Ģenerālprokuratūra vērtēs 13 maksātnespējas administratorus, kuri, iespējams, pārkāpuši likumu

0 komentāri

Ģenerālprokuratūra pārbaudīs iespējamos pārkāpumus maksātnespējas administratoru darbā. Valsts kontrole veica sistēmisku auditu, kāds līdz šim nebija bijis, un atklāja to, par ko signalizēja jau dažas skaļas lietas. Uzņēmumos bankrots bieži ierosināts mākslīgi, un maksātnespējas procesu nereti vada viena administratoru grupējuma locekļi, lai panāktu procesā sev izdevīgu iznākumu.

Ar iepriekš sarunātu administratoru vieglāk norakstāmi parādi valstij, bankai vai uzņēmumiem, kas nav shēmā. Apšaubāmās darbības bijušas iespējamas daudzu gadu garumā, jo valsts uzraudzība ir vāja. Nekā personīga tapis zināms, ka aizdomīgās shēmās darbojušies arī tie administratori, kuriem jārāda priekšzīme un jāvērtē savu kolēģu ētika.

2009. gada nogalē uz Madonas rajona tiesas tiesneses Guntas Rezgoriņas galda nonāca pieteikums uzņēmuma CCM Madona maksātnespējai. Tiesnese pamanīja virkni dīvainību, dienu pirms vēršanās tiesā bija nomainīta kompānijas juridiskā adrese, dokumenti iesniegti nepilnīgi, taču uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Edgars Karelis pēc nodarbošanās ir administrators, kuram būtu šie jautājumi jāpārzina.

Tiesnese neierosināja uzņēmuma maksātnespēju, secinot, ka tā radīta mākslīgi. Firmai no jauna mainīja juridisko adresi, arī nosaukumu, un SIA Conatus Capital Management maksātnespēju lūdza ierosināt jau citai – Liepājas tiesai. Tur Karelis guva lielāku atsaucību.

Tiesnese Maija Jansone nepievērsa uzmanību, ka persona, kas sūdzas par neatgūto parādu, un persona, kura aizdevusi paša vadītajai kompānijai vairāk nekā pusmiljonu latu, ir viena un tā pati – Edgars Karelis. Kompānijai sāka bankrota procedūru, un par administratori iecēla Ilzi Bagatsku.

Gan Bagatska, gan Karelis praktizē vienā adresē, Rīgā, Antonijas ielā 5. Savs, zināms administrators ļauj pilnībā kontrolēt bankrota procedūru, manipulēt ar kompānijas mantu, norakstīt parādus valstij un neatdot naudu nevēlamiem aizdevējiem. Savs kreditora pārstāvis ir izdevīgs arī administratoram, jo viņš lemj par viņa atlīdzību.

Nekā personīga: Vai jūs pazīstat Edgaru Kareli?
Maksātnespējas administratore Ilze Bagatska: Jā, protams, viņš ir maksātnespējas administrators, kā jūs labi zināt.
Nekā personīga: Vai jūs uzskatījāt par iespējamu, ka SIA Conatus Capital Management jūsu kolēģis, vienā birojā sēdošais, ir bijis gan parādnieks, gan kreditoru pārstāvis ar samērā lielu prasījumu.
Ilze Bagatska: Tā laikam ir diezgan sena lieta.
Nekā personīga: Vai jūs neesat pārkāpusi ētiku? Vai Kareļa kungs?
Ilze Bagatska: Es mēģinu atsaukt atmiņā, tā ir sena lieta, man jāpaskatās.

Gan Karelis, gan Bagatska līdz šā gada sākumam darbojās administratoru asociācijas ētikas komisijā. Bagatska arī šogad pārvēlēta par šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieci. Šaubu ēna par administratoru neitrālu un objektīvu rīcību krīt ne tikai pār ētikas komisijas bijušiem un esošiem locekļiem.

Valsts kontrole sistēmas auditā atklājusi to, par ko mediji ziņoja jau sen. Maksātnespējas procesā sadarbojas viena un tā paša grupējuma administratori.

Valsts kontroles Revīzijas departamenta sektora vadītāja Iveta Ozoliņa:
Tādējādi mēs saskatām, ka darbība nav neitrāla. Turklāt, analizējot vairākus gadījumus, konstatējām, ka ir vesels administratoru tīkls, kas šādi darbojas.

Ne tikai administratori no viena grupējuma mainās lomām konkrētos procesos. Tiek izmantoti arī ar pašiem administratoriem saistīti uzņēmumi. Neoficiāli zināms, ka vismaz četros administratora Andra Bērziņa vadītos ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesos kā kreditors uzradies viņam kādreiz piederējušais SIA Advice Bureau, ar kopējo prasījuma summu 3,5 miljoniem eiro.

Ir pamatotas šaubas par firmas spēju aizdot tik lielu naudu, un drīzāk liek domāt, ka tas izmantots kā fiktīvais kreditors, jo uzņēmuma bilance nepārsniedz 90 tūkstošus eiro. Taču ar fiktīvo kreditoru palīdzību var panākt pārsvaru plāna saskaņošanai, kas dod tālāku rīcības brīvību ar parādnieka vēl atlikušo mantu. To vajadzēja pamanīt tiesai, ja vien tā kādu apsvērumu dēļ nepievēra tam acis.

Par Andra Bērziņa dīvaino saspēli ar Siguldas tiesas tiesnesi Valiju Grebežnieci kādā šaubīgā lietā Nekā personīga stāstīja rudenī. Tagad atklājies, ka no Bērziņa 15 administrētajiem ārpus tiesas tiesiskās aizsardzības procesiem 13 pasludināti Siguldas tiesā. Vairākumā deviņos gadījumos mainīta uzņēmuma juridiskā adrese, lai lieta nonāktu tieši Siguldas tiesā. Andris Bērziņš ir viens no 13 maksātnespējas administratoriem, kura darbību pēc valsts kontroles lūguma patlaban pārbauda ģenerālprokuratūra.

Foto: LETA

Foto: LETA

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa:
Mēs revīzijā konstatējām tādus gadījumus, kas norāda uz riskiem, kas jāizmeklē jau ar operatīvām metodēm. Tāpēc mēs šos gadījumus apkopojām, un esam iesnieguši ģenerālprokuratūrai, un, protams, mēs gaidām profesionālu izmeklēšanu un administratoru saukšanu pie atbildības.

Līdz šim skandālos pieminētie administratori un tiesneši turpina savu darbu, jo valsts uzraudzība ir vāja. Pārkāpumus atklāj novēloti, un arī cunfte savus kolēģus sargā. Biedrības valdes priekšsēdētājs par administratoru grupējumiem neko nezina.

Administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Olavs Cers: Nevaru par to atbildēt.
Nekā personīga: Bet tās pazīmes, kas ir jūsu rīcībā, par to neliecina?
Olavs Cers: Es par to zinu tikpat daudz, cik šodien tas izskanēja Valsts kontroles ziņojumā.

Ārvalstu investoru padome aprēķinājusi, ka divos gados maksātspējas administratoru rokās nonāk uzņēmumu aktīvi iespaidīgā 3,35 miljardu vērtībā. Administratoriem ir lielas pilnvaras, taču tikpat kā nekādas uzraudzības. “Sistēma un tā uzraudzība nav sakārtota tā, lai izķertu negodprātīgos. Līdz ar to viņi turpina strādāt un bojāt to kopējo uzņēmējdarbības vidi maksātnespējas jautājumos,” norāda Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns.

Foto: LETA

Foto: LETA

Nekā personīga: Ko jūs varat atbildēt tiem, kas saka, ka vāja administratoru uzraudzība ir bijusi izdevīga Nacionālajai apvienībai?
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība): Es domāju, ka NA nav izdevīgs nekas, kas ir vājš tieslietu sistēmā. Un, ja kaut kas ir vājš, tad pēdējā pusotra gada laikā darīts viss, lai to stiprinātu.

Valsts kontrole aicina premjeri Laimdotu Straujumu uzņemties vadību maksātnespējas jomas sakārtošanā, tieši norādot, ka Nacionālās apvienības vadītā Tieslietu ministrija, kuras iepriekšējie vadītāji paši bijuši iesaistīti šajā rūpalā, ar to nav to spējusi tikt galā. Premjere vēl nav atbildējusi uz šo vēstuli.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas