēja vārda brīvību, sagrāva tiesu sistēmu. Šobrīd ieviestās ekonomiskās sankcijas trāpa pa vienkāršajiem cilvēkiem, bet galvenie vainīgie turpina uzdzīvi. Nepieciešams sist pa koruptīvajiem mehānismiem, naudas atmazgātajiem un biznesmeņiem, kuri patiesībā pārvalda pie varas esošo īpašumus. Bet Eiropa to vai nu nespēj vai negrib.

Foto: LETA

Foto: LETA

Fonda Atvērtā Krievija dibinātājs Mihails Hodorkovskis:
Nevajag palīdzēt Putinam un viņa draugiem izveidot Krievijas iekšienē krievu pasaules glābēju tēlu. Tieši pretēji. Eiropai būtu jāparāda, ka nekaunīgā, neierobežotā, nelikumīgā bagātību raušana ir vienīgais šo cilvēku mērķis. Ka, piesedzoties ar runām par Krievijas varenību, patiesībā viņi izzog savu valsti. Grauj tās starptautisko autoritāti atņemot nākamajām paaudzēm nākotnes perspektīvas. Eiropā ir, ko par šo tēmu teikt. Bet viņa nez kādēļ kautrīgi klusē. Izrādās – ir daudz vieglāk pieņemt sankcijas nekā atklāti izstāstīt, kādus labumus Rietumos izmanto režīma dalībnieki un kas uzstājas viņu aizstāvībai. Un kāpēc uzstājas viņu aizstāvībai.

Andrejs Piontkovskis ir politologs, kurš sarakstījis vairākas grāmatas par Krieviju un Putinu. Pirms 8 gadiem Piontkovski vainoja ekstrēmismā un centās notiesāt. Neizdevās. Vēl nesen viņš Igaunijas televīzijā paziņoja, ka Krievija Latvijā un Igaunijā uzvedas līdzīgi kā pirms iebrukuma Ukrainā. Militārā spēka demonstrācija pierobežā, propaganda medijos un apvainojumi krievvalodīgo tiesību pārkāpumos – tas viss esot hibrīdkara sastāvdaļa.

“Jūs pārstāvat kādu valsti? Latviju Latviju? Nu jums ir ļoti grūti. Ir jums vesela partija, kas tiek sponsorēta no Kremļa, ir savi masu mediji,” publicists, politologs Andrejs Piontkovskis norāda :”Pats efektīvākais cīnītājs ar Krievijas propagandu Latvijā ir pats Putina kungs. Man ir stāstījuši cilvēki Latvijā, ka tā paša Ušakova kunga pozīcija, kas personīgi arī Putina propagandas proponents, viņa reitingi ir nopietni krituši pēc Krimas aneksijas. Jo cilvēki redzējuši, ka iespējams tas var būt nākamais solis.”

Vladimira Putina nostiprināšanās Krievijas prezidenta amatā iezīmējās ar mērķtiecīgu citādāk domājošo mediju pārņemšanu. Kā pirmais krita NTV. Žurnālistus nomainīja, iecēla jaunu vadību. Agrākais NTV ģenerāldirektors Jevgēņijs Kiseļovs jau vairākus gadus kā dzīvo un strādā Ukrainā. Līdzīgi kā deviņdesmitajos viņš savos izteikumos ir tiešs un skarbs. Uz jautājumu – kā būtu iespējams izskaidrot Ukrainā notikušo cilvēkam, kurš skatījies tikai Krievijas televīzijas kanālus, Kiseļovs atbild – ar viņu būtu jārunā kā ar garīgi slimu.

Ar Jevgeņiju Kiseļovu 90to telekompānijā NTV kopā strādāja Vladimirs Kara-Murza. Šobrīd viņš vada Mihaila Hodorkovska fondu Atvērtā Krievija. Viņaprāt visuzskatāmāk Krievijas mediju lomu parāda vēlēšanu rezultāti. Pēc tiem spriežot īpaši liela ietekme televīzijām ir Latvijā.

Fonda Atvērtā Krievija vadītājs Vladimirs Kara-Murza:
Ņemsim vienu faktu – kad bija Valsts domes vēlēšanas 2011. gadā, pašā Krievijā Putina partija Vienotā Krievija nespēja savākt pat 50%. Tikmēr Lietuvā starp krievu pilsoņiem, kas dzīvo Lietuvā un kuri balsoja, Vienotā Krievija saņēma 54%, Igaunijā 67%, bet Latvijā 76%. Absolūts bezprecedenta skaitlis, kas runā par to, ka smadzeņu skalošanas mašīna strādā. Un strādā pat ārpus Krievijas.  Krievijas mediju monopols ir jāpārtrauc. Tāpēc jau vairākus gadus kā satieku kolēģus no Baltijas valstīm, mudinu neatdot šo informācijas lauku Putinam, un veidot līdzvērtīgu informatīvo resursu krievu valodā, un tāpēc esmu ļoti priecīgs, ka beidzot Eiropas Savienības līderi, tai skaitā no Baltijas valstīm, beidzot nonākuši pie šīs idejas un gribu viņiem novēlēt veiksmi.

Ideja, ko piemin Hodorkovska fonda vadītājs ir vienota Eiropas televīzija krieviski runājošajiem. Nākamnedēļ par to spriedīs visi Eiropas ārlietu ministri sanāksmē Briselē. Neoficiāli aplēsts, ka šādas televīzijas startam būtu nepieciešami 20-25 miljoni eiro. Vēl gan iecere esot diezgan negatava un ”zaļa”.

Foto: LETA

Foto: LETA

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība):
Es esmu skaitījis ir līdz 12 valstu, kas tādā vai citādā pakāpē šo ideju atbalsta. Mums ir, protams, Baltijas valstis, Skandināvijas valstis, Lielbritānija, ir arī daļa Austrumeiropas valstu. Ir tādas, ka nav izteikušas savu viedokli un es jau arī minēju, ka ir tādas, kas ir ļoti skeptiskas. Tā kā nekur nav garantēts, jo lēmums ir jāpieņem ar vienbalsības principu, ka tā vai cita ideja, kas šobrīd skan, var tikt beigās arī īstenota.

Bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs, kurš vadīja valdību pirmajā Putina prezidentūras laikā, Krievijas prezidenta popularitāti skaidro ar labi nostrādāto propagandu.  Kasjanovs prognozē, ka Krievijas finanšu rezerves tai ļautu virs ūdens noturēties vēl ne vairāk kā divus gadus. Tāpēc Eiropai ir jābūt vienotākai kā jebkad agrāk un nedrīkst sankcijas atcelt. Ja padosimies un meklēsim kompromisus, Krievijā vēl gadiem nekas nemainīsies. Kā Kasjanovs teica sarunā ar Nekā Personīga – tieši tik pat izlēmīgiem ir jābūt analizējot informāciju, ko Latvija saņem no Krievijas medijiem.

Krievijas premjers Mihails Kasjanovs (2000-2004):
Es saprotu par ko jūs runājat. Es piekrītu, ka ir iemesls būt tik ļoti satrauktiem par propagandu, jo Krievijā viss ir propaganda. Un es zinu, ka Krievijas televīzijas kanāli, kuriem ir pieeja arī auditorijai šeit, arī nodarbojas ar propagandu, tāpēc tas ir jautājums kā interpretējami jūsu likumi. Ir ideja veidot kopēju Eiropas Krievijas kanālu krievvalodīgajiem. Es to uzskatu par pareizu ideju. Bet ne kā kontrapropagandu. Mums nav nepieciešama vienpusīga informācija. Mums ir nepieciešama objektīva informācija. Un tas, kas šobrīd notiek ar Krievijas kanāliem un kā tur tiek pasniegta informācija un kā tiek izklāstīti melīgi fakti, un kā tie tiek argumentēti – tā ir nepieņemama lieta.

Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkiem pierobežā – saka ietekmīgs militārais eksperts Džulians Lindlejs Frenčs. Ja krīzes laikā valsts balsta privāto biznesu, palīdzība būtu jāsniedz arī medijiem, lai to saturs sasniegtu pēc iespējas vairāk cilvēku. Vairākkārt esam stāstījuši, ka pierobežā iedzīvotāji bez maksas var uztvert pat vairākus desmitus bezmaksas kanālus no Krievijas un Baltkrievijas. Šādas puslegālas televīzijas uztveres iespējas izmanto 200 tūkstoš mājsaimniecībās. Ja iedzīvotāji tur bez maksas spēj skatīties Krievijas kanālus, šajos krīzes apstākļos valstij jādara viss, lai tik pat viegli pierobežā varētu piekļūt Latvijas televīzijām. Ja nepieciešams – arī bez maksas, uzskata Frenčs.

Nīderlandes Karaliskās militārās akadēmijas profesors Džulians Lindlejs Fenčs:”Ir laiki, kad politika kļūst daudz svarīgāka nekā bizness. Un šis ir viens no šādiem laikiem, kad mums jāspēj pārliecināt visus krieviski runājošos pilsoņus, ka viņi ir daļa no mūsu nacionālās kopienas vai tas ir Lielbritānijā, Latvijā, vai kur citur. Biznesu vajag atbalstīt no valsts, ES – vienalga. Lai būtu pārliecība, ka krieviski runājošie pilsoņi patiešām ir spējīgi piekļūt tiem Latvijas TV kanāliem ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Krievijas TV kanāliem. Cik lēti vien tas ir iespējams.”

Lietuvas sanāksmē Snow meeting ar Mihailu Hodorkovski atsevišķā sarunā ticies mūsu ārlietu ministrs Edgars Rinkevičs. Abi esot pārrunājuši Eiropas plānus cīņai ar Krievijas propagandu. Hodorkovskis izstāstījis savas idejas. Abu domas esot sakritušas. Arī tajā, ka skatītāji Krievijā tik ilgi redzējuši melīgus sižetus televīzijās, ka jaunā Eiropas kanāla izveide viņu domas par notiekošo Krievijā neliks mainīt.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas