Grib atcelt 40 gadu slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem

0 komentāri

Tieslietu ministrija vēlas samazināt vecuma slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem. Līdz šim likums paredzēja, ka uz šo amatu var pretendēt tikai tie izglītotie un pieredzējušie juristi, kuri sasnieguši 40 gadus. Priekšlikums drīzumā sasniegs Saeimu, un deputāti nedomā, ka vecuma cenzu vajadzētu atcelt.

Divas tiesnešu vietas Augstākās tiesas Krimināllietu departamentā jau ilgāku laiku ir neaizpildītas, un tas radījis aizdomas, vai grozījumi patiesībā netop konkrētu personu interesēs.

Pirms pieciem gadiem Saeima ar likuma spēku pretendentiem uz Augstākās tiesas tiesneša amatu līdzās jau esošajām izglītības un pieredzes prasībām noteica arī vecuma ierobežojumu. Tāpat kā Valsts prezidentam un Satversmes tiesas tiesnešiem, personai jābūt sasniegušai 40 gadus. Galvenie argumenti – Augstākajai tiesai tieslietu sistēmā ir nozīmīga loma gan tiesu prakses veidošanā, gan izlemjot konkrētu cilvēku likteņus, tāpēc tiesnesim pašam jābūt uzkrātai bagātai dzīves pieredzei. Tā laika Saeimas audioieraksti rāda, ka Augstākās tiesas priekšsēdētājs iebilda, taču deputātu vidū valdīja vienprātība.

Saeimas Juridiskās komisijas 2010. gada 19. maija sēde, runā Saeimas deputāte Ilma Čepāne: “Es gribu to atbalstīt, jo tad, kad kādreiz iznācis dzīvē būt citu valstu tiesās augstākajā līmenī, tad mēs redzējām, ka tur lielākoties nav tādu vismaz līdz 40 gadiem, mēs nevienu neredzējām. Augstākās tiesas tiesneša amats ir augstākais lidojums, ko tiesnesis vispār savā karjerā var sasniegt, vai konstitucionālās tiesas tiesnesis. Un viņi bija ārkārtīgi pārsteigti, uzzinot par mūsu situāciju. Viņi arī to uzņēma ar sapratni, saprotot, ka mēs esam jauna valsts un ka mums šajā ziņā ir īpatnības. Bet ticiet  man, tur, kur es esmu bijusi, tur ir cilvēki ap 50, 60 gadiem apmēram par tiesnešiem.”

Runā Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs: ”Jā, es neatkārtošu to, ko es runāju apakškomisijā, tāpēc, ka principā Čepānes kundze pateica precīzi to pašu. Vienkārši laikam Bičkoviča kungam jādod vairāk iespēju apmeklēt citu valstu augstākās tiesas, lai varētu tiešām redzēt reālo situāciju, kā tas pasaulē notiek.”

Tieslietu ministram Rasnačam no Saeimas deputāta Rasnača tagad domas atšķiras. Rasnačs uz Saeimu virza priekšlikumu –  40 gadu slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem atcelt.

Foto: LETA

Foto: LETA

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA):
Vairums Tieslietu padomes locekļu uzskata, ka šie ierobežojumi neatbilst šodienas laikmetam un ka vecuma slieksnis bieži vien ir nepamatots. Jo mums ir tiesību zinātņu doktori ļoti daudz trīsdesmitgadnieki, kas ir pieredzējuši.

Laikā, kad ieviesa vecuma slieksni, Augstākajā tiesā strādāja seši gados jauni tiesneši. Viņi specializējās galvenokārt administratīvajās tiesībās. Tā Latvijā bija jauna tiesību norma, un uz šiem jau esošajiem Augstākās tiesas tiesnešiem ierobežojumus neattiecināja. Kāpēc grozījumi būtu vajadzīgi tagad un kāpēc Tieslietu padome tos atbalsta, tās vadītājs Ivars Bičkovičs nesniedza interviju. Bet skaidrojumu deleģēja citai padomes pārstāvei.

Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja, Tieslietu padomes locekle Ilze Freimane:
”Tiesnešu vidū viedokļi dalās, vai būtu nosakāms vecuma cenzs, esmu tajās pozīcijās, ka nebūtu nosakāms. Attiecībā uz administratīvajām tiesām mēs esam spilgts piemērs mūsu departaments Augstākajā tiesā, ka šim cenzam nav nozīmes.”

Tomēr Saeimā uz priekšlikumu vecuma ierobežojumus atcelt skatās ar aizdomām. Pagājušajā gadā  Augstākajā tiesā notika reformas un  likvidēja tās apelācijas instanci, kurā skatīja krimināllietas. Tajā strādāja pieci tiesneši. Diviem darbu atrada, bet pārējos izbrāķēja. Vienlaikus krimināllietu departamentā divas tiesnešu vietas atstāja tukšas. Deputāti pauž aizdomas, vai kādai personai šīs vakances netiek speciāli taupītas.

Saeimas Juridiskās komisijas, Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība): ”Divas vakances Augstākās tiesas Krimināllietu  departamentā, un  pēc tam seko šādi grozījumi, tas tiešām liek uzdot jautājumus, kur atbildes diemžēl var nebūt patīkamas un glaimojošas tiesu sistēmai.”

Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Gundars Daudze (ZZS):

Foto: LETA

Foto: LETA

Tas, ko es esmu publiskajā telpā lasījis, tas liekas vismaz dīvaini – jo, ja pazemina no 40 uz 38, parasti jau tos skaitļus mēģina tādus apaļus iestrādāt, kas beidzas ar 0 vai 5, jābūt laikam motivācijai, kāpēc tas tā tiek darīts.

 

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Gunārs Kūtris (No sirds Latvijai):
Es, protams, nevaru teikt, ka tie ir kāda interesēs, bet, kamēr neesmu redzējis argumentus, man tie tādas aizdomas rada.

Bičkovičs decembrī sniegtajā intervijā skaidroja, ka Augstākajā tiesā galīgos spriedumus krimināllietās raksta vienīgi tiesneši praktiķi, kas neesot pareizi. Tāpēc uz divām vakantajām tiesneša vietām piemērotākus redzētu cilvēkus no akadēmiskajām aprindām.

Foto: LETA

Foto: LETA

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs:
Diemžēl šādu pārstāvju iecelšanu līdz šim Saeima ir noraidījusi. Šo te akadēmisko pārstāvju iztrūkums joprojām eksistē.

Izvirzītajiem kritērijiem atbilst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga. Viņai ir doktora grāds krimināltiesībās. Gados jaunā profesore iepriekš praktizējusi arī kā zvērināta advokāte un sniegusi juridisko palīdzību tā dēvētajā Ventspils amatpersonu lietā, un aizstāvējusi liecinošās personas Mamerta Vaivada intereses. Lemberga prāvā šobrīd piedalās viņas dzīvesbiedrs kā apsūdzētā Anša Sormuļa aizstāvis. Stradas-Rozenbergas pilnvaras dekānes amatā beidzas šajā vasarā un uz trešo termiņu neļauj kandidēt universitātes Satversme. Viņa atbilst visiem kritērijiem uz Augstākās tiesas tiesneša amatu, izņemot vienam – Stradai-Rozenbergai nav 40 gadu. Stradu-Rozenbergu darbam Augstākajā tiesā neviens nav  uzrunājis, un viņa uzsver, ka iepriekš nav izrādījusi vēlmi strādāt par tiesnesi.

LU profesore, Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga:
Es netaisos kandidēt šobrīd ne uz kādiem tieslietu sistēmas amatiem. Vai tiešām es esmu vienīgā 38 gadus veca juriste, kuru Jūs Latvijā spējat saskatīt?  Ir pavisam citas personas, kuras jūs varētu interesēt daudz vairāk. Bet es vienmēr esmu atbalstījusi 40 gadu cenzu, žēl, ka jūs par to nepainteresējāties ātrāk.

Bijusī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne stāsta, ka mēģinājumi atcelt vecuma slieksni Augstākās tiesas tiesnešiem bijuši arī iepriekš. Neoficiāli izskanējis, ka tolaik tas bijis tiesneses, zinātņu doktores civiltiesībās Zanes Pētersones interesēs. Viņa patlaban Augstākajā tiesā iecelta uz laiku. Saeimas Juridiskā komisija toreiz tam nepiekrita. Priekšlikuma noņemt 40 gadu ierobežojumu autors tagad pats vada Juridisko komisiju.

Foto: LETA

Foto: LETA

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (NA):
Es tiešām esmu iesniedzis šādus priekšlikumus, jo mans mērķis bija raisīt diskusiju, ņemot vērā tos atsevišķos ļoti pozitīvi vērtējamos piemērus.

 

LU profesore, bijusī Juridiskās komisijas priekšsēdētaja Ilma Čepāne (Vienotība):
Es pieļauju iespēju, kas tas bija atsevišķu cilvēku interesēs, kuras, piemēram, ir aizstāvējušas sekmīgi promocijas darbus un ieguvušas augstāku kvalifikāciju nekā pārējie tiesneši. Mans viedoklis ir tāds, ka likumu nevar rakstīt vienai vai divām personām, un Saeima vienprātīgi ir atbalstījusi, ka šādi ierobežojumi ir nepieciešami.

Pēc tam, kad Saeima ar likumu noteica, ka konstitucionālā tiesā var strādāt tikai no 40 gadiem, izvērtējums tika vaicāts arī Eiropas Padomes padomdevēja iestādei Venēcijas komisijai. Tā sniedza savu atzinumu, ka šāds vecuma cenzs ir samērīgs, un norādīja uz vēl 7 Eiropas valstīm, piemēram, Vāciju un Slovēniju, kur tas ir noteikts ar likumu.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas